10.oktobrī plkst. 16.00 Valmierā, Vidzemes Augstskolā (ViA), Cēsu ielas 4 pagalmā, tiks atklāta izstāde “Unissued Diplomas”, kas iepazīstinās ar Ukrainas studentu stāstiem. Izstāde būs skatāma no 10. oktobra līdz 11. novembrim.

Valmiera — kā izglītības centrs Vidzemē — kļūs par vienu no vietām, kur nonāks šī starptautiskā izstāde, piedāvājot ikvienam iespēju iepazīt tuvāk Ukrainas studentu pieredzēto un aktuālo situāciju Ukrainā.

Izstādes atklāšanā piedalīsies Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, ViA rektore Agnese Dāvidsone, ViA padomes loceklis Gatis Krūmiņš, ViA pētniece no Ukrainas Jūlija Kovaļenko un ViA apmaiņas students no Ukrainas. Pasākumu moderēs ViA attīstības prorektore Iveta Putniņa.

Izstādē tiks prezentēti to Ukrainas studentu stāsti, kuri zaudēja dzīvību Krievijas iebrukuma laikā. Projekts atgādina, ka karš joprojām turpinās — un ka tas ik dienu atņem cilvēku dzīvības. Katru neizdoto diplomu izstādē pavada personisks studenta stāsts, atklājot par ko students vēlējās kļūt un kāda bija viņa dzīve pirms kara.

“Mēs iepazīstinām ar jauniešu dzīves stāstiem, kuri nekad neabsolvēs savas studiju programmas un kuriem nebūs iespējas ieiet savās augstskolu ēkās. Mēs aicinām pārdomāt iespējas, kas mums ir, un to, cik trauslas tās patiesībā ir. Mēs ceram, ka šie stāsti palīdzēs domāt par to, kā veidot labāku izglītību nākotnē. Ukrainas augstskolām, to mācībspēkiem un studentiem ir svarīgs mūsu atbalsts. Un mums ir svarīga Ukrainas pieredze, lai mācītos.”
 — Iveta Putniņa, Vidzemes Augstskolas attīstības prorektore.

Gada garumā ViA kopā ar citām Eiropas Universitātes- E³UDRES² - augstskolām, kā arī Ukrainas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem, strādāja pie kopīgas sadarbības stratēģijas, kas ļāva Ukrainas augstskolu darbiniekiem aktīvi iesaistīties dažādos klātienes un tiešsaistes apmācību pasākumos, piedalīties augstskolu rīkotajās starptautiskajās nedēļās, līdzdarboties nākotnes universitāšu koncepta izstrādē, kā arī daļēji turpināt pildīt savus ikdienas pienākumus un strādāt ar studentiem.

“Unissued diplomas” projekts aizsākās 2023. gadā, un tika sarīkotas vairāk nekā 110 izstādes 24 valstīs.

Izstādes apmeklējums ir bez maksas, un to iespējams apskatīt jebkurā diennakts laikā.

No 15. līdz 19. septembrim Vidzemes Augstskolas (ViA) studenti piedalījās E³UDRES² Intensive I Living Labs pasākumā, kas šoreiz norisinājās St. Pölten Lietišķo zinātņu universitātē, Austrijā. Šajā programmā piedalījās 130 studenti no dažādām Eiropas valstīm, lai ar radošumu un inovatīmām idejām risinātu reģionālos izaicinājumus.

Pasākuma ietvaros tika analizēti gan digitālo mediju pozitīvie aspekti, gan  riski, ko tie var radīt. Diskusiju un darba grupu laikā studenti pilnveidoja kritisko domāšanu un apguva jaunas metodes uzņēmumu problēmu risināšanai.

“Jauni kontakti, jauni iespaidi un brīnišķīgā augstskolas teritorija. Nedēļa bija piepildīta ar jaunām zināšanām, draudzīgu atmosfēru un iespēju iepazīt citu valstu studentu kultūru”, tā savus nedēļas iespaidus Austrijā raksturo ViA “Komunikācijas un sabiedrisko attiecību” studiju programmas studente Sofija. 

Projekta laikā dalībnieki sadarbojās ar reģionālajām organizācijām un uzņēmumiem, tostarp Commit.at, Stadtmuseum St. Pölten, Wasbishergeschah.podcast un HTL Waidhofen. I Living Labs nav tikai par mācībām un smagu darbu. Papildus intensīvajam darbam komandās, studentiem bija iespēja arī doties apgūt Austrijas skaisto kultūru pilsētas ekskursijās, iespēja iepazīt jaunus kontaktus un draugus. Par savu pieredzi projektā stāsta ViA studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” students Marks: “Radoši, dinamiski, inovatīvi”. Nedēļas laikā studenti piedalījās arī komandas saliedēšanās aktivitātēs un kultūras apmaiņā. 

