Vidzemes Augstskolas pētniecības apakšvirzieni
ViA pētniecība un pētniecības stratēģija ir atbilde jaunajiem izaicinājumiem, ko rada pāreja uz zināšanu sabiedrību un globalizācija.

ViA pētniecības ilgtermiņa mērķis ir radīt un piemērot jaunas nākamās paaudzes zināšanu sabiedrības tehnoloģijas.

ViA pētniecības vidēja termiņa mērķis ir sekmēt nacionāla un Vidzemes reģiona līmeņa viedās specializācijas nozaru attīstību un produktivitātes celšanu, veicot pētījumus aktuālu sabiedrisku un tehnoloģisku izaicinājumu virzienos.

ViA vienotais pētījumu virziens ir Digitālie risinājumi sociālajiem izaicinājumiem. 2017. gada sākumā pētījumu virzienā tiek īstenoti šādi apakšvirzieni:

Tautsaimniecības viedās tehnoloģijas un ekobūves

Pētniecības apakšvirziena nepieciešamību nosaka reģionāls pieprasījums, tostarp pēc ViA īstenotās studiju programmas “Koka ēku celtniecība un ekobūves” sagatavotajiem speciālistiem. Starptautiski pieaug koka ēku būvniecības aktualitāte, kā arī energoefektivitātes aspekti, un konkrētais pētniecības apakšvirziens, lai arī šobrīd definēts kā reģionālas aktualitātes petniecības apakšvirziens, ir ar augstu izaugsmes potenciālu nākotnē.

Sadarbības partneri:

  • Latvijas Lauksaimniecības universitāte,
  • Priekuļu tehnikums. 

Virtuālās realitātes tehnoloģijas un vizualizācija

Pētniecības apakšvirziens orientēts uz jaunu, inovatīvu risinājumu izstrādi un esošo risinājumu attīstīšanu virknē tautsaimniecības nozaru un sabiedrībai aktuālo sfēru, kas ietver tūrismu, vēsturi, medicīnu, loģistiku, ražošanu, arhitektūru, apmācību, mārketingu u.c.

Inženierzinātņu fakultātes Virtuālās realitātes tehnoloģiju laboratorija tika izveidota 2009. gadā sadarbībā ar Fraunhofera Institūta Virtuālās Realitātes Apmācības un Izstrādes Centru (Magdeburga, Vācija) un Agderas Universitāti (Kristiansanda, Norvēģija).

Izmantojot pasaulē jaunākās IKT tehnoloģijas, radīti vairāki risinājumi minētajās sfērās un šī pētniecības apakšvirziena oficiāla apstiprināšana ir loģisks solis, lai aktualizētu pētniecības aktivitātes virtuālās realitātes jomā, kuru nozīme arī Latvijā strauji pieaug.

Sadarbības partneri:

  • Salento Universitātes Papildinātās un Virtuālās Realitātes laboratorija (AVRLab),
  • La Lagunas Universitātes (ULL) E-studiju Centrs,
  • Korkas Tehnoloģiju Institūts (CIT) un Darmštates Lietišķo Zinātņu Universitāte;

Sadarbības partneri no industrijas:

  • Overly,
  • AnatomyNext,
  • Orangelv,
  • Giraffe360,
  • Vividly,
  • 360video. 

Pētnieku grupa: 

  • Dr.sc.ing., asoc. prof. un pētnieks Arnis Cīrulis (grupas vadītājs);
  • Zinātniskais asistents - ViA doktorantūras students Kristaps Brigmanis-Briģis;
  • Viesasistenti - maģistrantūras studenti Lauris Taube un Līga Rostoka.

E-studiju pārvaldība un tehnoloģijas

Pētniecības apakšvirziens orientēts uz jaunu, inovatīvu risinājumu izstrādi un esošo risinājumu attīstīšanu izglītības sfērā, inovatīvas e-studiju pieejamības paaugstināšanu uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai Latvijā, kas ietver tūrismu, vēsturi, medicīnu, loģistiku, ražošanu, arhitektūru, apmācību, mārketingu u.c. tautsaimnecības nozares.

