JAUNUMI

Starptautisks piedzīvojums radošuma un paplašinātās realitātes krustpunktā – Vidzemes Augstskolas AR/VR hakatons

Vidzemes Augstskola (ViA) organizē starptautisku trīs dienu papildinātās un virtuālās realitātes hakatonu, kas no 13. līdz 15. jūnijam norisināsies Cinevillā – unikālā filmēšanas pilsētiņā, kas bieži dēvēta par “Latviju Holivudā”. Šis pasākums apvieno paplašinātās realitātes (XR), audiovizuālo mediju, spēļošanas un 360° video risinājumu izstrādi, piedāvājot radošu un starpdisciplināru vidi praktisku prasmju attīstīšanai.

Ņemot vērā multimediju arvien lielāku nozīmību, šī gada hakatona vadošā tēma ir paplašinātās realitātes pielietojums kino industrijā. Pasākumā piedalīsies kinomatogrāfijas un paplašinātās realitātes nozares eksperti, kā arī studējošie un mācībspēki no Latvijas un citu valstu augstskolām.

ViA maģistra studiju programmas “Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas” direktors Edmunds Jansons atzīst: “Paplašinātās realitātes tehnoloģijas vairs nav ekskluzīvas, tās ir pieejamas ikvienam interesentam, ikvienā nozarē. Vienlaikus tām ir potenciāls kļūt par nozīmīgu rīku kinomākslas nozarē, piedāvājot inovatīvus veidus, kā radīt, vizualizēt un izdzīvot stāstus.”

Paplašinātā realitāte, īpaši virtuālā realitāte, pārveido katru filmu veidošanas posmu, sākot no virtuālo scenogrāfiju projektēšanas un beidzot ar aizraujošāku daudzscenāriju skatītāju pieredzi. Šis hakatons piedāvā iespēju attīstīt tehniskās, radošās un sadarbības prasmes, vienlaikus iedziļinoties XR tehnoloģiju praktiskajā pielietojumā stāsta E.Jansons.

“XR tehnoloģijas vislabāk var kalpot kino nozarei, ja tās tiek kombinētas ar reālajām dekorācijām, neaizstājot fizisko vidi. Tā ne tikai sniedz jaunas iespējas režisoriem un producentiem, bet arī ievieš revolucionāras pārmaiņas skatītāju pieredzē, padarot kino interaktīvāku un personiskāku. Esmu pārliecināts, ka paplašinātās realitātes risinājumi var stiprināt Cinevilla nozīmi nākotnes kino veidošanā, kļūstot par hibrīda vidi, kur fiziskais un digitālais saplūst vienā,” papildina latviešu kinoproducents un režisors Andrejs Ēķis.

Dalībnieki hakatona laikā strādās pie reāliem izaicinājumiem un attīstīs savas idejas līdz funkcionāliem XR prototipiem, sadarbojoties ar pieredzējušiem mentoriem un ekspertiem. Noslēgumā notiks ideju prezentācijas visiem klātesošajiem un žūrija izvēlēsies pasākuma laureātus.

Hakatons norisinās ar Vidzemes Augstskolas un Eiropas Savienības ERASMUS+ programmas finansējuma atbalstu maģistra studiju programmas “Virtuālā realitāte un viedās tenholoģijas” ietvaros.

eudres logo1 350ppi

LV Līdzfinansē Eiropas Savienība PANTONE

Vidzemes Augstskolā aizvadīta pirmā Pētnieku diena

Šodien, 27. maijā, Vidzemes Augstskolā notika pirmā Pētnieku diena, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz Zinātniskā institūta izveidi. Šī sapulce bija lieliska iespēja, lai pētnieki ne tikai iepazītos ar citu jomu pārstāvjiem, bet arī apmainītos ar pieredzi un idejām, kas varētu veicināt turpmāku pētniecības attīstību augstskolā.

Dalībnieki piedalījās diskusijās un grupu darbos, kuros katrs pētnieks iepazīstināja kolēģus ar savu pētniecības virzienu. Šādi dalījās pieredzē par pētījumu metodēm, aktuālajiem projektiem un izaicinājumiem, kas saistīti ar viņu pētniecisko darbu.

Šī sapulce iezīmēja nozīmīgu soli Vidzemes Augstskolas pētnieciskās vides stiprināšanā, veidojot pamatu turpmākai ciešākai sadarbībai un zinātniskās izcilības attīstībai augstskolā.

 

 

 

 

Vidzemes Augstskola jau otro gadu pēc kārtas startē Latvijas Meža dienās

No 23. līdz 24. maijam, Vidzemes Augstskolas vēstnieki devās uz Tērveti, lai pārstāvētu ViA Latvijas Meža dienās. Šogad atkal bijām koši un zaļi.

Divu dienu laikā Vidzemes Augstskolas stendu apmeklēja 600 cilvēki. Dinamiski tika pildīts karjeras tests “Kurš augs Tu esi?”, kā arī iesētas Vidzemes Augstskolas nākotnes sēklas.

Paldies visiem, kas apmeklēja mūsu stendu. Uz tikšanos nākamgad!

Sabiedrībai daba rūp, tomēr cilvēki tās labā varētu darīt vairāk

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Šāds secinājums izriet no Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LatViaNature veiktā pētījuma, kas tika prezentēts Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šodien, 21. maijā, kad starptautiski atzīmē Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 dienu.

