Agita Berga: Arī mazās uzvaras jānosvin, un, vēlāk atskatoties, tās nemaz nav tik mazas

Jau skolas laikā AGITAI BERGAI bija daudzas un dažādas aizraušanās, tostarp sporta tūrisma pulciņi. Interese par tūrismu Agitu nepameta arī vidusskolā, tā rezultātā dzimusi jelgavniece uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā studiju programmā «Tūrisma organizācija un vadība». Ar to darbība tūrisma nozarē neapsīka, un pašlaik Agita ir piedzīvojumu organizācijas «Lūzumpunkts» mazo projektu vadītāja, kā arī brīvprātīgā Pasaules Latviešu jaunatnes seminārā 2x2. Uz jautājumu, vai to var saukt par sapņu darbu, atbild ar smaidu: "Tā arī ir!.""

Kādas nodarbes jūs interesēja bērnībā?

Skolas laikā man bija divas lielas aizraušanās - tautas dejas un sporta tūrisma pulciņš, kur mācījāmies orientēšanos, mezglu siešanu un virvju šķēršļu pamatus, nedaudz klinšu kāpšanu, regulāri piedalījāmies sacensībās Latvijā un Lietuvā. Vēlāk iesaistījos jauniešu organizācijā, kur aktīvi rīkojām bērnu piedzīvojumu nometnes, ekspedīcijas dabā un jauniešu apmaiņas projektus par komandas darbu, pieredzes izglītību, dzīvošanu ārā. 

Kad un kāpēc nolēmāt par labu studijām Vidzemes Augstskolā? 
Sporta tūrisms un darbošanās jauniešu nevalstiskajās organizācijās iezīmēja lielu patikšanu pret dabu un aktīvo atpūtu, tāpēc 12. klasē sliecos uz tūrisma studijām. Tajā laikā Vidzemes Augstskolai bija ļoti laba reputācija gan akadēmiski, gan arī studiju vides un atmosfēras ziņā. Ja nemaldos, ViA arī vienīgā piedāvāja aktīvā tūrisma novirzienu. Ironiski, bet ne es, ne mani kursabiedri to neizvēlējās. 

Kas ir vērtīgākais, ko sev paņēmāt no šīm studijām? 

Jura Smaļinska kursi par dabas tūrismu iedeva lielu izpratni par to, cik svarīga ir dabas aizsardzība un kā ilgtspējīgs tūrisms var iet ar to roku rokā. Tas bijis vērtīgi ne tikai turpmākajā darbā, bet arī ejot dabā ikdienā. Viena no vērtīgākajām dzīves pieredzēm, kas nāca studiju laikā ViA, bija Erasmus studijas un prakse ārzemēs, kas ļāva paplašināt redzesloku gan tūrisma jomā, gan, protams, sniedza lielu personīgo izaugsmi. Augstskola ir arī liels kontaktu tīkls, kur pulcējas cilvēki no visas Latvijas, no dažādām jomām. To noteikti iesaku visiem - nevajag par zemu novērtēt kontaktus, ko iegūst studiju laikā. 

Kur jūsu ceļi veda tālāk?

Pēc studijām bija jūtama ekonomiskā krīze, un meklēju jebkādu darbu tūrisma nozarē - nokļuvu tūrisma aģentūrā «Kolumbs» aviobiļešu un korporatīvo klientu nodaļā. Ļoti vērtīga pieredze darbā ar klientiem, dažādu situāciju risināšanā, kā arī laba iespēja redzēt, kā darbojas samērā liels uzņēmums, cik svarīgi ir visu laiku attīstīties, domāt uz priekšu. Brīvdienās turpināju jauniešu organizācijā iesākto darbu komandas veidošanas jomā, bet nu jau citā līmenī - piedzīvojumu organizācijā «Lūzumpunkts» kā instruktore uzņēmumu sadarbības pasākumos. Vēlāk arī sāku strādāt pilna laika darbu «Lūzumpunktā» un daru to joprojām - izstrādāju piedāvājumus, tiekos ar klientiem, plānoju un realizēju komandu pasākumus, kā arī palīdzu kūrēt «Rīgas laivas» - laivu un SUP dēļu noma Rīgas centrā, Andrejsalā. 