Pētniecības apakšvirziena izveide ir proaktīva atbilde sabiedrības izaicinājumiem un mūžizglītības politikas pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem - nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, sociālā statusa, funkcionāliem traucējumiem; veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā.

Ņemot vērā aktuālos izaicinājumus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju ienākšanu sabiedrības zināšanu parvaldības ekosistēmā, nepieciešama sabiedrības kompetences celšana atbilstoši Latvijas ilgtermiņa rīcības virzienam, kas nosaka izglītības pieejamību un pārmaiņas izglītības procesa organizācijā, skolu kā sociālā tīklojuma centru, kontekstuālu izglītību un skolotāja profesijas maiņu, e-skolu un informācijas tehnoloģiju izmantošanu un izglītošanos mūža garumā.

Projektu „Vidzemes tālākizglītības tehnoloģiju centra izveide” un „Mūžizglītības attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam Vidzemes reģionā un tehnoloģiskā risinājuma prototipa izstrāde” ietvaros tika izstrādāta tālākizglītības koncepcija un vadlīnijas izglītības attīstībai Vidzemes reģionā, ka arī izstrādāts tehnoloģiskā risinājuma prototips, izmantojot pasaulē jaunākās IKT tehnoloģijas.
Ir radīti vairāki risinājumi un veikti pētījumi e-studiju pārvaldībā un tehnoloģijās, lai aktualizētu digitālo risinājumu attīstību dažādiem sociāliem izaicinājumiem, kuru nozīme arī Latvijā strauji pieaug. 

Sadarbības partneri:

  • Rīgas Tehniskā universitāte,
  • Latvijas Lauksaimniecības universitāte,
  • University of Patras (Grieķija), Akureyri Universitāte (Islande);

Sadarbības partneri no industrijas:

  • SIVECO Romania SA (Rumānija),
  • ORT Innovation & Développement (Francija),
  • Redburn Solutions Ltd (UK). 

Pētnieku grupa:

  • Dr.paed., prof. un pētniece Sarma Cakula (grupas vadītāja);
  • Dr.sc.ing., doc. un pētnieks Kaspars Osis;
  • Viesasistenti – ViA maģistrantūras studenti.

Sociotehnisku sistēmu modelēšanas tehnoloģijas

Pētniecības apakšvirziens ir orientēts uz starpnozaru pētījumiem, kas ietver sevī inženiertehnoloģisko risinājumu novērtējumu sociālajā sistēmā un sociālo zinātņu pētījumu rezultātu novērtējumu, izmantojot imitāciju modelēšanas tehnoloģijas, kā arī uzņēmuma modelēšanas metodoloģijas.

Pētniecības apakšvirziens sevī ietver jaunu zināšanu ģenerēšanu ne tikai lietišķo pētījumu kontekstā, bet arī pašu imitācijas modelēšanas tehnoloģiju izstrādē un tas paredz pienesumus un jauninājumus Informācijas tehnoloģijas zinātnes nozares “Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana” apakšnozarē, strādājot pie jauniem risinājumiem ne tikai sociotehnisku sistēmu modelēšanā, bet arī informācijas tehnoloģiju ekosistēmas izstrādē un novērtēšanā, kas šobrīd ir plašs pētījumu lauks Eiropas kontekstā.

Pētniecības apakšvirziens tiek attīstīts jau kopš 2006.gada, kad ViA tika izveidota struktūrvienība “Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts”.

Pētniecības apakšvirziens ir izveidojis sadarbības platformu dabas un ēku ilgtspējas novērtēšanas kontekstā, izmantojot imitāciju modelēšanas tehnoloģijas. Tam ir definēti šādi galvenie pētniecības uzdevumi:

  • sociotehnisku sistēmu pieņemšanas un ilgtspējas modelēšana;
  • heterogēnas un sadalītas imitāciju modelēšanas tehnoloģijas;
  • dabas resursu un ēku energoefektivitātes ilgtspējas modelēšana.

