Beāte Putniņa: Erasmus pieredze domāta visiem, bet ne katram

Beāte Putniņa studē Tūrisma stratēģiskās vadības programmā. Šobrīd viņa izmanto Erasmus+ iespējas un studē Igaunijā, Tallinas tehnoloģiju universitātē. Beāte saka, ka Erasmus nav domāts katram -, kāpēc? Lasi interviju un atrodi atbildes!

Kas Tevi iedvesmoja doties apmaiņas studijās?

BP: Šobrīd, maģistra studiju posmā, visvairāk mudināja doties tieši Covid-19 radītie faktori. Pirms pandēmijas bieži ceļoju, dzīvoju ļoti dinamisku dzīvi, taču pēdējais gads pavadīts pasīvi – šī ir lieliska iespēja nomainīt vidi. Tāpat arī uzskatīju, ka šī ir viena no produktīvākajām lietām, ko varu paveikt pandēmijas laikā, jo zināju, ka no Erasmus+ studijām iegūšu ļoti daudz. Apmaiņas studijas ļauj paplašināt savu redzesloku, iegūt zināšanas, daudz iemācīties neskaitāmās jomās. Ja ne pandēmija, tad šajā skolā būtu studējusi kā pilnvērtīgs students, iegūstot grādu, bet tā, kā visi plāni izjuka, nolēmu nezaudēt šo iespēju pilnībā un izmantoju iespēju doties vismaz kā apmaiņas studente uz vienu semestri.

Kāpēc Igaunija?

BP: Manā gadījumā nav stāsts par valsti, bet par skolu, kuru esmu izvēlējusies tās inovatīvās vides, internacionālās sabiedrības (gan studentu, gan pasniedzēju vidū), zināšanu – apgūstamo studiju kursu dēļ.

Kādā formātā norit mācības izvēlētajā skolā (tiešsaistē, klātienē)?

BP: Jau šobrīd studijas norit hibrīdstudiju formā – klātiene + tiešsaiste. Manā studiju fakultātē ar klātieni nesteidzamies, tuvākajā laikā auditorijas telpās tiksimies tikai uz eksāmeniem.

Vai esi jau iepriekš devusies apmaiņas studijās?

BP: Studijās nē, bet bakalaura studiju posmā devos Erasmus+ praksē uz Čehiju, Prāgu. Atradu lielisku prakses vietu, kurā bija iespēja iegūt draugus no visas pasaules, iemācoties daudz jauna par tik dažādām kultūrām, tas arī ļoti uzlaboja manas angļu valodas zināšanas. Tas bija ļoti skaists un pamācošs laiks, jo, lai arī vienam pašam aizbraukt uz citu valsti tīri no praktiskā viedokļa, iekārtoties uz dzīvi, sakārtot formalitātes dzīvošanai valstī, kur Tev neviens nepalīdzēs utt., nav viegli – tomēr tā ir ļoti vērtīga pieredze, lai pilnveidotu sevi un, teiksim tā – izaugtu šī vārda visdažādākajās nozīmēs.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kas nav pārliecināti par to, vai apmaiņas studijās ir vērts piedalīties?

BP: Es uzskatu, ka apmaiņas studijas nav domātas pilnīgi visiem. Tāpat, kā ar jebkuru lietu pasaulē – kas der vienam, var arī nederēt citam, un tas ir pavisam normāli. Nesaistīti, bet atceros, ka Vidzemes Augstskolas Facebook kontā reiz bija ielikts citāts, ko bija teikusi kāda sieviete, kas bija pirms laika devusies apmaiņas studijās: “Tie, kas šaubās ir vāji cilvēki, un tādiem varbūt arī nevajag neko uzsākt. Tad labāk sēdi mājās un ej dārzu ravēt, bet, ja tu esi students, ja tu mācies, ja tu alksti gūt zināšanas, tad jābrauc un jādara”.  Tas ir absolūti mans subjektīvais viedoklis, bet uzskatu, ka tas nav īsti korekti, jo Erasmus+ nav jābrauc braukšanas pēc, ja tu neredzi tam savu personīgo jēgu, bet aizbrauc tikai tāpēc, ka brauc citi un tāpēc, ka tā vienkārši ir kaut kādā mērā “pareizi” darīt. Jo nu nav jau arī tā, ka viss tavā dzīvē sākas ar Erasmus. Gadījumi ir dažādi – citi savu lielisko iespēju pilnveidoties atrod arī nekur nebraucot. Zinu cilvēkus, kas šādi ir aizdevušies bez savas personīgās motivācijas un beigās ir atbraukuši atpakaļ iztukšoti, jo šī iespēja nav bijusi viņiem piemērota. Jāvadās pēc savām vēlmēm un motivācijas, nevis jādara tāpēc, ka tā daudzi dara. Tāpēc ieteiktu izvērtēt motivāciju, ieguvumus, atrast šim visam jēgu, kā arī noteikti – nekautrēties konsultēties ar citiem, kas šādās studijās jau ir devušies. Un, ja redzi, ka tas ir tev – dodies! Jo galu galā, jāsaka, ka lielāka iespēja ir, ka nožēlosi neizmantotu iespēju, nevis šo īstenoto.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kas baidās doties apmaiņas studijās?

BP: Arī šeit domāju, ka nav tādas vienas atbildes. Pirmkārt, jāskatās, kāpēc šis students baidās doties? Biežākie varianti, ko saklausīju citos, bija bailes doties prom uz krietnu laiku, ja esi attiecībās. Cilvēki nevēlas atstāt otru vienu, domā va izturēs ilgošanos vienam pēc otra. Par šo arī nekomentēšu, jo gadījumi var būt dažādi. Citiem bija bailes, jo šķita, ka angļu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai spētu studēt šajā valodā – šādā gadījumā gan, varbūt varētu iedrošināt novērtēt objektīvi savas zināšanas, varbūt esi pārāk kritisks pret sevi un īstenībā angļu valodas līmenis ir pietiekams? Ieteiktu konsultēties ar tiem, kas bijuši Erasmus+ studijās, ar angļu valodas pasniedzēju ViA. Galu galā Erasmus+ studijas arī ir lielisks rīks, lai šīs zināšanas uzlabotu, bet, ja tiešām pamata zināšanu bāze ir vāja, tad laikam ne vienmēr tas var beigties veiksmīgi. Bet vislielākajā daļā gadījumu iespēja atspēkot bailes un atrast atbildes uz neskaidriem jautājumiem arī būs to studentu iztaujāšana, kas jau iepriekš devušies apmaiņas studijās, lai galu galā izprastu to, ko sagaidīt no šīs pieredzes.

 

Intervēja Estere Vilciņa (KSA2)