Aigars Pinnis: “Dzīvojot lauku viensētā, nav vajadzīgi citi hobiji”

Aigars Pinnis ir ieguvis zināšanas dažādās nozarēs, taču sevi tā pa īstam atradis tieši kokapstrādē. Pēc Vidzemes Augstskolas studiju programmas “Koka ēku celtniecība un ekobūve” absolvēšanas Aigars strādā kokapstrādes uzņēmumā SIA “Byko-Lat”.

Kā izvēlējies studiju programmu un augstskolu, kurā studēt?

Pats dzīvoju Burtnieku novadā pie Valmieras un pēc Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolvēšanas Rīgā vēlējos turpināt studijas tuvāk mājām, papildinot koka ēku vēstures pētniecību ar būvniecības teorijas un prakses apgūšanu. Iepriekš esmu ieguvis bakalaura grādu vēsturē, pētot koka ēku vēsturi 19. gs. Vidzemē, tādēļ studiju turpināšana bija loģisks solis papildināt zināšanas.

Kā vērtē iegūto izglītību?

Esmu apmierināts, jo ieguvu zināšanas par dažādām būvniecības tēmām un izpratni par būvniecības procesiem un dokumentāciju. Iespējas izglītoties bija, taču arī mani bija piemeklējušas sajūtas,ka māca to, kas nenoderēs, tā sajūta, manuprāt, ir bijusi visiem. Tāpat bija iespēja praktizēties “Erasmus+” programmas ietvaros. Pacietīgi un ilgstoši meklējot kontaktus, atradu šādu praksi Nīderlandē, nelielā uzņēmumā, kas būvēja koka ēkas bērnu rotaļu laukumiem. Praksē apguvu tieši praktiskas iemaņas, kā arī paplašināju redzesloku un sapratu, ka darbs ar kokmateriāliem man patīk.

Ko iegūtajā izglītībā novērtē visvairāk?

Izglītības dokuments dod stabilitāti, kā arī motivē nākotnē turpināt studijas un celt kvalifikāciju. Dažādus priekšmetus mācīja savas jomas profesionāļi, minot daudzus piemērus no reālas pieredzes, kas deva pilnīgāku priekšstatu, piemēram, par ēku siltumizolāciju vai notekūdeņu novadīšanas sistēmām.

Kā gūtās zināšanas tev palīdz pašreizējā darbā un mājās?

Pašlaik strādāju uzņēmumā, kurš ražo un ceļ koka paneļu mājas. Sākumā veicu dažādus praktiskus darbus, tai skaitā skrūvēju koka karkasa paneļus un būvēju moduļa tipa mājas, kas vienlaikus bija arī mana kvalifikācijas prakse. Manos darba pienākumos ietilpst pēc rasējumiem uzskaitīt un vadīt datus tabulās, kā arī veikt kvalitātes kontroli. Nepārtrauktā zināšanu ieguve ir motivējusi turpināt iesāktos lauku mājas atjaunošanas un būvniecības darbus. Spēju pats pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz efektīviem un pareiziem siltumizolācijas darbiem un to visu realizēju ar lielu interesi un aizrautību.

Vai  pats esi kaut ko meistarojis arī ārpus darba?

1

Dzīvojot lauku viensētā, nav vajadzīgi citi hobiji, jo visu laiku var atrast ko darīt, sākot ar apjomīgu koka sētas izbūvi apkārt pagalmam līdz siltinātai un “kičīgai” suņu būdai mazākajam mājas iemītniekam. Vēl varu pieminēt soliņu, ko izgatavoju no kartona kastēm sadarbībā ar ViA, tādējādi atbalstot otrreizēju produktu izmantošanu. Soliņu var aplūkot Inženierzinātņu fakultātē, Tērbatas ielā 10 (Intervija ar Aigaru par krēsla izveidi skaties ŠEIT).

Varbūt ir kādi “knifi”, ko esi pa šiem gadiem apguvis, kurus citi varētu nezināt?

Lai būtu ērti strādāt, ir svarīga labi apgaismota darba telpa un kvalitatīvi instrumenti, kas atvieglo ilgstošo un pedantisko koka apstrādes darbu. Pēdējais lielākais atklājums ir cirkulārā zāģa izmantošana darba procesā, kas paātrina darba tempu un palielina padarīto darba apjomu.

Kādi, tavuprāt, ir lielākie stereotipi par šo profesiju?

Protams, ja sanāk strādāt jomā, kas ir saistīta ar koka ēku celtniecību, tad tas ir uzteicami, taču arī jebkurā citā būvniecības jomā, manuprāt, ir izaugsmes iespējas.

Iespējams, absolventi sagaida, ka pēc šīs programmas absolvēšanas viņiem pienākas paaugstinājums darbā, taču realitātē jāsaprot, ka tikai paša attieksme pret darbu un vēlme izglītoties veicinās profesionālu izaugsmi.

Vairāk par studiju programmu "Koka ēku celtniecība un ekobūve" vari uzzināt spiežot ŠEIT.