JAUNUMI

Ar doktorantūras grantiem cer veicināt zinātnes doktoru skaita pieaugumu

Ar doktorantūras grantiem cer veicināt zinātnes doktoru skaita pieaugumu

Latvijā doktorantiem konkursa kārtībā būs iespējams pretendēt uz doktorantūras grantiem jeb finansējumu atalgojumam par studiju vai zinātnisko darbu un pētniecības veikšanu, kas saistīta ar promocijas darba izstrādi, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi, kurus otrdien, 19. decembrī, pieņēma valdība.

Doktorantūras grantu veido divas daļas - doktoranta atalgojums, kas paredzēts iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa, kā arī finansējums pētniecības veikšanai.

Doktoranta iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā būs jānodrošina vismaz 12 mēnešus, nepārsniedzot 50% no pilnas darba slodzes mēnesī. Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, finansējuma saņēmējiem būs jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25% no pilnas darba slodzes.

Līdz 2029.gada nogalei atbalstītajās struktūrās plānots izveidot 66 pilna laika slodzes darbvietas, visvairāk no tām - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektos, vismaz 22 katrā no tām. Savukārt Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam saņems 264 doktoranti.

Pēc doktorantūras granta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējam vai attiecīgajam sadarbības partnerim, pie kura projekta laikā ir izveidota jaunā amata vieta, būs jānodrošina tās saglabāšana un finansēšana no pašu līdzekļiem vismaz vienu gadu, tai skaitā iespēju robežās finansējot arī pētniecības izmaksas.

Plānotais kopējais finansējums ir 19,14 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 16,27 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 2 871 000 eiro. Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 16 121 138 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 13 702 967 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums. Ventspils Augstskolai, kas projektu īstenos ar Vidzemes Augstskolu, būs pieejami 305 324 eiro.

IZM vērš uzmanību uz nepietiekamo zinātnisko darbinieku skaitu, kas esot tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku - mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu.

Par būtisku iemeslu doktorantu lielajam atbirumam IZM sauc doktoranta zemo ienākumu apmēru - stipendiju 113,83 eiro mēnesī. Lai segtu savus izdevumus, doktoranti un grāda pretendenti paralēli strādā citur, un nevar pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi.

IZM pārstāvji norādīja, ka vidēji Eiropā zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā nodarbinātības struktūrā ir 1,53 iepretim Latvijas rādītājam, kas ir 0,74. Ja valsts vēlas pietuvoties Eiropas līmenim, tad būtu jādomā par speciālistu piesaistīšanu no ārvalstīm.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: "Šis ir būtisks pagrieziens tajā, vai izglītība ir vērtība. Vai mēs novērtējam datus, analizējam tos. Tā ir arī finansējuma novirzīšana. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka mums vajag doktorus valsts pārvaldē, un tad to nefinansēt," pārliecināta ir Čakša.

Raksta autors: LETA

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI