Vidzemes Augstskolas pētnieki veido Gulbju salas purva Virtuālās Realitātes modeli

Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) zinātniskais asistents Oskars Java šobrīd darbojas projektā “Purva hidroloģisko režīmu reāllaika un imitāciju datu vizualizācija virtuālā realitātē”. Projekta ietvaros tiks izbūvēts lietu internetu sensoru tīkls, kas ievāks datus imitāciju modelim.

ggg

 

O. Java skaidro, ka dati: nokrišņi, vēja ātrums, saules radiācija, relatīvais gaisa mitrums, gruntsūdens līmenis un gaisa temperatūra tiks ievākti Pārgaujas novada Gulbju salas purvā. “Piesauktie ir tā dēvētie reāllaika dati, taču vēl bez tiem, vizuālizācijai virtuālājā realitātē būs jāiekļauj arī dati par purva virsmu un veģetāciju. Tiks apkopota informācija par to, kādi krūmi, koki šajā konkrētajā purvā atrodas. Lai to saprastu, purvs tiks pārlidots un fotografēts ar bezpilota lidaparātu (dronu). Drons būs aprīkots ar dažāda spektra kamerām, kā, piemēram, tuvo infrasarkano staru un sarkanās frekvenču joslas kameru. Kad ievāktos datus saliks kopā, mēs matemātiski varēsim izrēķināt, cik daudz saules enerģijas patērē purvā esošā veģitācija bioloģisko procesu nodrošināšanai, no kā, savukārt, varēsim aprēķināt, piemēram, cik daudz ūdens koki patērē bioloģisko procesu nodrošināšanai un intercepcijai (nokrišņu uztveršanai ar lapām (skujām) un zariem). Rezultātā būs iespējams uztaisīt virtuālās realitātes 3D modeli, kas parādīs, kā šeit šajā mirklī izskatās," saka zinātniskais asistents.

Bet lielākais ieguvums no šāda modeļa būšot spēja prognozēt purva nākotni. "Pamainot virtuālajā realitātē kādu no datiem, piemēram, izmainot hidroloģisko režīmu purvā izrokot vai aizberot grāvi, izcērtētot vai iestādot kokus – mēs varēsim modelēt, kādu ietekmi tas atstās uz purva nākotni pēc vairākiem desmitiem gadu,” akcentē speciālists.

O. Java saka, ka Gulbju salas purvs nav diži atšķirīgs no citiem tuvākā apkārtnē esošajiem purviem. Konkrēti šis purvs esot izvēlēts, jo atrodas tuvu Valmierai un Gulbju salas purva datus viņš reiz izmantojis sava maģistra darba tapšanas laikā. “Līdz šim esmu darbojies ar Igaunijas purviem, tagad gribu atgriezties pie saknēm, pie tā ar ko es sāku savas purvu izpētes gaitas,” stāstot par nākotnes iecerēm atklāj zinātniskais asistents.

Protams, visvarīgākais jautājums ir par šāda projekta pielietojumu, cik reāls un saprotams tas būs gala patērētājam...un, kurš būs šis gala patērētājs? O. Java skaidro, ka: “turpmāk šo datu vizuālizācijas programmu un modeli varētu izmantot skolās, mācot bioloģiju. Ar tā palīdzību varētu parādīt, cik milzīga nozīme purva ekosistēmā ir kokiem un grāvjiem. Skolēns uzliktu virtuālās realitātes brilles un minētajā modelī, piemeram, izraktu grāvi. Veicot šādas darbības viņš varētu apskatīties, kā purvs izskatīsies pēc vairākiem gadiem. Nākamais mērķis, ko vēlamies sasniegt ar šo VR modeli būtu noteikt, kā purvs piesaista vai izdala oglekli. Tas mums ļautu veidot diagrammas, simulācijas par to, kas notiek, ja cilvēks iejaucas purva ekosistēmā. Palūkoties, kā mainīsies citi rādītāji šādas rīcības rezultātā. Šis aspekts varētu būt svarīgs pirms dot atļauju purva kūdras izstrādei."

Līdz šim esmu darbojies ar Igaunijas purviem, tagad gribu atgriezties pie saknēm, pie tā ar ko es sāku savas purvu izpētes gaitas 

O. Java sarunā uzsver, ka projektā, kas patlaban tiek īstentots, neesot mērķis izveidot kaut ko praktiski pielietojamu, “mērķis ir paugstināt tehnoloģijas gatavības līmeni. Tas ir liels projekts, kas sastāv no daudzām komponentēm un tās ir jāīsteno soli pa solim. Šadas datu modelēšanas programmas izveidošana ir pirmais solis. Pasaulē ir līdzīgi hidroloģiskie imitāciju modeļi, bet tāds, kādu esam iecerējuši mēs - vēl neeksistē. Šis atšķirsies ar to, ka ņems vērā arī veģetāciju un līdz šim vēl nav saslēgts šāds imitāciju modelis ar datu realizāciju reālā laikā virtuālā realitātē. Galvenais mērķis šī projekta ietvaros ir nevis uztaisīt gala produktu, kas ir praktiskais pielietojums, bet iegūt augstāku tehnoloģijas gatavības līmeni, lai to varētu attīstīt tālāk. Taču ViA strādā doktora grāda pretendents ekonomikā Edmunds Jansons - lūk-  viņa uzdevums būs spert nākamos soļus un izpētīt, kur šo modeli praktiski pielietot un attīstīt.”