Izdota monogrāfija “Zināšanu ekonomika Latvijas lauku un reģionu dzīvotspējai”

Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV grāmatu plaukts papildinājies ar 5.2.3. projektā  “Lauku un reģionālā attīstība zināšanu ekonomikas kontekstā” izveidoto monogrāfiju “Zināšanu ekonomika Latvijas lauku un reģionu dzīvotspējai”, kas ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes, Ventspils Augstskolas un Vidzemes Augstskolas zinātnieku kopdarbs.

Kā ievadā raksta EKOSOC-LV vadītāja, 5.2.3. projekta vadītāja, monogrāfijas galvenā redaktore akadēmiķe Baiba Rivža, lai nezaudētu lauku dzīvīgumu (Vitality) un lai tas pāraugtu ilgstošā lauku dzīvotspējā (Viability), laukiem ir jāmainās, pārveidojoties gan tradicionālajām nozarēm un nodarbēm, gan ienākot jaunām saimniekošanas jomām un tehnoloģijām. Tas prasa kvalificētu darbaspēku un zināšanu ekonomikas attīstību arī laukos. Turklāt laukiem līdzās ekonomiskajai nozīmei ir arī vides, sociālā un kultūrvēstures nozīme. Dzīves līmeņa atšķirību mazināšana starp pilsētu un laukiem ir nākamo tuvāko desmitgadu uzdevums.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis monogrāfijas priekšvārdā izceļ pašvaldību lomu lauku telpas pārveidē, attīstot visus viedās attīstības elementus – viedos iedzīvotājus, viedos resursus, viedo pārvaldību un viedo ekonomiku. Pašvaldību ietekme ir pat izšķirīga jaunas domāšanas ieviešanā un izplatībā, tam nepieciešama sadarbība arī ar augstskolām, zinātniekiem, uzņēmējiem, ir jāattīsta vide, kurā iedzīvotāji vēlētos dzīvot un darboties. Kā liecina zinātnieku pētījumi un monogrāfija, orientācija uz zināšanu ekonomiku, tās attīstību lauku vidē jau ir realitāte, nedrīkst ļaut uzvarēt nihilistiskajai attieksmei pret lauku attīstības perspektīvu.

Monogrāfija ir veidota tādējādi, ka tiek atspoguļotas ekonomiskās izaugsmes tendences Latvijā kā lauku dzīvotspējas faktors un tālāk sniegts priekšstats par tautsaimniecības transformācijas procesiem un rezultātiem katrā Latvijas reģionā – Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Pierīgā. Noslēgumā ir sniegtas tautsaimniecības transformācijas vadlīnijas Latvijas lauku telpas viedajai attīstībai. Liels ieguldījums gan pētījumu, gan pētījumu atspoguļošanas metodikas izveidē ir monogrāfijas zinātniskajai redaktorei Maigai Krūzmētrai.

Noslēgumā ir apkopojums par projektā tapušajām zinātniskajām publikācijām, līdzdalību un ziņojumiem konferencēs. Izdevumu ieteicams izmantot pašvaldību darbā, politiķiem, augstskolu mācībspēkiem un studentiem, esošajiem  un topošajiem zinātniekiem.

Šī monogrāfija tika atvērts vienlaikus ar EKOSOC-LV kopējo monogrāfiju “Simtam pāri. Viedā Latvija” 2018. gada 21. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā. Kā arī tā noformējumā ir realizējusies iecere par kopējiem dizaina elementiem visai EKOSOC-LV grāmatu sērijai un vienota grāmatu plaukta izveidi.

Monogrāfiju var aplūkot šeit.

Akdēmiķe Baiba Rivža

Paldies Vidzemes Augstskolas pētnieku grupai- Vidzemes Augstskolas rektoram Gatim Krūmiņam, pētniekiem Vijai Melbārdei, Mairai Orei, Aigaram Andersonam, Ievai Krūmiņai un Biznesa Vadības studiju programmas absolventam Rolandam Eglītim. Pētījumā īpašu ieguldījumu veica eksperti Valmieras domes priekšsēdētājs Ričards Gailums, Valpro valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings, Dabas aizsardzības pārvaldes  eksperts Andris Viesturs Urtāns, Madonas novada fonda priekšsēdētāja Jogita Baune un Vidzemes Augstskolas profesore Agita Līviņa. Pētījumā par Vidzemes reģionu piedalījās 309 Vidzemes reģiona pašvaldību darbinieki, uzņēmēji, NVO pārstāvji un iedzīvotāji. Paldies par pētījuma tapšanu Cēsu domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniecei Evijai Naglei, Beverīnas novada domes priekšsēdētājam Mārim Zvirbulim, Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājam Romānam Hačtrjanam. Īpašs paldies Mazsalacas novada z/s Jaunbomji, SIA X Centrs, Kocēnu novada z/s Elzes, SIA Zilvas koks, SIA Mazais Ansis, SIA Fille, nodibinājumam Zeme. Cilvēks. Stari un daudziem citiem.   Paldies ViA kolēģiem Agitai Līviņai, Ilgvaram Ābolam, Kasparam Osim un Biznesa vides vadības maģistru programmas absolventei Ievai Kreituzei.

 

Vidzemes Augstskolas

HESPI vadošā pētniece Sarmīte Rozentāle