Sadarbības partneri:

  • ESME Sudria augstskola (Francija),
  • Stokholmas universitāte (Zviedrija),
  • West Bohemia universitāte (Čehija),
  • Albergas universitāte (Dānija).

 
Pētnieku grupa:

  • Dr.sc.ing., doc. un pētniece Ginta Majore (grupas vadītāja).

Ilgtspējīga tautsaimniecība un zināšanu sabiedrība

Pētniecības apakšvirziena attīstība ir vērsta uz Latvijas ekonomikas izaugsmes sekmēšanu (t.sk. reģionos, dabas aizsargājamās teritorijās), sarūkošas ekonomikas apstākļos, kad attīstība var notikt, strādājot efektīgāk vienā laika vienībā vai arī radot dārgākus produktus, pakalpojumus eksportam.

Lai nodrošinātu gudrāku, dārgāku produktu un pakalpojumu radīšanu (dažādās nozarēs, īpaši izceļot mūsu iestrādes tūrismā, mākslā, transportā, izglītībā, sociālajos pakalpojumos) ir nepieciešams cilvēka un sociālā kapitāla pieaugums, kas spēj strādāt un attīstīties 4.industriālās revolūcijas apstākļos, kur tiek pieprasītas jaunas zināšanas un prasmes, ko nespēj nodrošināt tehnoloģijas.

Tajā pat laikā 4.industriālā revolūcija izdara būtiskas izmaiņas darba spēka kvalitatīvā un kvantitatīvā pieprasījumā. Darbaspēka nodrošinājumā būtiska nozīme ir sociālās politikas izveidei un ieviešanai, kas nostiprina zināšanu sabiedrību, kā arī atbilstošas izglītības piedāvājums dažādām mērķgrupām.

Otrs veids ir efektivitātes uzlabojumi ražošanas un vadīšanas procesos, kas pieprasa sistēmisku analīzes pieeju un cilvēka uzvedības izpratni. Lai strādātu ar šāda veida risinājumiem, ir nepieciešamas starpdisciplināras prasmes un zināšanas, ko spēj nodrošināt pētnieku grupa, kurā ietilpst gan ekonomisti, vadības zinātnes, komunikācijas, vēstures, politoloģijas zinātnes pētnieki,  gan dabas un humanitāro zinātņu pētnieki.

Pētniecības apakšvirziena pētnieku grupa atklāta konkursa apstākļos bija ieguvusi tiesības izstrādāt pētniecisku ziņojumu starptautiska mēroga problēmu jautājumu izpētei telpiskā attīstībā par mazo un vidējo pilsētu izaicinājumiem, ekonomiskās attīstības potenciālu, ietekmi uz kopējo teritoriālo attīstību gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā, kā arī turpmākiem attīstības virzieniem (ziņojums Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes periodā), Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstības izvērtējums 2005. un 2015.gados (Baltijas jūras reģiona sekretariāts), rezultāti izmantoti izdevuma “Development of Cities in the Baltic Sea Region” (2016.g.) satura sagatavošanā.

Pētnieku grupa aktīvi iesaistījusies nacionāla līmeņa projektu īstenošanā Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV, vadot divus apakšprojektus un trijos strādājot kā partnerim. Virzienam ir izveidota laba starptautiskā sadarbība, pārnesot pētniecības rezultātus studijās caur Intereg Baltijas jūras reģiona, Nordplus, ERASMUS+ programmām, kā arī piedaloties konsorcijos pētniecības projektu sagatavošanā. Pētniecības rezultāti tiek izmantoti piecu maģistra līmeņa studiju programmu satura nodrošināšanā, pētniekiem šajās programmās vadot atsevišķus studiju kursus, gan maģistra darbus.

