Vidzemes Augstskolā aizvadīta konference par starpkultūru komunikāciju

Vidzemes Augstskolāb (ViA) pagājušās nedēļas otrajā pusē, no 28. līdz 30. novembrim, norisinājās Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkla (Nordic Network for Intercultural Communication, NIC) 26. konference, 40 pētījumu prezentācijās un radošajās darbnīcas, kas veltītas starpkultūru komunikācijas tēmai, pulcējot pētniekus un profesionāļus no 13 pasaules valstīm.

Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkla (Nordic Network for Intercultural Communication, NIC) 26. konferencē Vidzemes Augstskolā kā klausītāji un referenti piedalījās pētnieki un profesionāļi, kas ikdienā strādā ar un pēta starpkultūru komunikāciju, kultūru dažādību un ar šīm tēmām saistītus jautājumus pilsoniskās līdzdalības, uzticēšanās veidošanas, izglītības un pedagoģijas, uzņēmējdarbības un vadības, starppersonu komunikācijas, diasporas, valodas, mediju, ilgtspējas un citos kontekstos. Pasākuma atklāšanā viesus uzrunāja konferences organizatoriskās komitejas vadītāja, ViA lektore, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) zinātniskā asistente Liene Ločmele, profesore, HESPI direktore, vadošā pētniece Agita Līviņa, kā arī Valmieras Pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.

Katrā no konferences dienām uzstājās viens no trim goda runātājiem: Roskildes universitātes Dānijā docente Linda Lapiņa ar priekšlasījumu “Dažādības dilemmas: izzinot saskarsmi ar atšķirīgo”, profesors Dominiks Bušs (D. Busch) no Minhenes Bundesvēra universitātes Vācijā ar priekšlasījumu “Starpkultūru ilgtstpēja: meklējot ētiskos pamatus starpkultūru komunikācijas pētniecībai” un Dr. Šrivi Ramasubramaniana (S.Ramasubramanian), ASV Teksasas A&M universitātes komunikācijas profesore, ar priekšlasījumu “Dažādība ir vairāk kā prece: neoliberālais multikulturālisms, iekļaujošā pedagoģija un komunikācija”.

Kopumā 40 pētnieku un profesionāļu prezentēja savus pētījumus par tēmām, kas saistītas ar starpkultūru komunikāciju un kultūru dažādību, piemēram, kā novērst marginalizāciju, konfliktu veidošanos un mācīt starpkultūru komunikāciju sabiedrībā. Tika izvērtēti veidi, kā noteikt un analizēt integrāciju, diskutēts par iespējām uzklausīt un izprast minoritātes, kā arī aplūkoti galvenie kultūru asimilācijas izaicinājumi un prognozēts, kā nākotnē nodrošināt kultūru veiksmīgu sadzīvošanu daudzveidībā.

Laikā, kad Eiropā strauji pieaug imigrantu skaits, tiek piedzīvotas kultūru sadursmes, veiksmīga kultūru integrācija atkarīga no cilvēku savstarpējās mijiedarbības un spējas līdzpastāvēt, pieņemot dažādu kultūru un tautu pārstāvjus kā līdzvērtīgus sociālajos, ekonomiskajos un kultūras procesos, tāpēc konferences noslēguma dienā dalībnieki, kā arī ikviens valmierietis un pilsētas viesis bija aicināts piedalīties kopumā četrās radošajās darbnīcās starpkultūru kompetences un dažādības vadības prasmju attīstīšanai.

Viesiem bija iespēja ne tikai piedalīties konferences norisēs - lekcijās, radošajās darbnīcās, diskusijās - bet arī iepazīt Vidzemes Augstskolu, Valmieru, dodoties ekskursijā un vakariņās uz Valmiermuižas alus darītavu. Tāpat dalībnieki bija aicināti izzināt latviešu emigrācijas vēsturi, apmeklējot izstādi "Es (arī) esmu latvietis" ViA Inženierzinātņu fakultātē, kas tapusi sadarbībā ar muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē".

Konferences organizatoriskās komitejas vadītāja Liene Ločmele secina: “Šāda mēroga pasākumi nav Valmieras ikdiena, tāpēc liela, starptautiska tīkla atzinība, dodot “zaļo gaismu” konferences organizēšanai Vidzemes Augstskolā, vērtējama kā liels pagodinājums un atzinība. Uzņemot vairāk nekā 70 dalībnieku un apmeklētāju no 13 valstīm, esam pierādījuši sevi kā spējīgus, zinošus un prestižus šī tīkla dalībniekus.”

Konferenci organizēja Vidzemes Augstskola (ViA) un Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkls, ar ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI), ViA Sociālo zinātņu fakultātes, Valmieras pilsētas domes, Latvijas Platformai attīstības sadarbībai (LAPAS) un Valsts Pētījumu programmas (VPP - “Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību” ” (Nr. VPP-IZM-2018/10013)) atbalstu.