Profesors Jānis Kalnačs rakstīs grāmatu par Valmiermuižu

Uzņēmums Valmiermuižas alus sadarbībā ar Valmiermuižas kultūras biedrību ir uzrunājis mākslas zinātņu doktoru, Vidzemes Augstskolas profesoru Jāni Kalnaču, ka viņš apņemas uzrakstīt grāmatu par Valmiermuižas vēsturi.

Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis: "Mums ir plāns, ka tuvākajos divos gados šī grāmata tiek uzrakstīta un arī izdota. Līdzīga, brīnišķīga grāmata jau izveidota par Kokmuižu. Jānim Kalnačam ir ļoti daudz materiālu par Valmiermuižas vēsturi, tad nu mums ir šāds konkrēts plāns un apņemšanās. Jānis ir piekritis, un darbs pie grāmatas jau ir sācies. Ir atrasts jau arī topošās grāmatas maketētājs un dizainers. Valmiermuižas kultūras biedrība meklē finansējumu, lai palīdzētu šai grāmatai par Valmiermuižas vēsturi tapt pēc iespējas ātrāk. Vēl man prieks, ka pagājušajā gadā Valmiermuižas tornītim tika veikti konservācijas darbi, bet šogad ir gandarījums, ka Valmiermuižas kultūras biedrībai un Valmiermuižas alum, sadarbojoties ar Burtnieku novada pašvaldību, tā savā budžetā paredzējusi naudu tornīša un šīs vēsturiskās pils, ja tā var teikt, pamatu izpētei. Šo materiālu pēc tam varētu izmantot par pamatu, projektējot jau reālu tornīša restaurāciju. Man gribētos novēlēt, lai nākamajos piecos gados viens no skaistajiem darbiem, ko varētu izdarīt jaunais Valmieras dižnovads, būtu sakopt un restaurēt Valmiermuižas tornīti."

Lielās talkas dienā, kad Val-miermuižā Ozolu ielas alejā trūkstošo koku vietā tika iestādīti 13 no Jelgavas atvestie ozoliņi, topošās grāmatas autors Jānis Kalnačs, arī viens no ozolu alejas tās dienas fiziskajiem papildinātājiem, Burtniekam īsos vārdos pastāstīja par priekšā stāvošo grāmatas veidošanas procesu:

"Bieza jaunā grāmata nebūs, skaista būs. Nu, apmēram tāda, kāda ir grāmata par Kokmuižu. Šogad aprit akurāt 30 gadi, kopš padomju saimniecība Valmiera lūdza nojaukt Valmiermuižas torni. Tā atļauja viņiem tika iedota, bet tornī tika atklāti sienu gleznojumi, kas līdz tam apakšā nebija pamanīti, un tad aizgāja arī viss pārējais... Var teikt, ka apmēram kādus 40 gadus kaut kas ir vākts, tagad atliek to visu pārdzīt grāmatā. Pašam šķita, ka pagājis pietiekami ilgs laiks, lai visu to, kas šur tur ir savākts, pārvērstu smukā grāmatā. Protams, man ir arī pašam savs arhīvs, tad vēl ir šur tur kādas publikācijas par kādām daļām, arī par 18. gadsimta beigās neuzcelto Valmiermuižas Kungu māju, gan par tiem pašiem musulmaņu, maoru vai neoislama gleznojumiem, kuros viena turciete bija pamanījusi pat vārdu Allahs... No vienas puses, tas viss jau ir savākts, no otrais puses, tas viss tiek pārbaudīts un meklētas kvalitatīvas bildes.

Fiziski vēl neviena grāmatas lappuse nav uzrakstīta, pašlaik eju pāri tai kaudzei materiālu, kas ir savākti: pārlūkoju, precizēju, lieku tos kopā, izvērtēju, pasūtu fotogrāfijas. Sākot no Herdera institūta Mārbergā un beidzot ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju. Vienkārši apzinu materiālu, pēc tam to pārvērtēju, skatos, kādas kartes vajadzētu pasūtīt, lai būtu labā kvalitātē. Vajag vēl arī kaut ko fotografēt pa labi un pa kreisi. Piemēram, Valmiermuižas īpašnieka Lēvenšterna kapa plāksnīte Valmieras kapsētā ir aizsegta ar kādu citu plāksnīti, kas droši vien būs jānoceļ, lai vajadzīgo nofotografētu. Katrā ziņā ir vēl daudz visādu sīkumu, kas tiek precizēti. Grāmata par Valmiermuižu varbūt varētu būt nedaudz mazāka par Kokmuižai veltīto, jo te nebūs jāmeklē Kokmuižas brūzī brūvēta alus pudeļu etiķetes, kas toreiz bija diezgan liela ķēpa - to nācās darīt arī ārpus Latvijas, jo visas etiķetes vairs nebija uz vietas. Valmiermuižā nav arī alus darītavas strādnieku mājas, mazāk ir saglabājušies saimnieciskie objekti. Vienkārši sakot, tā būs grāmata par lielo Valmiermuižu un mazo Valmieras pilsētu, kurai reizēm turīgie Valmiermuižas īpašnieki kaut ko uzdāvināja. Par ko dāvinājumu saņēmēji ne vienmēr atceras."