Pirmajā brīvajā vasarā tiku pieaicināta Saules festivāla komandā - tā ir nedēļas nogale, kur pulcējam ap 30 meistarklašu vadītājus, kas māca sportot, jogot, dejot, meditēt, gatavot ēst, muzicēt, taisīt āra pirtiņu un kopumā veselīgi atpūsties un atrast kādu jaunu aizraušanos. Sirds projekts, kas veiksmīgi turpinās jau sesto gadu. 

Nezinātājam liktos, ka tas ir sapņu darbs - piedzīvojumi, aktīva atpūta un daudz pasākumu. Kā ir patiesībā? 

Tā arī ir (smaida)! Ir ārkārtīgi labi, ka darba pienākumos ir gan būšana ārā, gan darbs birojā. Ļoti labprāt izplānojam kādu jaunu pārgājiena maršrutu vai izzinām kāda viesu nama apkārtni, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Ikdiena ir dinamiska vasaras sezonā un mierīgāka ziemā. Visvairāk novērtēju, ka esam elastīgi - ja darbi padarīti, varam izbraukt ātrāk un noķert pirmo kailsalu vai saullēktu purvā uz SUP dēļiem. Tajā pašā laikā ir jāpatīk celties līdz ar sauli un pārrasties mājas krietni pēc tumsas, strādāt arī brīvdienās, kad citi atpūšas. Aktīvākā sezona ir vasaras mēneši, septembri var just, ka baterijas ir patukšojušās. Kopumā uzņēmumu pasākumi ir «priecīga joma» - kolektīvi nereti rīko saviem darbiniekiem pasākumus kā paldies par ieguldīto darbu vai kā atpūtu ar pievienoto vērtību. Šīs labās emocijas nāk atpakaļ. 
Izaicinājums ir, ja pasākumu ir pasūtījis vadītājs pēc savas gaumes un paši dalībnieki labprātāk būtu savās darbavietās. Esam novērojuši, ka pēdējos gadus tendence ir rīkot pasākumus darba laika ietvaros. Mēs cenšamies raisīt pozitīvas emocijas un ļaut iepazīt kolēģus. Ir ļoti patīkami redzēt, ka cilvēkiem bijusi vērtīga diena kopā nedaudz neierastākā gaisotnē. 

Ar kuru no saviem projektiem lepojaties visvairāk?
Ir kāds uzņēmums, ar ko sastrādājamies vairākus gadus, un ikreiz viņi paziņo, ka ir augusi ik pa simt cilvēkiem gadā - pēdējoreiz organizējām piedzīvojumu spēles 450 - 500 dalībniekiem! Tas varbūt nav "Lūzumpunkta" profils, bet ir interesanti augt līdzi un arī sevi izaicināt. Liels gandarījums un apziņa, ka mums pašiem ir komanda, kam var pilnībā uzticēties. Lielie projekti paņem daudz laika un enerģijas, bet reizēm vairāk lepojos ar skaitliski mazākiem projektiem, kuros ir nācies pašai izkāpt no savas komforta zonas vai caur šo pieredzi iemācīties ko jaunu par sevi vai par darbu ar grupu. Arī mazās uzvaras jānosvin, un, vēlāk atskatoties, tās nemaz tik mazas nav. 

Kā laikapstākļi ietekmē jūsu darbu, piemēram, sniegs vai lietus? 
Mums ir arī iekštelpu programmas (piemēram, stratēģiskās plānošanas, komunikācijas treniņi, erudīcijas spēles un sadarbības programmas, ko var realizēt telpās), visbiežāk gan esam ārā, un, ja sola lietu, ir jādomā par plānu B. Mēdz gadīties, ka pēdējā brīdī nomainām kādas programmas sadaļas vai pārceļamies uz telpām. Nereti nokrišņi šķiet liels bieds, bet ļoti bieži dalībniekiem tas netraucē. 
Vienreiz gan bija liels vējš un lietus, un tai dienā gājām ar grupu pāri purvam - tajā brīdī bija auksti, bet vēlāk šo pieredzi atceras kā piedzīvojumu. Protams, svarīgi ir dalībniekus sagatavot, informēt, kā ģērbties, ko vilkt kājās, un nodrošināt siltu tēju un maltīti, un iespēju pēc tam nonākt sausumā un siltumā. Mēs nevēlamies, lai šī būtu bijusi pirmā un pēdējā pieredze dabā, ko atcerēties ar šausmām. Tajā pašā laikā arī lietus un sniegs ir normāla parādība, un ir iespējams baudīt būšanu dabā arī šādos apstākļos, ja vien tam sagatavojas. Sniegu mēs ļoti gaidām - tad var doties pārgājienos pa baltiem piesnigušiem mežiem ar meža slēpēm. 

