Kiberdrošība: datu sargs

Pieaugot tehnoloģiju attīstības tempam, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju  (IKT) pakalpojumu klāstam un izmantošanai, attiecīgi pieaug arī dažādu elektronisko uzbrukumu skaits un metodes, ar kādām tie veikti. Lai noskaidrotu (IKT) nozīmi mūsdienu digitālajā telpā un vairāk diskutētu par kiberdrošības nozīmi uz sarunu aicinājām Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes, studiju programmas “Kiberdrošība un inženierijas” vadītāja vietnieci Inesi Džarcāni.

 

- Vispirms iepazīsimies. Vidzemes Augstskolā strādājat nesen, kāda sfērās esat līdz šim darbojusies?

- Savu profesionālo karjeru sāku kā padomniece “Vācijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā”, kuras būtība bija palīdzēt Vācijas uzņēmumiem ienākt Latvijas tirgū. Uzdevumu loks bija gana plašs - sākot no nozares pārskatu gatavošanas, sadarbības veicināšanai starp Latvijas (Baltijas) un Vācijas uzņēmumiem, līdz pat dažāda līmeņa un ranga vizīšu plānošanai, organizēšanai un uzņemšanai. Starptautiskā sadarbība bija mana ikdiena. 

Vēlāk strādāju Rīgas Tehniskajā Universitātē, kur darbojos kā zinātņu prorektora palīgs, bet prorektoru ievēlot par rektoru, kļuvu par rektora palīgu. Pāris gadus nostrādāju arī  Starptautiskās sadarbības departamentā, organizējot un koordinējot universitātes starptautisko sadarbību. Kad šķita, ka šajā amatā griesti jau sasniegti, sāku strādāt IT uzņēmuma personāldaļā, piesaistot uzņēmumam labākos prātus un talantīgākos programmētājus. Biju iesaistīta personāla atlasē, sākot no intervijām līdz pat on-boardingam jeb darbinieku ievadīšanai darbā. Darbs atlasē viennozīmīgi bija ļoti vērtīgs un intensīvs, jo nepilnu divu gadu laikā tika nointervēti vairāk kā 400 darbinieki.

-Šobrīd strādājat ViA, ko Jūs vēlaties īstenot, darbojoties studiju programmas “Kiberdrošības inženierijas” ietvarā?

- Ja runājam par ambicioziem mērķiem, vēlos, lai Kiberdrošības inženierijas programma saglabā savu unikalitāti un attīstās gan dziļumā, gan plašumā. Te milzīgs paldies par jau  paveikto jāsaka gan programmas iepriekšējiem vadītājiem, gan arī mācībspēkiem, kas ikdienā nodrošina programmas saturisko pusi. 

- Kāpēc Jūs ieteiktu studēt kiberdrošības inženieriju?

- Kiberdrošībai pie esošo tehnoloģiju attīstības tempa un lietojuma ir milzīga nozīme. Šobrīd cilvēce dzīvo tehnoloģiski attīstītā laikmetā un teju ikviens attīstītas valsts iedzīvotājs ir atkarīgs no tehnoloģijām – ļaudis publicē dažāda veida informāciju par sevi sociālajos tīklos, veselības dati tiek digitalizēti, internetbankas, lietu internets, viedtālruņi, kas ir sasaistīti ar mākoņdatu platformām – šie visi mūsu dzīvi atvieglojošie elementi var būt kiberuzbrukumu objekti. Lai pasargātu (mūsu) šos datus ir nepieciešami kiberdrošības speciālisti.

Būtībā jebkurā uzņēmumā, īpaši jau stratēģiskajos, medicīnas, IT, ražojošajos uzņēmumos, arī valsts un pašvaldību iestādēs ir nepieciešami šāda līmeņa speciālisti, kuri rūpējas par organizācijas/ personas datu drošību. 

Šobrīd informācijas zādzības ir visstraujāk augošais kibernoziegumu segments – no kiberuzbrukumiem ir cietuši gan tādi nozares milži kā eBay, Yahoo, Facebook gan arī virkne finanšu institūciju un uzņēmumu.