I Living Labs piedāvā inovatīvu mācību pieeju, pamatā ir reālu problēmsituāciju risināšana. Piedalīties iespējams gan studiju kursu ietvaros, gan ārpus tiem.

I Living Labs notiek divas reizes gadā- pavasarī un rudenī. Piedaloties, studenti iegūst:

• prakstisku pieredzi reālu problēmu risināšanā,
• iespēju sadarboties starptautiskās komandās,
• jaunus kontaktus un kultūras pieredzi,
• pārliecību par savām spējām nākotnē.

Ja tevi interesē citi E³UDRES² pasākumi, sazinies ar ViA starptautisko grupu- Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

I Living Labs ir daļa no E³UDRES², Eiropas Universitāšu pasākumiem, kas tiek organizēti ar Erasmus+ finansējumu.

Klajā nācis Vidzemes Augstskolas asociētās profesores un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošās pētnieces Ievas Bērziņas pētījums “Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā: rekomendācijas politikas veidotājiem”. Pētījums raksturo situāciju Latvijas skolās valstiskās audzināšanas aspektā, jo tā izpētes objekts ir divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas nacionālās piesaistes formas. Patriotisms un nacionālisms Latvijas pilsoniskajā izglītībā tika pētīts Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, kas arī Latvijā aktualizēja jautājumus, kas saistīti ar nacionālo identitāti, sabiedrības gatavību krīzēm un gribu aizstāvēt valsti militāra uzbrukuma gadījumā, kā arī ar demokrātisku vērtību nozīmi laikā, kad pieaug autoritāru valstu globālā ietekme.

Pētījuma empīrisko materiālu veido 51 dziļā intervija ar jauniešiem un 30 – ar pilsoniskās izglītības skolotājiem; intervijas tika veiktas laika posmā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada jūnijam. Dziļās intervijas ir kvalitatīva pētījumu metode, kas dod iespēju padziļināti izzināt un skaidrot cilvēku attieksmes un uzskatus. Atšķirībā no kvantitatīvajām aptaujām kvalitatīvo pētījumu rezultāti nav vispārināmi, bet to priekšrocība ir tā, ka tie ļauj precīzāk saprast, kādas problēmas un tendences slēpjas aiz socioloģisko aptauju skaitļiem.

Pētījumā konstatēts, ka līdz šim pilsoniskās izglītības saturs ir bijis minimāli orientēts uz nacionālās piesaistes veidošanu jauniešos un tādas sarežģītas, bet valsts attīstībai būtiskas koncepcijas kā “patriotisms” un “nacionālisms” patlaban pilsoniskās izglītības saturā tiek skaidrotas un diskutētas ļoti ierobežoti. Kopumā viena no svarīgākajām pētījumā gūtajām atziņām ir tā, ka Latvijas pilsoniskā izglītība patlaban ir kā “melnā kaste” jeb sistēma, par kuras iekšējām norisēm ir ļoti ierobežota informācija, jo projekts Skola2030 dod ļoti lielu rīcības brīvību skolotājiem, līdz ar to katrs skolotājs lielā mērā dara kaut ko savu atbilstoši savam izglītības un izpratnes līmenim, ko pastiprina vienotu mācību materiālu trūkums. Otra problēma ir tā, ka pilsoniskās izglītības jomā ir ierobežots skolēnu zināšanu kontroles līmenis, tāpēc nav pieejama informācija par to, vai, absolvējot vidusskolu, Latvijas jaunieši ir apguvuši pamata politiskās zināšanas, kādas nepieciešamas, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības un valsts dzīvē. Pētījumā iegūtā informācija ļauj secināt, ka, visticamāk, jauniešu zināšanas par politiku ir pat sliktākas nekā vēstures zināšanas, kas ir fundamentāls šķērslis sekmīgai demokrātijas attīstībai Latvijā ilgtermiņā.

Pētījuma autore politikas veidotājiem rekomendē:

