SUPER: eko-inovācijas aktīvai un efektīvai uzņēmumu attīstībai

Noslēdzoties 2017. gadam, decembra vidū  Valmierā pie viena galda pulcējās uzņēmēji, dažādu organizāciju un pašvaldību pārstāvji un speciālisti no Vidzemes plānošanas reģiona, lai diskutētu par eko-inovāciju un IT risinājumu nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Uzņēmējiem bieži vien nākas šķirties no ievērojamām naudas summām, integrējot dažādus IT risinājumus sava uzņēmuma darbībā, taču eko-inovāciju risinājumi var būt ekonomiski pamatoti.

1

Ņemot vērā, ka vēl decembra sākumā Eiropas Komisija izsludināja nākamo pētniecības un uzņēmējdarbības programmu 9 miljardu eiro apmērā ilgtspējīgu pilsētu, lauksaimniecības un eko-enerģijas attīstībai, ir īstais laiks rosināt uzņēmējus domāt par savu uzņēmumu attīstību un jau šobrīd pieejamo finansiālo atbalstu izmantot gan aktīvi, gan arī efektīvi.

Tā kā pulcēšanās notika vietā, kas ved kopā radošus un viedus prātus, pasākuma dalībnieki devās arī nelielā ekskursijā pa Vidzemes Augstskolas IT un multimediju laboratorijām, lai iepazītos ar iespējām mūžizglītības jomā un IT tehnoloģiju izmantošanā. Augstskolas papildinātās realitātes laboratorija lepojas ar iespēju attēlot ēkas un maršrutus 3D izskatā, ļaujot uzņēmējiem veidot unikālus prototipus ideju īstenošanai – izprintētie priekšmeti ir taustāmi un aplūkojami no visām pusēm, un šāds risinājums ļauj ievērojami ietaupīt laiku un izmaksas produktu attīstībai.

IT hakatons uzņēmumu individuālu problēmu risināšanai

Pie pasākuma dalībniekiem viesojās Latvijas IT klastera pārstāve Inese Mūrniece, un Vidzemes uzņēmējiem pirmajiem bija iespēja uzzināt par klastera nākamā gada aktivitātēm. Jau pavisam drīz, 2018.gada sākumā tiks izsludināts jauns pasākums - industriju hakatons. Tā ietvaros IT uzņēmumu komandas sadarbībā ar citām nozarēm veidos tām nepieciešamos risinājumus, iedziļinoties konkrēta uzņēmuma problēmsituācijā, un pastāv liela iespēja, ka kāds no radītajiem veiksmīgajiem risinājumiem arī tiks iestrādāts konkrētu uzņēmumu darbībā. Vienlaikus pasākums radīs lielāku izpratni gan IT, gan nozares uzņēmēju vidū par to, cik ļoti tehnoloģijas var ietekmēt uzņēmuma attīstību, jo nereti izpratne par IT jomas piedāvājumu joprojām ir salīdzinoši nepilnīga. Uzņēmumu pārstāvji, kam būtu interese iesaistīties IT hakatonā, aicināti sazināties ar Latvijas IT klastera pārstāvjiem lai saņemtu detalizētāku informāciju, rakstot uz e-pasta adresi inese.murniece@itbaltic.com vai arī sekot līdzi jaunumiem IT klastera mājaslapā www.itbaltic.lv.

Atbalsts uzņēmumiem: tehnoloģiju skauti un inovāciju vaučeri

Par to, kas ir tehnoloģiju skauts un kā tas var palīdzēt uzņēmumam spert nozīmīgus soļus savā attīstībā stāstīja Ģirts Smelteris, kurš pats ir tehnoloģiju skauts IT jomā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) šobrīd strādā 5 tehnoloģiju skauti - pa vienam Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē un trīs skauti sekojošās nozarēs: bioekonomika, viedie materiāli, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Skautu galvenais uzdevums ir veicināt sadarbību starp pētniekiem un uzņēmējiem. Uzņēmējam, kurš plāno attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju, skauti palīdzēs atrast atbilstošo pētniecības organizāciju vai pētnieku, kuru kompetencēs ietilpst konkrēto jautājumu risināšana. Tehnoloģiju skauti pārzina pētnieciskās organizācijas, to personālu un sniegtos pakalpojumus.

Vienlaikus tehnoloģiju skauts Ģirts aicināja Vidzemes uzņēmējus aktīvāk izmantot inovāciju vaučerus, kas paredzēti mazo un vidējo komersantu atbalstam jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šobrīd šo atbalsta instrumentu vairāk izmanto Rīgas reģionā, tomēr LIAA pārstāvis pauž cerību, ka programmas atbalstu aktīvāk izmantos arī uzņēmumi citos reģionos.

Inovāciju vaučeri var izmantot šādiem pakalpojumiem: tehniski ekonomiskā priekšizpēte, rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde (tai skaitā prototipu izgatavošana), produktu rūpnieciskā dizaina izstrāde, jauna produkta vai tehnoloģijas testēšana un sertificēšana, kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana šādiem rūpnieciskā īpašuma objektiem - izgudrojuma patents, dizainparaugs un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija. 

