Tikai izglītojot visu sabiedrību kopumā, iespējams mazināt vecuma diskriminācijas izplatību

Vecuma diskriminācijas problēmu iespējams atrisināt tikai tad, kad sabiedrībai kopumā būs prasmes atpazīt diskrimināciju. Svarīgi ir izglītot ne tikai seniorus, bet visu sabiedrību kopumā, un ir jāveido sabiedrības “vecuma pratība”. Pie šādām atziņām nonāca Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkoto lekciju vadītāji, kuri uzrunāja Vidzemes Augstskolas studentus un citus interesentus, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu par vecuma diskrimināciju. 

Puse aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma. Ceturtā daļa aptaujāto tam gan nepiekrīt, bet tikpat cilvēku atzīst, ka viņi nezina, vai šāda diskriminācija ir, jo, iespējams, nav saskārušies ar to vai nav dzirdējuši par šādas diskriminācijas gadījumiem. Tajā pašā laikā tie, kuri ir saskārušies ar diskrimināciju, to visvairāk izjutuši darbavietā – un tie ir 74 procenti iedzīvotāju. Otrajā vietā, pēc pētījuma datiem, darba vietai vecuma diskriminācijas jomā seko sociālie tīkli1. 

“Novecošana un vecums kopumā ir dabisks process. Novecošana jau principā sākas ar piedzimšanas brīdi, līdz ar to ir nepareizi vecumu iedalīt posmos, kad jauns ir labi un vecs ir slikti, vai kā savādāk. Ir gadījumi, kad jauns pēc sajūtām var justies arī cilvēks ap 60 gadiem, bet dzīves noguris – jau ap 30. Līdz ar to svarīgi saprast, ka izglītošana par vecuma būtību mūsdienās ir jāveic gan sociālajos tīklos un citos medijos, gan skolās un bērnudārzos. Tāpēc šo lekciju mērķis bija veidot sabiedrībā izpratni par vecumu un tā attīstības posmiem, un abas lektores to lieliski arī izskaidroja,” atzīst SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.  

Salīdzinot ar citām diskriminācijas formām, vecuma diskriminācija ir relatīvi “neredzama”, tāpēc īpaši svarīgi ir to laikus atpazīt un vērsties pret to. Lai izglītotu sabiedrību un jauniešus, Sabiedrības integrācijas fonds 14. oktobrī Vidzemes Augstskolā studentiem rīkoja lekciju “Eidžisma dažādās šķautnes” ko vadīja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, prodekāne zinātnes jautājumos un vadošā pētniece Zanda Rubene. Lekcijā profesore uzsvēra, ka saskaņā ar veiktajiem pētījumiem sabiedrība ļoti strauji noveco. Šobrīd ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju ir vecāka par 60 gadiem, bet mūsu dzīvildze ir palielinājusies. Cilvēki tagad dzīvo divreiz ilgāk, nekā cilvēki pirms 200 gadiem. Līdz ar to ir svarīgi saprast, ka cilvēks sava mūža laikā var izdarīt daudz vairāk – iegūt vairākas izglītības, vairākkārt mainīt darbu un pat vairākas reizes apprecēties. Tie ir normāli dzīves aspekti, bet svarīgi, lai šīs normas tiktu pieņemtas arī sabiedrībā un cilvēks netiktu diskriminēts tikai tāpēc, ka viņš šķietami kaut kam ir “pārāk jauns”, vai “pārāk vecs”. 

“Vislabāk vecuma diskrimināciju iespējams mazināt, ja valsts politiku īsteno kopā ar NVO un viedokļu līderiem. Ir jāveido dialogs ar valdību un likumdevējiem, veidojot darba grupas un sadarbību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī ar visām iesaistītajām pusēm. Diskriminācijas jautājumos jābūt vienotai pārliecībai, ka “mēs vēlamies risināt šo problēmu”, pretējā gadījumā būs puses, kuras šo diskriminācijas formu nemaz nepamanīs, vai arī šī problēma liksies nenozīmīga,” norāda lektore Anna Broka.  

Lekcijas iespējams noklausīties ŠEIT 

Pasākums tiek rīkots SIF īstenotās programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Plašāka informācija par programmu atrodama tīmekļvietnē www.sif.gov.lv. 

 

Informāciju sagatavoja: 
Agnija Upīte 
A.W.Olsen&Partners 
Tālrunis 28615505  
E-pasts agnija@olsen.lv