Sarunu festivāls "Lampa" 2020 - "Kopā" ar ViA

Šogad vairāki Vidzemes Augstskolas pārstāvji piedalīsies sarunu festivālā "LAMPA", kas norisināsies no 2. līdz 5. septembrim un šogad sarunu sesiju vienojošais elements ir tēma "Kopā". 

Seši Vidzemes Augstskolas pārstāvji un sešas interesantas diskusijas par tādām tēmām, kā bioekonomikas attīstība, augstākās izglītības internacionalizācija un konkurētspēja, latvieša pielāgošanās spēja dažādajām vētrām. Festivālā runās par ekonomikas norisēm līdzi domājošu Latvijas pilsoni un izglītības konkurētspēju, atvērtību inovācijām un starptautiskās pieredzes nozīmi darba tirgū. 

Diskusijas:

  • 2. septembrī plkst. 15:30-17:00 Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Andris Klepers diskutēs par "Gaujas Nacionālo parku un bioekonomikas attīstību. Iespējas un risinājumi." 

2020. gads vides politikai ir īpašs. Eiropas Savienība nākusi klajā ar Zaļo kursu un attiecīgajiem finanšu atbalsta instrumentiem, Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Aprites ekonomikas un klimata krīzes risināšanas plānošanas dokumentiem. Nepieciešama strauja sabiedrības attieksmes maiņa, lai pārnestu šos mērķus bioekonomikas sektoros, gudrā un ilgtspējīgā saimniekošanā. Arī Latvijas sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc tīras vides un veselīgas pārtikas. Latvijas starptautiskās konkurences priekšrocības un iespējas ir lieli primārie bioloģiskie resursi, salīdzinoši nenoplicinātas augsnes, bet bioloģiskie produkti ar zemu pievienoto vērtību. Gaujas nacionālais parks ir bagāts ar dabas vērtībām un ar lielu simbolisku nozīmi. Tas aizņem vairāk nekā 90 000 ha. Tajā ietilpst 4 pilsētas, kā arī lauku teritorijas ar lielu bioekonomikas potenciālu. Ņemot vērā nenoplicinātās dabas vērtības, kas atrodamas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tā būtu ideāli piemērota no pesticīdiem brīvai saimniekošanai un zināšanās balstītas bioekonomikas un uzņēmējdarbības attīstībai Diskusijas dalībnieki meklēs atbildes, kā dažādas potenciālās Gaujas Nacionālā parka attīstības stratēģijas pārvērst reālās rīcībās gan cilvēku iesaistē, gan uzņēmumu sadarbībā, gan pārejā uz videi draudzīgākiem risinājumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs.

 

  • 2. septembrī plkst.16:00-17:00 diskusijā "Pasaules elpa Latvijas augstskolās — kurp virzāmies?" runās Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Iveta Putniņa.  

Augstākās izglītības internacionalizācija ir nozīmīgs faktors izglītības kvalitātes nodrošināšanā un augstākās izglītības iestāžu konkurētspējas veicināšanā. Diskusijā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas šo procesu veicina un nodrošina ilgtermiņā, un kādi ir izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties? Kāds ir Erasmus+ programmas pienesums augstākās izglītības internacionalizācijā? Kādas izmaiņas starptautiskajā sadarbībā augstākajā izglītībā un studentu un mācībspēku apmaiņā ienesuši aktuālie notikumi pasaulē? Kādi būs internacionalizācijas procesi turpmāk, un kādi ir izplatītākie klupšanas akmeņi, ar kuriem saskaras augstākas izglītības institūcijas.

 

  • 3. septembrī plkst.14:30-15:30 diskusiju "Zibens divreiz vienā vietā nesper? Sper!" vadīs Vidzemes Augstskolas rektors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš

Kā pērkons no skaidrām debesīm! Tiešām? Kādēļ pērkona negaiss vienmēr uznāk negaidīts? Lai arī daudzas pazīmes par to liecinājušas jau sen, tam laicīgi gatavojas tikai daži — tie, kuri prot ieklausīties dabas skaņās un likumos, tie, kas tuvāk zemei vai debesīm. Bet kā ir ar cilvēku? Ar cilvēku Latvijā?Kā mēs tiekam galā ar zibens spērienam līdzīgiem satricinājumiem pilsoniskajā sabiedrībā? Vai latvieša pielāgošanās spēja dažādajām vētrām ir mūsu kopējais spēks vai vājums? Veiksmes atslēga. Vai tomēr mūs vada bailes no atstumšanas, soda un izolācijas? Apskatīsim dažādas vēsturiskas situācijas un latvieša rīcību tajās. Kā tiek pieņemti lēmumi un vai to algoritmam ir kas kopīgs?

