Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: Saglabāt vai aizmirst? (VA#MILIT)

Padomju okupācija un Aukstā kara periods (1947 -1991) ir atstājuši Latvijā daudz militārā mantojuma vietu - no nacionālo partizānu, kuri pretojās okupācijai,  bunkuriem, un tie saistīti ar tautas tumšāko mantojumu, līdz bijušajām padomju armijas bāzēm. Daļa mantojuma kļuvuši par populārām apskates vietām, kamēr citi aiziet nebūtībā. Militārā mantojuma (un daļa no tā uzskatāma par sarežģīto mantojumu) pārvaldības kontekstā,  ir daudz jautājumu:  Kas notiek ar tām militārā mantojuma vietām, ar kurām vietējā sabiedrība nelepojas? Kā mantojuma vietu “atcerēšanos” vai “aizmiršanu” ietekmē tas, ka mantojums saistīts ar svešu varu vai citas tautas kolektīvo atmiņu? Un ko darīt ar mantojumu, kas “aizņem vietu” un iespējams traucē īpašniekiem realizēt citus attīstības plānus? Kādi ētiskie aspekti jāņem vērā iesaistot militāro mantojumu tūrismā? Izpratne par to, vai sarežģītais mantojums, kas nereti saistīts ar traģiskiem vēstures notikumiem, ir saglabāšanas vērts, ir ierobežota, savukārt diskusijas par šiem jautājumiem bieži vien ir polarizētas un viedokļi dažādās sabiedrības grupās būtiski atšķiras.