• Valsts līmenī noformulēt stratēģisku redzējumu par valsts virzību un par to, kādam ir jābūt Latvijas pilsonim, jo skolotājs viens pats nevar sasniegt pozitīvu rezultātu pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas jomā atrauti no politiskajiem procesiem valstī. Tāpat arī valsts līmenī nepieciešami skaidri definēti noteikumi par to, kādā veidā skolās mācīt un diskutēt aktuālo politisko kontekstu lokālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.
• Celt humanitāro un sociālo zinātņu prestižu vispārējā izglītībā, jo arī šie priekšmeti prasa padziļinātas zināšanas no pedagogiem un līdzsvarotai sabiedrības attīstībai būtiskas ir gan eksaktās, gan humanitārās un sociālās zināšanas un prasmes.
• Nodefinēt pilsonisko un politisko zināšanu bāzes minimumu, kas jāapgūst katram pilsonim, un kontrolēt tā apguves līmeni.
• Izstrādāt centralizētus un vienotus mācību materiālus, pēc kuriem varētu strādāt skolotāji visās skolās. Vienotu mācību materiālu izstrāde gan samazinātu skolotāju darba slodzi, gan paaugstinātu varbūtību, ka visās skolās skolēni saņem vienādu pilsoniskās izglītības saturu, kas ir priekšnoteikums, lai Latvijas pilsoņiem būtu bāzes pilsoniskās un politiskās zināšanas, kā arī jauniešiem nebūtu problēmu, pārejot no vienas skolas uz otru.
• Pielāgot mācību materiālu saturu dažādiem skolēnu izpratnes līmeņiem, pilsoniskās izglītības saturu primāri orientējot uz zināšanām, prasmēm un kompetencēm darboties kopienas labā, atsakoties no orientācijas uz augsta līmeņa zināšanām.
• Eksāmenu saturu pilsoniskās izglītības priekšmetos salāgot ar izstrādātajiem mācību materiāliem, kā arī vienkāršot saturu un orientēt to uz bāzes pilsonisko un politisko zināšanu apguvi.
• Veidot jauniešu iemaņas politiskās informācijas ieguvē un aktuālā politiskā konteksta izpratnē fragmentētā mediju un sociālo mediju vidē.
• Mazākumtautību jauniešu piederību Latvijai veidot gan caur pilsonisko patriotismu, gan Latvijas kultūrvidi.

Pētījums par patriotismu un nacionālismu pilsoniskajā izglītībā Latvijā tika veikts Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību” (projekta Nr. lzp-2022/1-0456), kura mērķis ir padziļināti izprast patriotismu un nacionālismu kā savstarpēji saistītas, bet atšķirīgas nacionālās piesaistes formas, un to kopsakarību ar demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību Latvijā. Pētījuma atskaite “Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā: rekomendācijas politikas veidotājiem” ir tikai neliela daļa no projekta rezultātiem. Citu projektā iegūto datu prezentācija plānota 2025. gada 6. novembrī, par ko būs publiski pieejama atsevišķa informācija.

Pētījuma autore izsaka dziļu pateicību Vidzemes Augstskolas absolventei Lienei Zīverei par palīdzību interviju organizēšanā.

No 22. līdz 26. septembrim Portugālē, Setubālā, Instituto Politécnico de Setúbal, pulcējas partneraugstskolu pārstāvji uz E³UDRES² un E³UDRES² Entrenovators Vispārējo asambleju. Šis ikgadējais pasākums apvieno akadēmisko un administratīvo personālu, studentus un stratēģiskos partnerus, lai diskutētu, plānotu un veidotu kopīgu redzējumu par Eiropas Universitātes nākotni.

Asamblejas dienaskārtībā ir starptautisku darba grupu diskusijas, stratēģisko mērķu pārskatīšana, kā arī jaunu ideju ģenerēšana par to, kā padarīt Eiropas augstskolas vēl konkurētspējīgākas un pieejamākas studentiem visā Eiropā un citos stratēģiskajos reģionos. Dalībniekiem ir iespēja izvērtēt pusgada sasniegumus un vienoties par kopīgiem soļiem nākotnei.

Šogad tiek atzīmēta īpaša jubileja – E³UDRES² Eiropas Universitātes 5 gadu darbība. Šajā laikā alianse ir kļuvusi par būtisku platformu zināšanu, inovāciju un starptautiskās sadarbības veicināšanai. “Šogad mēs svinam E³UDRES² – Eiropas Universitātes – 5 gadu jubileju un apkopojam pusgada rezultātus. Progress ir visos darbības virzienos. Nākamajos posmos jākoncentrējas uz to, lai vēl vairāk studentu un personāla pārstāvju visas augstskolās iesaistītos E³UDRES² aktivitātēs,” stāsta ViA rektore, E³UDRES² viceprezidente Ph.D. Agnese Dāvidsone.

E³UDRES² panākumi tiek uzskatīti par veiksmes stāstu, taču aliansei ir vēl lielāks potenciāls. “E³UDRES² nenoliedzami ir veiksmes stāsts. Taču esmu no tiem, kas uzskata, ka milzīgo sadarbības potenciālu var izmantot vēl efektīvāk. Ja nopietni runājam par nākotnes Eiropas konkurētspēju, ambīcijām ir jābūt ļoti augstām. Ar pustukšu rezultātu glāzi nepietiks, to vajag pilnu līdz malām,” uzsver ViA padomes loceklis, vadošais pētnieks Dr.hist. Gatis Krūmiņš.

E³UDRES² un Entrenovators Vispārējā asambleja 2025 ir ne tikai atskaites punkts, bet arī iespēja paskatīties uz nākotni – kā turpināt attīstīt starptautisku, inovatīvu un studentiem draudzīgu Eiropas Universitāti.