Var teikt, ka jūsu šī brīža darbs ir piedzīvojumu organizācijā «Lūzumpunkts», taču bez tā jūs esat arī brīvprātīgā. Kā visam atliek laika, un kāpēc nolēmāt kļūt par brīvprātīgo? 
Kopš 2015. gada es darbojos Pasaules Latviešu jaunatnes seminārā 2x2 - tā ir izzinoša nometne latviešu jauniešiem, kas aizsākās Ziemeļamerikā 60. gados un pulcēja izcilākos tā laika jauniešus ar mērķi uzturēt savu latvietību, valodu, tradīcijas, diskutēt par politiku un ne tikai. Mūsdienās tā atkal pulcē latviešus no visas pasaules, arī no Latvijas, un ir kā tilts starp šejienes latviešiem un ārzemju latviešiem. Intensīvā programmā nedēļas laikā jaunieši apgūst un mācās par kādu no tēmām, kā uzņēmējdarbība, vadība, kultūra, sevis izzināšana, politika; pēcpusdienās ir praktiskās nodarbības, kā mūsdienu latviešu virtuve, folklora, rotu kalšana vai citi rokdarbi, teātris, avīze, arī aktīvā atpūta dabā, ko es vadu. Vakaros ir koplekcijas un dažādas vakara programmas, pa vidu daudz dziedāšanas, danču un jaunas iepazīšanās. Darbs pie nometnes organizēšanas notiek visu cauru gadu, un pašlaik gatavojamies trim semināriem - Ziemas 2x2 Kurzemē (26.12.-0.01. - vēl ir dažas brīvas vietas!), Kanādas 2x2 jūnija beigās un Latgales semināram augustā. Visi iesaistītie cilvēki te darbojas brīvprātīgi, un ir vārdos grūti aprakstīt, cik iedvesmojošs ir bijis ikkatrs 2x2. Esmu te atradusi dziļāku izpratni par latvietību un tās nozīmi. Mēs, kas esam piedzimuši Latvijā un runājam latviešu valodā, uzskatām latvietību par ko pašsaprotamu, tajā pašā laikā ir aizkustinoši redzēt ārzemju latviešus, kas trešajā paaudzē kopj valodu un tradīcijas, interesējas par šeit notiekošo un saista savu nākotni ar Latviju; ka patiesībā māju sajūtu ne vienmēr nosaka vieta, bet cilvēki un piederība; ka latvietība nav nejaušība, bet izvēle, ko veicam ik dienas. Darbošanās 2x2 ir ļāvusi iepazīt neskaitāmi daudz gudru, zinošu, aktīvu, sirsnīgu cilvēku un iedevusi man pašai kādu īpašu latviskuma poti. 
Lielā mērā viss, ko šobrīd daru, ir bijis saistībā ar ārpusskolas vai studiju aktivitātēm. Vienmēr būs laiks strādāt un mācīties, tādēļ nevajag atteikties no brīvā laika aktivitātēm, bet gan atrast ko tādu, kas sniedz gandarījumu un iedvesmu ikdienas darbiem. 

Kāda ir jūsu mīļākā nodarbe šajā ziemīgajā laikā? 
Kad aktīvā darba sezona ir nedaudz noskrējusi, ar baudu lasu grāmatas, eju uz putnu iepazīšanas kursiem, plānoju aktīvās atpūtas dabā nodarbības 2x2 semināriem un ļoti gaidu sniegu, lai var doties slēpot!