Kā saprast, ko un kur studēt

 

Jaunieši studijas izvēlas pēc dažādiem kritērijiem, tomēr būtiskākie ir apgūstamās profesijas pieprasījums un ienesīgums. Bieža izvēle ir studēt tur, kur ir iespēja tikt budžeta vietā. Ne vienmēr tā sakrīt ar studenta patiesajām vēlmēm un redzējumu par savu nākotnes nodarbošanos. Tāpēc vērts sev nopietni pajautāt – vai veltīt četrus un vairāk gadus tam, kas īsti nesaista? Kā orientēties plašā piedāvājumā un atrast savu ceļu? Padomos dalās psiholoģe, karjeras konsultante un Vidzemes Augstskolas docente Agita Šmitiņa.

Studiju izvēle ne visiem jauniešiem ir viegla- tāda ir tikai tiem, kuri jau ilgstoši zina, ko viņi grib dzīvē darīt, ir noturīgi hobiji, aizraušanās vai ģimenes tradīcijas. Taču, lielākajai daļai jauniešu pirms šīs izvēles vērts nopietni apdomāt:

  • kas ir tas, ko es savā dzīvē vēlos- kādu dzīvi es gribu, 

  • ko es labprāt mācītos ilgstoši, 

  • ar ko man patīk nodarboties, 

  • kas mani aizrauj, 

  • kas mani patiesi interesē 

  • kādi mācību priekšmeti padodas, 

  • kādas ir sekmes, 

  • kādas praktiskās darbības sagādā prieku?

Ir svarīgi jau vidusskolā attīstīt dažādas prasmes un spējas, kuras varbūt vēl nav profesionālas, taču noteikti būs noderīgas daudzos darba veidos. Tāpēc lietderīgi paanalizēt: 

  • kāda ir mana pieredze- arī vidusskolā jauniešiem jau ir dažāda brīvprātīgo, praktisko darbiņu pieredze, daudzi ir iesaistīti ģimenes uzņēmumos 

  • kas no tā man patīk, 

  • kāda vide šķiet saistoša (piemēram, ir cilvēki, kuriem patīk kārtīga biroja atmosfēra, ir kurus fascinē kaut kas māksliniecisks- teātra vide, radošums, brīvība, citus atkal saista prestižums), 

  • kā es varu sevi šādā vidē iztēloties,

  • ko esmu uzzinājis par profesijām- vai vispār zinu vēl citas profesijas un vides, nekā tikai savu ģimenes tuvāko nodarbošanos? 

Profesijas tagad ir ļoti mainīgas. Ikdienā ienāk jaunas tehnoloģijas, kas ietekmē profesiju klāstu, līdz ar to ir vērts nemitīgi interesēties par jauno, kā arī izpētīt, vai šī profesija pēc pieciem gadiem būs pieprasīta un apmaksāta. Nenāks par skādi izpētīt augstskolas- to mājas lapas, runāt ar studentiem, pasniedzējiem, apmeklēt “Ēnu dienas" vai “Atvērto Durvju” dienas. Ir jāsaprot, kas piesaista pie konkrētas augstskolas - tā ir studiju programma, vide vai varbūt pilsēta?

Apkopojot var teikt, lai pieņemtu lēmumu jaunietim jāizprot savas intereses, mērķus spējas. Jāizzina profesijas un augstskolas, kā arī rūpīgi jāizanalizē lēmums. Vēl jaātceras, ka neviens lēmums nav neatgriezenisks, pat tad, ja tas pieņemts impulsīvi un nejauši.

Amerikāņu spozme, viedokļu līderi, vecāku ieteikumi un tā joprojām, kā neapjukt un izdarīt pašam savu izvēli?

Jaunietim vērts analizēt tieši savas vēlmes un mērķus. Ja vēlies būt influencers, tad paskaiti, cik Tev sekotāji Instagrammā ir tagad, un ko Tu dari, lai taptu par zvaigzni? Jaunieši bieži redz tikai virsotni, bet paši nav īsti gatavi ieguldīt ne laiku, ne spējas, ne naudu, ne prasmes. Turklāt, ar laiku jau viņi arī saprot, lai kļūtu zvaigzne, nepieciešams saturs, ko paust. Ja satura nav, ja personības nav, tad arī ar to spožumu tā pašvaki. Jaunietim pie sevis vērts padomāt- ko es jau tagad daru labi, ko man patīk darīt, ko es vēlētos darīt? Vecāku ieteikumi reizēm nāk par labu, ja viņi labi pazīst savu bērnu, augstskolas, studiju virzienus un var ieteikt. Sliktāk ir tad, ja vecāki grib realizēt savas ambīcijas un nerealizētos sapņus vai biznesa ieceres caur bērnu.

Vai vajag sekot sapnim?

Jauniešiem ir nedaudz jāpiezemē savi sapņi un vairāk tie jāpārfokusē par mērķiem. Studēt var jebkurā vecumā, tāpēc, ja esi cieši nolēmis kļūt par pilotu, bet vecāki nevar to atļauties: 

  • rūpīgi izanalizē sevi, savas spējas, veselību, prasmes

  • studē kādu citu programmu, kurā beidzot var labi nopelnīt 

  • krāj savam mērķim kļūt par pilotu- studēt par to varēsi arī 30 gadu vecumā. 

Tie, kuriem dzīve liekas netaisna, visbiežāk arī īsti nevēlas darīt un piepūlēties, daudz vieglāk ir būt sarūgtinātam un neapmierinātam.  Ieteikums- izvirzi mērķus un sāc kaut ko darīt, lai Tava dzīve kļūst interesantāka un plašāka.

Dzirdēts noraidošs viedoklis par karjeras testiem. Tie esot bezjēdzīgi, jo atspoguļojot tikai talantus.

Tā noteikti nav. Ir, protams, testi, kuri atspoguļo tikai talantus, taču daļa profesionālu testu atspoguļo daudz vairāk. Svarīgi, kā karjeras konsultants tos palīdz interpretēt. Lai jaunietis iegūtu darbu ar gandarījumu un finansiālu neatkarību, nākas piepūlēties un ļoti attīstīt dažādas prasmes. Sen vairs nav tā, ka pieteik ar pāris prasmēm, lai dzīvē izvirzītos priekšplānā. Piemēram, labam fotogrāfam ir jābūt ne tikai profesionālim savā jomā, bet arī uzņēmējdarbībā, mārketingā, jāpārzina soctīkli, jābūt izcilai komunikācijai un tā tālāk.

Kādas prasmes un vērtības šobrīd svarīgas darba tirgū?

  • Kompleksa problēmu risināšana

  • kritiskā domāšana

  • kreativitāte

  • cilvēku vadīšana

  • emocionālā inteliģence

  • spriedumi un lēmumu pieņemšana

  • pakalpojumu orientācija

  • komunikācijas prasmes

  • kognitīvā elastība

Uz katru profesiju vērts skatīties nozares un arī plašākā – valsts un globālo sociopolitisko un ekonomisko tendenču līmenī, lai secinātu, cik perspektīva ir izvēlētā nozare. Tā, piemēram, prognozes vēsta, ka nākotnē būs vajadzīgi darbinieki:

  • veselības aprūpes sektorā: ārsti, zobārsti, ārstu palīgi 

  • tehnoloģiju sektors: inženieri, IT analītiķi, programmētāji 

  • finanšu sektors: grāmatveži, auditori, finanšu konsultanti 

  • pārdošanas sektors: pārdevēji, vadītāji 

  • konsultācijas: biznesa, sabiedrisko attiecību, finanšu, veselības