Studiju programmai “Kiberdrošības inženierija” Latvijā nav alternatīvas

Kopš pērnā gada rudens semestra Vidzemes Augstskolā (ViA) darbu uzsācis doktorants Viesturs Bambāns, sekmējot projekta "Vidzemes Augstskolas akadēmiskā personāla pilnveide un cilvēkresursu attīstība" mērķi - iesaistīt doktorantus augstskolas akadēmiskajā darbā un veicināt jauna akadēmiskā personāla piesaisti ilgtermiņā.

fff

 

Vidzemes Augstskolas projekta ietvaros Viesturs Bambāns vadīja lekcijas studiju kursos “Informācijas drošības risku pārvaldība” un “Digitālā noziegumu kriminālizmeklēšana”. Studenti kursos tiek iepazīstināti ar kriminālistikas attīstību, zinātniskām metodēm un to izmantošanu izmeklēšanas procesā. Kurss ir sadalīts divās daļās - pārskats un praktiskā daļa.

Vidzemes Augstskolā ir izveidota digitālās kriminālistikas laboratorija, kas ļauj katram studentam ir iespēja apgūt izmeklēšanas procesu, kas pielāgots akadēmiskajai videi. Tas sākas ar datu iegūšanu un noslēdzas ar ziņojuma izstrādi tādā formātā, kas var tikt sniegts tiesā vai privātās kompānijas vadībai.

Digitālās kriminālistikas laboratorija tika izveidota sadarbībā ar uzņēmumu “AccessData”, kas nodrošina iespēju ViA piedalīties “AccessData” akadēmiskajā programmā. Tas dod iespēju studentam iegūt “AccessData” profesionālās setifikācijas pirmo līmeni, ja students to vēlās.

Kursa “Digitālo noziegumu kriminālizmeklēšana” uzdevums ir sniegt studentiem akadēmiskas un praktiskas iemaņas, izmantojot vidi, kas atbalsta un pielieto sertificētu kriminālistikas programmatūru, kas ir viens no nozares standartiem. Un vēlāk, neatkarīgi no tā, vai studenti strādās tiesībaizsardzības vai biznesa vidē, viņi spēs ātrāk pielāgoties standartiem un procedūrām, ko ievēro šīs organizācijas. Laika posms, kas vidēji nepieciešams, lai universitātes absolvents apgūtu vadlīnijas, procedūras un standartus organizācijā, kas iesaistīta kriminālistikas pakalpojumu nozarē, ir no 6 mēnešiem līdz 1 gadam.

Ir būtiski, ka akadēmiskais process tiek veidots pēc iespējas līdzīgāks ikdienas darba realitātei. Tādejādi Vidzemes Augstskolas kiberdrošības inženierijas maģistra studiju programmas absolventam ir nepieciešams īsāks periods izglītošanai un prasmju veidošanai konkrētā organizācijā. Viena no prasmēm, ko es mācu studentiem, ir saprast savu spēju robežas. Kāpēc tas ir svarīgi? Ir neskaitāmi piemēri, kuros pēc uzņēmumā piedzīvota datu zaudējumu to personāls datu zaudējumu mazināšanas procesā pārvērtē savas prasmes un zaudē pierādījumus. Kā rezultātā uzņēmums cieš zaudējumus un ļaundaris tiek cauri sveikā.

Abi temati - reaģēšana uz incidentiem un digitālā kriminālistika dažkārt var būt ļoti sausi un formāli. Tomēr vienmēr ir kādi fakti, prasmju kopas, kas atdzīvina studiju procesu. Piemēram, pārskata kursa laikā es sniedzu ieskatu DNS analīžu vēsturē. 19. gadsimta beigās Rietumu zinātnieki uzzināja, ka 13. gadsimtā Ķīnā tika izveidots koroner (crowner) un tika publicēta grāmata par to, kā izmeklēt nelikumīgu cilvēka nāvi, fiziskas traumas, saindēšanos un kā sniegt pirmo palīdzību. Grāmata “Washing Away of Wrongs” (tulk. “Aizskalojot netaisnību”), ko ir uzrakstījis Sung T’zu 1247. gadā sniedz unikālas prasmju kopas. Vienīgā valsts Eiropā, kas tajā laikā izmeklēja savu pilsoņu vardarbīgu nāvi, bija Anglija, kas izveidoja tā laika crowner, kurš tiek mūsdienās vienkāršots kā koroner dienests. Ilustrācija no grāmatas par pieeju, kas tika izmantota, lai novērstu bērnu tirdzniecību no teritorijām ārpus Ķīnas uz Ķīnas teritoriju. Šī pieeja tika pielietota dažādās situācijās. Ja robežsargiem bija aizdomas, ka ģimenei, ierodoties pa kādiem no Lielā mūra vārtiem, līdzi ir bērni, kas nav viņu bioloģiskie bērni, amatpersona varēja pieprasīt kādam no aizdomās turētajiem vecākiem veikt iegriezumu savā rokā un iepilināt asinis jaunā māla traukā ar ūdeni, tas pats tiek veikts arī bērnam, ja asinis sajaucas, tad pastāv radniecība viņu starpā, ja asinis nesajaucas – radniecības nav.

Latvijas mērogā maģistra studiju programma “Kiberdrošības inženierija” ir unikāla, jo tā balstās uz pieeju, kurā uzsvars tiek likts gan uz akadēmiskajām, gan praktiskajām iemaņām. Pašreiz programmai Latvijā nav alternatīvas.

Attiecībā uz Covid-19, kiberdrošību un atbilstību (Information Security Frameworks), V. Bambāns komentē, ka lielākoties informācijas drošības ietvaru pamatā ir uzskats, ka personāls vienmēr būs pieejams. Covid-19 rada izaicinājumus attiecībā uz personāla trūkumu, un uzņēmumiem ir jāpārvērtē sava pieeja drošības uzturēšanai tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19. Tas ietver tāda personāla nodrošināšanu, kas var aizstāt pašreizējos informācijas drošības speciālistus, ja kādam darbiniekam rodas pēkšņa krīzes situācija. Šāda pieeja paredz informācijas drošības ietvara pielāgošanu, lai varētu turpināt nodrošināt atbalstu konkrēta uzņēmuma ikdienas darbībai.

Vidzemes Augstskolā laika posmā no 2018. gada 6. novembra līdz 2021. gada 31. maijam tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda (turpmāk ESF) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" projektu “Vidzemes Augstskolas akadēmiskā personāla pilnveide un cilvēkresursu attīstība” (Nr.8.2.2.0/18/A/012).