Augstskola veras nākotnē

Vidzemes Augstskola, atzīmējot 25 gadu jubileju, rīkoja konferenci. Tās dalībnieki bija aicināti nedaudz kavēties atmiņās par studiju gadiem Valmierā, bet svarīgāks bija konferences dalībnieku redzējums par Latvijas nākotni.

Latvija un Vidzemes Augstskola pēc 25 gadiem? Kādā valstī dzīvosim, kāda te būs zināšanu, izglītības, zinātnes loma? Daudz jautājumu un ļoti plašs gan augstskolas mācībspēku, gan daudzpusīgs absolventu redzējums.

Konferencē, kas tika organizēta, atzīmējot augstskolas 25 gadus, tika uzsvērts, ka Vidzemes Augstskolai nākotnē jāatrod sava vieta Eiropas izglītības un zinātnes telpā, tai joprojām jābūt augstskolai ar savām un nemainīgām vērtībām, lai augstākās izglītības konkurences tirgū, augstskolu, kas reiz tapa kā reģionāla mācību iestāde, joprojām par savu atspēriena punktu izaugsmei sauktu vidzemnieki, studētgribētāji no Latvijas, Eiropas valstīm un pasaules.

Kā zināms, studijas Vidzemes Augstskolā tiek nodrošinātas bakalaura, maģistrantūras programmās un doktorantūrā.

"Vidzemes Augstskola ir atvērta jaunām idejām, nebaidās riskēt, nebaidās no jauniem cilvēkiem. Vēl būtiska ir nestandarta domā- šana. Mēs ejam iekšā jaunās lietās, kur citi šaubās, vaicā. Ne vienmēr izdodas, protams, bet mēģinām. Attīstījām kiberdrošības virzienu, jo valstij ļoti nepieciešams, viegli neiet, bet ir progress, tāpat medijpratība, tūrisms un digitālās tehnoloģijas. Tā ir dinamika. Un trešā beta - sadarbība. Nebaidāmies sadarboties ar uzņēmumiem, ar institūcijām nacionālā un starptautiskā līmenī. Mudinām citus sadarboties, jo mēs apzināmies, ka paši esam neliela institūcija un mums kā mazam zvēram ir jābūt elastīgam un kustīgam, lai darbotos, attīstītos," vērtēja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Pašlaik augstskolu par savu studiju vietu izvēlējušies 700 studenti. Tiek lēsts, ka nākotnē te varētu uzņemt vairāk studentu, ja būtu interese par inovatīvām studiju programmām, bet studentu skaitam nevajagot pārsniegt 2000 arī pēc pieciem vai desmit gadiem, jo individuāla pieeja ir nepieciešama arī augstākajā izglītībā. Individuālajā pieejā izdzīvo zinātkāre, kompetence un radošums.

Konferencē piedalījās virkne augstskolas absolventu, kas bija pateicīgi Vidzemes augstskolai par iegūto izglītību un pieredzi, bija uzņēmēji, pašvaldību vadītāji, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu Latvijas augstāko mācību iestāžu pārstāvji.

Konferences paneļdiskusijā piedalījās arī Rihards Berugs, kas stāvēja pie augstskolas šūpuļa, kad 1995. gadā jau bija sākušās sarunas par to, ka Valmierā augstskola būs un tā saņems ne vien valsts un Vidzemes rajonu vietvaru atbalstu, bet finansējumā un zināšanās ir gatava dalīties arī Norvēģija.

"Esmu gandarīts, ka augstskola dzīvo, dzirdu labās atsauksmes sabiedrībā. Tā bija laba ideja, ka Vidzemē vajadzētu savu augstskolu. Bija domas, idejas, un kārtīgi strādājām, lai būtu. Atsaucās ne tikai Valmiera, arī Cēsis, Limbaži, Alūksne, Gulbene. Virzījāmies uz priekšu. Par to man joprojām ir gandarījums un prieks," dalījās Rihards Berugs, kas pašlaik dzīvo Rīgā un Gruzijā, raksta grāmatas un brīvi pauž domas par būtisko demokrātiskā sabiedrībā.

Vidzemes Augstskola dzimšanas dienu svinēja arī publiski. Ja kāds nedēļas nogalē vēroja gaismu un mūzikas saspēli augstskolas ēku logos, tad redzētais bija krāsainais vakara sveiciens valmieriešiem un pilsētas viesiem.

VIDZEMES AUGSTSKOLA bija mūsu izvēle, un to nekad nenožēlojam, tā paneļdiskusijas vadītājam Rihardam Berugam sacīja kādreizējie augstskolas absolventi Inese Vaivare, Andrejs Caps, Kristīne Melece, Inese Šīrava un Miks Balodis.

Pārpublicēts laikraksta "Liesma" žurnālistes Ilzes Kalniņas raksts "Augstskola veras nākotnē" (no 2021. gada 29. septembra, Nr. 147 (14 919), 1. lpp).

Foto: Miks Kuncevičs, Vidzemes Augstskolas students