 

  • 4. septembrī plkst. 14:30-15:30 dubultintervija "Ekonomikas veselība — pasaulē, Eiropā, Latvijā", kurā  piedalīsies Vidzemes Augstskolas vieslektors Mihails Siņicins

Pasaules ekonomikā mainās spēku samērs, līdzsvars starp lielvalstīm. Klimata pārmaiņas rada gan trauksmi, gan iespējas uzņēmumiem, valstīm. Eiropa ne tikai noveco, bet sāk jaunu posmu bez Lielbritānijas un cīnās par to, kā saglabāt konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē. Eiropas Centrālā banka piepildījusi finanšu sektoru ar naudu, kam būtu jānonāk tautsaimniecībā. Latviju tas viss ietekmē, bet tikmēr tā pati maina izglītības, veselības, reģionālās pārvaldības sistēmas, lai varētu kļūt par spēcīgu Ziemeļeiropas ekonomiku, nevis palikt vidēju ienākumu slazdā.Tas viss bija līdz COVID-19. Un šīs lietas palika, nepazuda. Bet klāt nāca jauna veida globālā ekonomiskā krīze un globāla mēroga atbildes. Kurp ej, pasaules ekonomika? Centrālās bankas, valdības? Un kā šai jaunajā pasaulē rīkoties "cilvēkam parastajam", piemēram, Mazsalacā? Par to žurnālista saruna ar vienu no ekonomikas politikas veidotājiem —  Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un aktīvu, ekonomikas norisēm līdzi domājošu Latvijas pilsoni — ilggadēju ekonomikas skolotāju un mācību grāmatu autoru, tagad "vienkāršu" lauku iedzīvotāju Mihailu Siņicinu.

 

  • 4. septembrī plkst. 20:00-21:00 diskusija "Kā vienā karā uzvarēt divas lielvaras" uzstāsies Vidzemes Augstskolas rektors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš

Latvijas valsts savas pastāvēšanas pirmajos gados vienlaikus karoja ar divām lielvalstīm un sasniedza savu mērķi — brīvu, neatkarīgu republiku. Ne Padomju Krievijai, ne Vācijai, kura Latvijas Neatkarības kara gaitā no Latvijas sabiedrotās kļuva par pretinieci, neizdevās Latviju pakļaut, pateicoties veiksmīgi īstenotai militārai pretestībai. Diskusijā, analizējot Latvijas Neatkarības kara pieredzi, centīsimies izprast tā veiksmes stāstu un mūsdienām sniegtās mācības.

  • 5. septembrī plkst. 11:00-12:00 diskusija "Izaugsme mūža garumā — ambīcija vai nepieciešamība?" stāstīs Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības projektu vadītāja Inguna Kucina

Izglītība visa mūža garumā — tā ir iespēja adaptēties dinamiskām pārmaiņām darba tirgū, augt un pilnveidoties esošās profesijas ietvaros, īstenot savas personīgās ambīcijas vai piepildīt kādu sen lolotu ieceri. Izklausās labi, bet kāpēc šīs iespējas tik maz tiek izmantotas Latvijā? Kam būtu jāmainās valsts un privātā sektora pārvaldes mehānismos un pašu darba ņēmēju domāšanā, lai pieaugušo izglītība patiešām kļūtu par iespēju risināt gan problēmas, ar kurām saskaras darba devēji, gan stiprinātu katra indivīda profesionālās iemaņas un prasmes jebkurā vecumā? Kāda loma pieaugušo izglītības attīstībā ir Erasmus+ programmai? Aicinām uz diskusiju par izglītību un pieaugušiem cilvēkiem gan skolas solā, gan pasniedzēju lomā.

  • 5. septembrī plkst.16:00-17:30 diskusija "Esmu muļķis, ko tālāk?" piedalīsies Vidzemes Augstskolas asociētā profesore sociālajā psiholoģijā, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, sertificēta konsultatīvā psiholoģe Vineta Silkāne

Sāksim ar nekritiskas domāšanas piemēriem no pašas jaunākas vēstures. Tas būs tāds tā aisbreikeris, lai pazobotos par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Kā tāds sociālo tīklu burbulis miniatūrā. Tad iesim dziļāk. Mēģināsim saprast ne tikai kā mainīt ļaužu prasmes  – ko darīt skolā, ko augstskolās? – bet arī vai ideāls vispār ir sasniedzams? Ko tad, ja zināma muļķības deva mums visiem no “dabas lemta”? Beigās pazobosimies arī par sevi. Lai tas labāk izdotos, lūgsim publiku palīgā.

 

Tiešsaistes diskusijām varēs sekot līdzi "Erasmus+" Latvija "Facebook" lapā un interneta vietnē "festivalslampa.lv"