Eko-inovācijas un IT risinājumi: SIA ZAAO pieredze

Ar praktisku pieredzi tehnoloģiju ieviešanā dalījās SIA ZAAO pārstāvis Andis Liepiņš. Saskaņā ar projekta SUPER pētnieku vērtējumu, šis bija lielisks piemērs, kā uzņēmums pats saviem spēkiem izveidojis piemērotu un efektīvu sistēmu, kas uzskatāma par labu eko-inovāciju piemēru. Sistēma tiek attīstīta jau piecus gadus – ir ietaupīti resursi, un vienlaikus pakalpojumi padarīti ērtāki arī klientiem, piemēram, nosūtot atgādinājuma īsziņas par to, ka nākamajā dienā tiks izvesti atkritumi. Uz saņemto atgādinājuma īsziņu, ja nepieciešams, iespējams arī atbildēt un, ja atkritumu izvešana dotajā brīdī nav nepieciešama, pakalpojumu ar atbildes īsziņas palīdzību var arī atteikt.  Ar šādu eko-inovācijas risinājumu klientiem tiek radītas papildus ērtības pakalpojumu saņemšanai, kā arī klienti tiek radināti pāriet uz informāciju elektroniskajā vidē, vienlaikus atsakoties no printētiem atkritumu izvešanas grafikiem.

 Tāpat, ieviešot IT risinājumus, atvieglots arī darbs uzņēmuma darbiniekiem, kā arī radīta sistēma, kas ļauj, veidojot ikdienas maršrutus, reaģēt tūlītēji uz klienta vajadzībām un pievienot vai noņemt konkrēto objektu no maršruta, vadoties pēc konteineru koordinātām. Uzņēmumā izveidota arī digitalizēta degvielas uzskaite, u.c. līdzīgas sistēmas, kuru pamatā ir IT risinājumi, kas pielāgoti uzņēmuma specifikai. Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka salīdzinoši daudz ieguldīts, lai apmācītu šoferus, kuriem visvairāk ikdienā ar jaunajiem risinājumiem jāstrādā, tomēr darbinieki pie jaunās sistēmas pieraduši salīdzinoši ātri un saprot risinājuma radītās priekšrocības.

Vidzeme – reģions ar augsto tehnoloģiju specializāciju?

Semināra noslēgumā tika rosināta diskusija, aicinot uzņēmējus sniegt priekšlikumus, kas būtu nepieciešams, lai iedrošinātu vairāk izmantot eko-inovācijas un IT risinājumus savu uzņēmumu attīstībā. Klātesošie atzina, ka joprojām trūkst pilnvērtīgu zināšanu gan par eko-inovāciju būtību, gan arī veidiem un piemēriem, kā tās iedzīvināt uzņēmumu darbībā.  Skaidrs, ka daudz var mācīties no ārvalstu pieredzes, to pielāgojot vietējiem apstākļiem – semināri, kas pulcētu kopā uzņēmējus un uzskatāmi demonstrētu iespējas, ko piedāvā IT nozare, būtu vērtīgs atbalsts.  Taču tikpat būtiski ir domāt par sociālās kopienas izveidi un uzturēšanu tepat uz vietas – tīklošanās ar līdzīgi domājošiem vienmēr nes augļus. Kā atzina klātesošie, vēl arvien ir pilnveidojamas tiesības un iespējas veidot publiski privāto partnerību, ko veicinātu normatīvo aktu regulējuma izmaiņas – pašvaldībām nav jāatrisina pilnīgi visas problēmas, daudz ātrāk un efektīvāk daudzas no problēmām var atrisināt arī privātie uzņēmumi, tāpēc svarīgi ir attīstīt sadarbību starp privāto un publisko sektoru. Un te nozīmīgu atbalstu var sniegt izmaiņas normatīvajos aktos.

Uzklausot informāciju par IT uzņēmumu hakatonu, diskusijas dalībnieki atzina, ka vērtīgi šādus  pasākumus būtu iedzīvināt arī reģionos, ne tikai galvaspilsētā, un, kas pats galvenais, vietēje uzņēmēji vairāk jārosina stāstīt par savu pieredzi un atklājumiem, lai iedrošinātu arī citus. Pēdējā laikā aktuālas kļūst koprades telpas – Vidzemes uzņēmēji spriež, ka ikviens no Latvijas reģioniem var specializēties un konkurēt ar galvaspilsētu, vajag tikai sanākt kopā. Turklāt augsto tehnoloģiju nozarei (high-tech) ir daudz lielāks potenciāls – informāciju tehnoloģijas un to risinājumi ir pielietojami ļoti dažādās nozarēs, tāpēc varbūt Vidzemei būtu vērts specializēties  tieši šajā jomā. Potenciāls tam noteikti ir un uzņēmīgu cilvēku netrūkst.

Semināra prezentācijas:

“Eko-inovācijas un IT”, Vidzemes plānošanas reģions (PDF 688 KB)

“Iespējas ekoinovatīvu risinājumu izstrādei sadarbībā ar IT uzņēmumiem”, Inese Mūrniece, Rīgas IT Demo centra vadītāja) (PDF 1,45 MB)

“Tehnoloģiju skautings”, Ģirts Smelters, IKT skauts, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (PDF 1,8 MB)

Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta SUPER vadītāja, Vidzemes plānošanas regions, mob.t. 28376912,  laima.engere@vidzeme.lv