Sadarbības partneri: Tartu Universitātes Pērnavas koledža (Igaunija), Saima Universitāte un Metropolitēna universitāte (Somijā),  Kauņas universitāte, Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Klaipēdas universitāte (Lietuvā), Tūrisma un viesmīlības vadības Nacionālais institūts Indijā (izcilības centrs) u.c. Pētnieku grupa strādā pie starptautiskās sadarbības tīkla pētniecībā paplašināšanas gan Rietumeiropā, gan citos pasaules reģionos, kur mūsu zināšanas un pieredze ir konkurētspējīga. Nopietna sadarbība ir izveidota ar publisko un privāto sektoru, īpaši Vidzemes reģionā.

Pētnieku grupa:

  • Dr.oec., prof., pētniece Agita Līviņa (grupas vadītāja); 
  • Dr.oec., prof., pētniece Sarmīte Rozentāle;
  • Dr.oec., prof., pētniece Maira Leščevica;
  • Dr.art., prof. un pētnieks Jānis Kalnačs;
  • Dr.sc.pol., asoc.prof., pētniece Feliciana Rajevska;
  • PhD, doc., pētniece Linda Veliverronena;
  • Dr.phil., pētniece Beata Paškevica;
  • Dr.geogr., doc., pētnieks Andris Klepers;
  • Mg.biol., lekt., doktorantūras students, pētnieks Juris Smaļinskis;
  • Mg.sc.soc., lekt., zin.asistente Ilze Grīnfelde;
  • Mg.sc.soc., zin.asistente Anna Broka;

Viespētnieki:

  • ViA studenti, absolventi,
  • akadēmiskais personāls: Aigars Andersons, Iveta Druva-Druvaskalne, Jānis Bikše, Ligita Kūle, Katrīne Reima, Hanna Mihailova

Komunikācijas ekosistēma un tehnoloģijas

Pētniecības apakšvirziena izveide ir proaktīva atbilde sabiedrības izaicinājumiem. Ņemot vērā aktuālos izaicinājumus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju ienākšanu sabiedrības komunikācijas ekosistēmā, nepieciešama sabiedrības kompetences celšana mediju pratības un stratēģiskās komunikācijas jomā. Pētnieku grupa aktīvi iesaistījusies nacionāla līmeņa projektu īstenošanā (Mediju projekts, vēsturi skaidrojošu materiālu izstrāde, t.sk. izmantojot digitālas platformas, u.c.), kā arī izvērsusi plašu sadarbību starptautiskā līmenī. 

Sadarbības partneri:

  • King’s College London (Lielbritānija),
  • Ķīles Universitāte (Vācija),
  • Tartu Universitāte (Igaunija),
  • Kijevas – Mohilas akadēmija (Ukraina);
  • aktīva sadarbība ar virkni konkrētās jomas institūciju – NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, EAST STRATCOM (EK, Brisele), Deutsche Welle  (Vācija), kā arī ar vairākiem nacionālajiem medijiem un jomas ekspertus apvienojošām organizācijām.

Šobrīd pētnieku grupa ir iesniegusi vairākus projektu pieteikumus nacionālā un starptautiskā līmenī, pētniecības rezultāti tiek izmantoti divu maģistra līmeņa starptautisku studiju programmu satura gatavošanā (Mediju pratība un Stratēģiskā komunikācija), kuru uzsākšana angļu valodā ir plānota 2018. gadā, ka arī esošo studiju programmu (Pārvaldība un komunikācija, Mediju studijas un žurnālistika, Komunikācija un sabiedriskās attiecības) satura aktualizēšanā. 
 
Pētnieku grupa:

  • Dr.comm., doc., pētnieks Jānis Buholcs (grupas vadītājs);
  • Dr.hist., doc., pētnieks Gatis Krūmiņš;
  • Dr.hist., pētnieks Jānis Šiliņš;
  • Dr.phil., pētniece Agnese Dāvidsone;
  • Lietišķajos pētījumos tiek piesaistīti ViA studenti un nozares eksperti.