Egija Graudiņa: Vidzemes Augstskolu raksturo attīstība, ģimeniskums un bauda

Egija Graudiņa studē studiju programmas Informācijas tehnoloģijas 1. kursā. Viens no iemesliem, kāpēc Egija izvēlējās studēt Vidzemes Augstskolā, ir iespēja mācīties kiberdrošību bakalaura līmeņa studiju programmā.  Vidzemes Augstskola Egijasprāt ir izteikti ģimeniska un mūsdienīga, kā arī uz attīstību vērsta. Tikāmies ar Egiju tiešsaistē, lai no studentu skatupunkta uzzinātu vairāk par Vidzemes Augstskolas unikālajām īpašībām un Egijas siltākajām atmiņām no dzīves kopmītnēs.

Kādēļ izvēlējies studēt Vidzemes Augstskolā?

Es nevēlējos doties uz Rīgu, jo man patīk mazas, oriģinālas vietas un lietas ar odziņu. Rīgā, šķiet, visi cenšas viens otru sabradāt sāncensību putekļos. Tāpat Vidzemes Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvāja mācīties kiberdrošību jau bakalaura ietvaros. Par Vidzemes Augstskolu uzzināju ieguglējot atslēgas vārdus kiberaizsardzības mācības Latvijā, jo sākotnējie plāni par došanos uz ārzemēm bija izjukuši.

Kāds bija Tavs pirmais iespaids par Vidzemes Augstskolu?

Tieši tas, ko gaidīju – unikāla, uz attīstību vērsta, ģimeniska vieta. Jau septembrī sajutos, ka te iederos.

Kas Tev patīk Vidzemes Augstskolā?

Eko domāšana, pētniecība un tas, ka šeit pārsvarā cilvēki ir darītāji, nevis runātāji. Arī augstskolas ēkas atrodas skaistā vietā. ViA izceļas ar draudzīgumu studentu un pasniedzēju starpā, cieņpilnā attieksmē. Tas, ka jūties gaidīts šajā skolā jau no paša sākuma. Arī fakts, ka augstskola attīstās līdzi laikam, ir ļoti iespaidīgi. Nebrīnos, ka te izaug personības, kuras “gāž kalnus”. Ja dažreiz šķiet, ka izglītības sistēma ir padevusies, tad šī augstskola pierāda pretējo.

Kā veicas, mācoties attālināti? Kā patika labāk – klātienē vai tomēr attālināti?

Attālinātajās mācībās veicas labi, jo man ik pa laikam ļoti patīk strādāt vienatnē. Augstskolā kopā ar mani ir cilvēki ar ļoti līdzīgu intelekta līmeni un ar kuriem ir patīkami sadarboties, tāpēc jāatzīst, ka mācības klātienē bija krietni patīkamākas. Man apkārt ir atvērti cilvēki, tāpēc arī mācīties klātienē ir aizraujoši.

...šeit cilvēki ir darītāji, nevis runātāji

Kādas grūtības ir radušās (ja ir radušās) mācoties attālināti?

Grūtības ir tajā, ka dažos kursos netika saglabāts klātienes princips. Klātienē pirmā nodarbība 90 minūšu garumā tika atvēlēta teorijas apguvei un otrā tika atvēlēta praktiskajai daļai. Attālināti bieži vien tiek pasniegta tikai teorija un trīs stundas klausīties tīru teoriju ir diezgan garlaicīgi un, manuprāt, neefektīvi.

Vai dzīvo/dzīvoji kopmītnēs? Pastāsti savus iespaidus par kopmītņu dzīvi, ko jautru esi tajās piedzīvojusi?

Kojās padzīvoju pāris mēnešus. Spēļu vakari bija ļoti interesanti – vismaz tā izklausījās, tomēr darba dēļ tur īsti neiesaistījos. Ar savu kursu sākām rīkot filmu vakarus – tie bija īpaši jauki, visi ar plediem un spilveniem sēdējām, runājāmies un skatījāmies filmu. Vēl īpaši skaļš un jautrs bija Octoberfests. Arī pirmā septembra pasākumos sanāca iepazīties ar citu kursu studentiem, viņi vienmēr māca, kā apieties ar docētājiem un ko jaunu izmēģināt Valmierā. Socializēšanās kopmītņu virtuvē arī vienmēr ir atmiņā paliekoša.

Balstoties uz saviem iespaidiem par Vidzemes Augstskolu, kā Tu to raksturotu trīs vārdos?

Attīstība, ģimeniskums un bauda. Šajā augstskolā var tiešām izbaudīt savus 20’s.