Mediju pratība: raksti

2018. gada oktobris

Medijpratība svarīga visiem, ne tikai žurnālistiem

J Buholcs Sept Diena.lv..JPG

Ekrānuzņēmums no Diena.lv

Par viltus ziņu aktualitāti, izplatību un nepieciešamību tās atspēkot intervijā Diena.lv žurnālistam Jānim Kincim stāsta Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.

Saite uz rakstu Diena.lv

 

2018. gada septembris

Datu aizsardzības regulas aizstāvībai

J Buholcs Sept LSM.lv.JPG

Ekrānuzņēmums no TVNet.lv

"Regula sniedz nepilnīgu, bet tomēr nozīmīgu devumu, lai indivīdu un viņu datu vācēju attiecības varētu veidoties kaut mazliet godīgākas," tā Vidzemes Augstskolas asociētais profesors LSM.lv rakstā.

Saite uz rakstu LSM.lv

Paši pūta, paši dega jeb kā Latvijas Krievu savienība cenšas iekarot savus vēlētājus

Solvita denisa septembris.png

Ekrānuzņēmums no TVNet.lv

Vidzemes Augstskolas docente Solvita Denisa-Liepniece sniedz viedokli Re:Baltica analīzē par metodēm, kā Latvijas Krievu savienība (LKS) iekaro savu auditoriju.

Saite uz rakstu TVNet.lv

 

2018. gada augusts

Sociālo mediju netīrā puse. Mediju pētnieks Jānis Buholcs par filmu 'Tīrītāji'

tiritaji-the-cleaners-50335153.jpg

Ekrānuzņēmums no Delfi.lv

Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs dalās pārdomās par filmu ''Tīrītāji', kurā attēloti satura moderatori sociālajos tīklos, kuri atbrīvo internetu no nevēlamas, satura politikai neatbilstošas informācijas.

Saite uz rakstu Delfi.lv

 

2018. gada jūlijs

The Soviet Union and the Baltics: who owes what to who?

Soviet union shop

Ekrānuzņēmums

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš sarunā ar The Baltic Times atklāj, kā attīstītos Baltijas valstu tautsaimniecība, ja tās neskartu padomju okupācija.

Saite uz The Baltic Times: Summer Magazine 2018

 

2018. gada maijs

Tas, ko vienmēr esat gribējuši zināt par sociālajiem tīkliem

J Buholcs Aprīlis.PNG

Ekrānuzņēmums

Vidzemes Augstskolas docents un asociētais profesors Jānis Buholcs LSM.lv rakstā norāda uz problemātiskiem aspektiem žurnālistikā, kas attiecas gan uz sociālo mediju formu, gan saturu.

Saite uz rakstu LSM.lv

Jānis Buholcs intervijā  biznesa platformai BiSmart

J Buholcs Aprīlis 2.PNG

Ekrānuzņēmums

Jānis Buholcs stāsta par algoritmiem un satura pārvaldību sociālajos medijos sarunā ar BiSmart.

Saite uz BiSmart interviju Facebook

 

2018. gada aprīlis

Latvian delegation visited Haaga-Helia to learn media literacy education in Finland

S Denisa Aprīlis.PNG

ViA Docente Solvita Denisa-Liepniece 2018. gada aprīlī kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārstāvjiem piedalījās mobilitātes vizītē Somijā, kur uzzināja vairāk par vietējo mediju pratības projektu "Faktus, lūdzu!".

Saite uz rakstu Haaga Helia mājaslapā

 

2018. gada marts

Putin Forever or The Dawn of Post-Putin Era? The Meaning of Russian Election

S Denisa Marts.PNG

Ekrānuzņēmums

Solvita Denisa-Liepniece diskusijā Viļņas politikas analīzes institūtā.

Saite uz Facebook video

 

Being local: Solvita Denisa-Liepniece

S Denisa Janvāris.PNG

Ekrānuzņēmums

Vidzemes Augstskolas docente un Baltijas Mediju izcilības centra konsultante Solvita Denisa-Liepniece dalās ar mazākumtautību valodas žurnālistu veiksmes un ilgtspējas padomiem.