Pētījumi rāda, ka 93 % šādu uzbrukumu gadījumu varēja tikt novērsti, ieviešot vienkāršus kiberaizsardzības soļus. Statistikai-, ja 2015. gadā bija 1000 kiberuzbrukumu dienā, tad 2016. gadā šis skaits jau sasniedza 4000.

Prognozes liecina, ka līdz 2021. gadam  pasaulē būs 3.5 miljoni neaizpildītu darba vietu kiberdrošības jomā. Tā, kā šai jomai ir potenciāls un te ir kur augt un attīstīties.

- Džezā tikai meitenes, Kiberdrošībā puiši?

- Jāpiekrīt, ka kiberdrošībā vairāk dominē vīrieši, taču parādās aizvien vairāk iniciatīvu, kas aicina un iedrošina IT jomai pievērsties arī sievietes. Ir virkne pozīciju, kurās sievietes uzrāda labāku sniegumu nekā viņu vīriešu kārtas kolēģi, kā piem., testētājas, biznesa analītiķes, produktu vadītājas (product owner). Kaut gan man negribētos izcelt kādu konkrētu pozīciju, jo viss atkarīgs no katra cilvēka attieksmes pret darbu.

Ja runājam par stereotipiem, tad, pieminot kiberdrošību, prātā nāk tumšās pagrabtelpās sēdoši hakeri ar kapučdžemperiem (hoodies), vai arī talantīgi, bet asociāli programmētāji, kas var uzlauzt un iekļūt jebkurā sistēmā. Šos stereotipus lielā mērā ir radījusi un uztur filmu industrija. 

- Kādai, jūsprāt, jābūt mūsdienīgai pedagoģiskai pieejai?

- Man gribētos pieminēt Pasaules ekonomikas pētījumu “Nepieciešamās iemaņas darba tirgū nākotnē.” Tajā kā primārās prasmes ir minētas: spējas kompleksi risināt problēmas, kritiski domāt, prasmes sadarboties, tāpat cilvēkam jāpiemīt radošumam un emocionālai inteliģencei. Tas, protams, uzliek lielu slogu pedagogiem, jo šobrīd pasaule strauji virzās uz priekšu – tehnoloģijas attīstās, mainās paaudzes un pieejas. Pedagogiem jābūt elastīgiem, lai adaptētos jaunajām metodēm.  Es teiktu, ka mūsdienu pedagogam jābūt līderim, lai ar savu piemēru un zināšanām spētu iedvesmot jauniešus.

-No kādām metodēm, akadēmiskām praksēm būtu palēnām jāatsakās?

- Studentiem ir jābūt gataviem mācīties mūža garumā. Daudzas no profesijām, kas būs aktuālas nākotnē, šobrīd varbūt nemaz vēl nepastāv. Piemēram 2010. gadā neviens nerunāja par tādām profesijām kā datu zinātnieks, mobilo aplikāciju izstrādātājs, sociālo mediju pārvaldītājs, mākoņ arhitekts (cloud architect) vai virtuālais asistents. Tagad tā ir mūsu ikdiena.Tāpēc ikvienam nozares speciālistam jābūt gatavam nemitīgi attīstīties. Attiecīgi studijas nav noslēgts posms – tas ir tikai sākums izglītošanās procesam mūža garumā. Ir jābūt gataviem reskilling un upskilling, jeb latviskojot -  pārkvalificēties un/ vai celt kvalifikāciju.

-Universitātes un augstskolas lepojas ar darba devēju novērtētām programmām, pamatoti?

- Šis jautājums nav viennozīmīgi atbildāms. Darba devēju novērtējums, protams, ir svarīgs. Jautājums ir par metodoloģiju, kā šie vērtējumi tiek veidoti, uz kādiem kritērijiem balstās.

Ja runājam par izaugsmi, līderību un sava biznesa veidošanu, tas sasaucas ar to, ko iepriekš minēju par nepieciešamajām prasmēm un iemaņām – ar teoriju vien nepietiek,  lai tirgū palaistu kādu jaunu produktu vai pakalpojumu. Talkā jāņem gan radošums, gan līderība, gan biznesa zināšanas – prasme pārdot savu produktu, vīziju. Ne velti aizvien vairāk tiek runāts par starpdisciplinaritāti, tajā skaitā arī inženierzinātnēs.

 

***