Saite uz video YouTube

 

2018. gada februāris

Solvita Denisa - Liepniece: Viltus ziņa kā kiberuzbrukums – Lietuvas pieredze pārdomām par Latviju

S Denisa Februāris.PNG

Ekrānuzņēmums

2018. gada sākumā Lietuvas atbildīgās amatpersonas ziņoja par nepieciešamību izveidot autonomu informācijas tīklu Lietuvas teritorijā. Šis tīkls apvienos nozīmīgus objektus un dos iespēju turpināt komunikāciju arī gadījumos, ja pārstās darboties internets vai būs nepieciešams sazināties, neizmantojot internetu. Viens no neseniem pierādījumiem sistēmas izveidošanas nepieciešamībai ir janvāra kiberuzbrukums Lietuvai. Šo uzbrukumu īpašu padara viltus ziņu izmantošana un mediju iesaistīšana.

Saite uz rakstu Delfi.lv

 

2017. gada novembris

Jānis Buholcs: Kā pārbaudīt bezmaksas biļešu un citu labumu solītājus

parbaude

Ekrānuzņēmums

“Paldies #Airbaltic!” — šādi ieraksti parādījās daudzos “Facebook” profilos. Tie mudināja apmeklēt tīmekļa vietni, kur it kā var dabūt bezmaksas aviobiļetes. Latvijas aviokompānija drīz izplatīja paziņojumu, ka šī ir viltus akcija, kam ar “airBaltic” nav nekāda sakara. Šo gadījumu var izmantot, lai mācītos, kā atšķirt īstus piedāvājumus no melīgiem.

Saite uz rakstu LSM

 

'NATO – cūkas' jeb stāsts par kādu fotogrāfiju

atkritumi

Ekrānuzņēmums

Kāda sociālā tīkla vietnē "Facebook" septembrī publicēta fotogrāfija ar Ādažu mežā it kā karavīru atstātiem atkritumiem drīz pārvērtās mediju ziņās par to, kā NATO spēki piesārņo Latviju un atstāj atkritumu kalnus. Sensacionālisms, manipulācija un pārspīlējumi, vienā rakstā iesākti, pārpublicēšanas gaitā auga aizvien lielāki, sasniedza auditoriju ārpus Latvijas – un jau citā noformējumā atgriezās atpakaļ vietējā informācijas telpā. Attēlā, kura autentiskumu neviens nepārbaudīja, katrs tālākpadevējs varēja saskatīt to, kas politiski nepieciešams.

Saite uz rakstu Delfi.lv

 

 

2017. gada septembris

Gatis Krūmiņš: Baltijas sovietizācija pēc Otrā pasaules kara. Kas un cik maksāja par ballīti

Gatis Krūmiņš

Publicitātes foto

Šogad atslepenotie ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes dokumenti par aktivitātēm Latvijas teritorijā 40. un 50. gados ir snieguši daudz jaunas informācijas ne tikai par rietumvalstu specdienestu darbībām, bet arī par PSRS represīvajām iestādēm. CIP dokumenti sniedz ieskatu arī dažās finanšu pozīcijās un ļauj aprēķināt, cik iekšējās drošības aktivitātēm un sovietizācijai Baltijas teritorijā tērēja PSRS represīvās ministrijas.

Saite uz rakstu Delfi.lv

 

2017. gada jūlijs

Gatis Krūmiņš: Par vēstures pārrakstīšanu visskaļāk brēc tie, kas paši to centušies darīt

Latvijas Nacionālie partizāni

Foto: lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_nacionālie_partizāni

Nesen visai skaļu rezonansi ir izraisījusi NATO veidotā īsfilma par nacionālās pretestības kustību Baltijā. Varbūt ne jau pati īsfilma, bet gan ļoti emocionālā Kremļa amatpersonu reakcija, apsūdzot NATO un Baltijas valstis vēstures falsificēšanā un pārrakstīšanā. Kas tad ir izraisījis tik jūtīgu reakciju?

Saite uz rakstu LSM

 

2017. gada jūnijs

Gatis Krūmiņš: Atmaskojot mītus par padomju investīcijām Baltijā

padomju rubļi

Foto: ekrānuzņēmums

Saite uz deepbaltic.com (ENG)

 

Vēsturnieks: Apgalvojumi par PSRS investīcijām Lietuvā un visā Baltijā - meli

padomju rubļi

Foto: ekrānuzņēmums

Reaģējot uz Krievijas vēstnieka A. Udaļcova apgalvojumu, ka Maskava ir tiesīga pieprasīt 72 miljardus dolāru par investīcijām Lietuvā.

Saite uz Delfi.lv (RUS)

Saite uz Delfi.lt (RUS)

 

Par “Kremļa aģentiem”, absurdu un “Zilo vali”: Atbilde Musraļijevai, Jolkinam un Krilovai

teenager

Foto: unsplash.com

Vidzemes Augstskolas pētnieki portālā “Delfi” (latviski, krieviski) nesen publicēja rakstu to, kā izaicinājuma spēle “Zilais valis” var kļūt par politisku instrumentu tiešsaistes saziņas. Uz šo rakstu atbildes komentāru sniedza Gaļina Mursaļijeva, kas Krievijas publiskajā telpā 2016. gadā ienesa “nāves grupu” tēmu, kā arī sevi par psihologiem dēvējošie Viktors Jolkins (viņš arī eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīgs) un Svetkalan Krilova.

Atbilde bija iecerēta kā Vidzemes Augstskolas pētnieku izvirzītās versijas atspēkojums, taču pēc būtības sniedz papildus argumentus par labu šai versijai. Publicējam mūsu pētnieku sniegto skaidrojumu krievu valodā.

Saite uz rakstu (krievu valodā)

 

2017. gada marts

Turpinām graut mītus par PSRS okupācijas varas investīcijām Baltijas valstu ekonomikā

Informācija par mītiem un realitāti, cik tad patiesībā Padomju Savienība investēja Baltijas republikās, krievu un angļu valodā ir pieejama ļoti maz. Tāpēc Vidzemes Augstskola ir izveidojusi īpašu video, kurā vēstures doktors Gatis Krūmiņš īsi un kodolīgi krievu valodā izklāsta sava vērienīgā pētījuma laikā konstatēto. Līdz šim nezināmus un slepenus faktus par Latvijas zinātnieku sadarbību ar PSRS militāristiem atklāj pašreizējais Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs un "mildronāta tēvs", akadēmiķis Ivars Kalviņš.

 

Video ir pieejams arī ar subtitriem angļu valodā:

 

Saite uz rakstu LSM (ENG)
 
Saite uz rakstu Igaunjas Sabiedriskā medija portālā (ENG)
 
Saite uz rakstu Postimees.ee (EST)
 
Saite uz rakstu Postimees.ee (EST)
 
Saite uz rakstu East StratCom portālā (ENG)
 
Bijušā Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Indreka Tomes komentārs portālā Postimees.ee (RUS)
 
Bijušā Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Indreka Tomes komentārs portālā Postimees.ee (EST)
 
Gatis Krūmiņš piedalās Latvijas Radio 1 raidījumā "Šīs dienas acīm" (09.04.2017.)

 

Gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS Otrajā pasaules karā bija Latvijas Republikas ienaidnieces

Polija 1939

Foto: wikipedia.org

Otrais pasaules karš un tā notikumi sabiedrībā joprojām tiek vērtēti pretrunīgi. Lai arī kopš kara beigām ir pagājuši vairāk nekā 70 gadi, kaislības Latvijā joprojām uzvirmo, īpaši pavasarī. Tas notiek laikā  ap diviem zīmīgiem datumiem, kas tiek akcentēti Otrā pasaules kara sakarā — ar 16. martu un 9. maiju. Sarežģītajos un pretrunīgajos vēstures procesos orientēties nav viegli, tāpēc cilvēki kādai notikumu interpretācijas versijai visai bieži  pieslienas vairāk emociju, ne racionālu apsvērumu iespaidā. Esošo situāciju prasmīgi izmanto arī politiskās aprindas, veicinot sabiedrības polarizāciju. Situācijas ķīlnieki diemžēl  joprojām ir tie Latvijas iedzīvotāji, kuri bija tiešie vēsturisko notikumu līdzdalībnieki, piemēram, bija spiesti karot divu  totalitāru valstu armijās.

Pilns raksts latviešu valodā.

Pilns raksts angļu valodā (English text).

Pilns raksts krievu valodā (Pусский текст).

 

2016. gada novembris

Kāpēc ir svarīgi izvērtēt mītu par PSRS investīcijām padomju Latvijā?

LSM.lv

Foto: LSM.lv

Analizējot datus par padomju Latvijas budžetu, vēsturnieks Gatis Krūmiņš ir secinājis, ka Latvija padomju okupācijas laikā vairāk iemaksāja kopējā katlā, nekā saņēma atpakaļ. Šim secinājumam ir nozīme Latvijas un PSRS attiecību skaidrošanā, taču tie ļauj arī labāk izprast ekonomisko situāciju, kāda Latvijā bija pēc neatkarības atgūšanas.

Saite uz rakstu LSM

Saite uz pētnieciskās žurnālistikas raidījumu "Nekā personīga"

Saite uz rakstu portālā "Delfi"

 

Mīti par PSRS investīcijām: Izrāde un slepenība ap Latvijas PSR budžetu

Kremļa propaganda

Foto: LSM.lv

Laikā, kad oficiālajos avotos PSRS veidoja mītu par plašajām investīcijām Latvijas attīstībā, republikas saimnieciskos procesus stingri kontrolēja un arī budžeta prioritātes noteica šaurs personu loks Maskavā. 

Saite uz rakstu LSM

 

Mīts par PSRS investīcijām Padomju Latvijā: Cik Latvija nopelnīja un cik ieskaitīja centrālajā budžetā?

dokumenti

Foto: LSM.lv

Latvija un arī pārējās Baltijas valstis okupācijas gados vairāk iemaksāja PSRS budžetā, nekā saņēma atpakaļ, – šāds ir galvenais vēsturnieka, Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa secinājums par budžeta norēķiniem padomju gados. Viņa pētījums sniedz detalizētu ieskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī parāda, cik iespaidīgas naudas tika tērētas militārajiem un represīvajiem izdevumiem.

Saite uz rakstu LSM

 

Mīts par PSRS investīcijām padomju Latvijā: Kā tas radās un kā tiek turpināts?

Tad un tagad

Foto: LSM.lv

Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienībai bija nepieciešams pamatot savu atrašanos okupētajā Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Par vienu šādu pamatojumu kļuva pieņēmums par plašo palīdzību, ko padomju republikas it kā saņem no centrālā budžeta. Vēsturnieka Gata Krūmiņa pētījums parāda, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai – Baltijas valstis vairāk iemaksāja centrālajā budžetā nekā saņēma atpakaļ. Krūmiņš savā pētījumā arī skaidro, kā pēckara gados mīts par Padomju Savienības investīcijām tika veidots.

Saite uz rakstu LSM

 

2016. gada oktobris

Pētījums: Arhīvu dokumenti apgāž mītu par PSRS investīcijām Latvijā

miljardi

Foto: LSM.lv

PSRS okupācijas režīms no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm ir saņēmis vairāk, nekā tajās ieguldījis. Šādi secinājumi izriet no vēsturnieka un Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa aprēķiniem, kas veikti, balstoties uz arhīvos atrastiem dokumentiem.

Saite uz rakstu LSM

Saite uz interviju ar rektoru Gati Krūmiņu LR1 raidījumā "Zināmais nezināmajā"

 

PSRS okupācijas varas investīcijas Baltijas valstu ekonomikā — mīti un realitāte

Pētījums

Foto: LSM.lv

PSRS beidza pastāvēt pirms ceturtdaļgadsimta, 1991.gada nogalē. Taču zudušās impērijas drupas neliek mieru mūsdienu Krievijas valdošajai politiskajai elitei, kas savu stratēģisko komunikāciju ar ārpasauli veido, lielā mērā atgriežoties pie PSRS laika retorikas. Piesakot Krieviju kā PSRS mantinieci, Kremļa politiskā vara nedaudz modificētā veidā mēģina nostiprināt mītu par PSRS kā veiksmes stāstu, tanī skaitā arī teritorijās, ko PSRS bija okupējusi. Šī raksta mērķis ir, balstoties uz nesen Baltijas valstu arhīvos atrastiem dokumentiem, izvērtēt mīta par PSRS ekonomisko palīdzību un investīcijām Baltijas valstīs  PSRS okupācijas periodā atbilstību realitātei. Arhīvu dokumenti parāda, ka Latvija PSRS budžetā vairāk iemaksāja, nekā saņēma atpakaļ.

Pilns raksts latviešu valodā

Pilns raksts krievu valodā (Pусский текст)

Pilns raksts angļu valodā (English text)

 

Padomju Savienība (Krievija) un Baltija: Kurš kuram ir parādā?

Latvijas PSR karogs

Foto: ru.wikipedia.org

Saite uz rakstu žurnālā The Baltic Times (ENG)

 

Par mediju pratības iniciatīvu

Mediju kritika

Mediju studentu darbi