Pētījumu veica projekta LatViaNature partneris – Vidzemes Augstskola, noskaidrojot, ka 95,5 % Latvijas iedzīvotāju rūp daba. Turklāt divām trešdaļām respondentu rūpes par dabu ir ļoti svarīgas. Cilvēkus visvairāk uztrauc mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas un laikapstākļi, apbūve dabas teritorijās un arī līdzcilvēku bezatbildīgā rīcība.

Viens no pētījuma secinājumiem – sabiedrības attieksmi dabas jautājumos bieži vien veido zaļmaldināšana un sociālo tīklu influenceri, kuri nav dabas eksperti, taču ietekmē līdzcilvēkus ar emocionāliem vēstījumiem.

“Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dabu kopumā ir samērā augstas – 60,5 % respondentu tās novērtējuši kā ļoti labas vai labas. Arī par norisēm dabā, dzīvnieku un augu sugām cilvēki savas zināšanas vērtē kā labas, tomēr jāsecina, ka kopš iepriekšējās aptaujas 2021. gadā labu zināšanu īpatsvars visos jautājumos ir nedaudz samazinājies, bet viduvēju un sliktu – palielinājies. Zīmīgi, ka pārliecinošs vairākums aptaujāto zināšanas par dabu papildina saviem spēkiem, paši meklējot informāciju masu medijos, internetā un literatūrā. Tas vedina domāt, ka jānodrošina un sabiedrībai jāpiedāvā kvalitatīvi, dabas ekspertu gatavoti materiāli,” secina pētījuma pārstāve, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktore Anda Mežgaile.

Aptaujāto cilvēku vērtējumā Latvijas dabas stāvoklis četros gados nav pasliktinājies. 36,4 % respondentu vērtējums palicis nemainīgs, kā pirms aptuveni četriem gadiem, 31,4 %, uzskata, ka tas ir uzlabojies. Trešdaļai šķiet, ka situācija dabā ir kļuvusi sliktāka.

“Datos un zinātnē balstītai dabas aizsardzībai ir svarīgi LatViaNature projektā veiktā pētījuma rezultāti par sabiedrības attieksmi un zināšanām dabas aizsardzībā. Tie tiks izmantoti dabas aizsardzības politikas, dabas apsaimniekošanas un dabas izglītības pilnveidošanai,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece.

Zīmīgi, ka rūpes par dabu Latvijas iedzīvotāji primāri realizē mikro līmenī – savā īpašumā. Dabas vērtības savā viensētā, mežā vai pļavās cenšas saglabāt 89,4 % aptaujāto, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka saimnieku rīcība nāk par labu dabai. Piemēram, liela daļa privātmāju īpašnieku aizraujas ar mauriņa pļaušanu, kas ilgtermiņā kaitē pļavas daudzveidībai. Citi stāda dekoratīvu invazīvo sugu augus, tādējādi pasliktinot apstākļus vietējām sugām.

Nepilnas divas trešdaļas aptaujāto ir gatavas ik pa laikam piedalīties kolektīvos pasākumos, piemēram, talkās. Atbalsts tām četru gadu laikā palielinājies par 18 %. Taču darbošanos vides aizsardzības organizācijās apsvērtu vien katrs piektais jeb 21,3 %. Pētījums arī atklāj, ka 18,5 % aptaujāto nemaz nezina, kā varētu piedalīties dabas vērtību saglabāšanā. Aptaujas rezultāti pieejami projekta vietnē. 

“Lai sniegtu praktiskus padomus iedzīvotājiem, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir sagatavojuši Zaļo brošūru un maijā īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu ar saukli “Skatam vai dzīvībai”. Tās ietvaros projekta LatViaNature vietnē izveidota sadaļa, kurā ikviens interesents var atrast praktiskus padomus dabas daudzveidības veicināšanai savā dārzā, pagalmā vai uz palodzes pilsētā. Piemēram, kā piesaistīt apputeksnētājus, iestādot nektāraugus uz balkona, palodzes vai dobē, kā izveidot sikspārņu, kukaiņu un krupju māju, kā ierīkot putnu un kukaiņu dzirdinātavu, lai veicinātu lielāku sugu daudzveidību sava mājokļa tuvumā,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu un sugu eksperte Linda Uzule.

Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE integrētais projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” jeb LatViaNature pilnveido dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā. Projekta laikā tiek izstrādātas inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviesta Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma.

“Jau 21 gadu mūsu dabas dižvietas ir daļa no pasaulē lielākā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000. Kopā ar citām ES dalībvalstīm Latvija 21. maijā, Biotopu Direktīvas pieņemšanas dienā, atzīmē Natura 2000 dienu. Šogad akcentējam praktisko rīcību un veicinām diskusijas par ikkatra no mums iesaisti dabas daudzveidībā. Daba ir ilgtspējīgas nākotnes garants, tādēļ aicinu katru pielikt savu roku dabas daudzveidībai,” mudina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte – Damberga.

Balstoties uz Biotopu direktīvu, ir izveidots pasaulē lielākais koordinētais aizsargājamo dabas teritoriju tīkls – saukts par “Natura 2000”. Šajā Eiropas kartē ir arī 333 Latvijas  dabas dižvietas.

21. maija pasākuma tiešraides ieraksts pieejams facebook.com/latvianature

 

,,

Skolēnu dokumentālo īsfilmu festivālā izdalīti tradicionālie “Oskari”

20. maijā Vidzemes Augstskolā norisinājās skolēnu dokumentālo īsfilmu mini festivāls, kurš notiek jau trešo gadu. Tajā vairāk nekā 30 skolēnu žūrijai demonstrēja 13 dokumentālās īsfilmas, aktualizējot sev būtiskus jautājumus. Galveno balvu ieguva Valmieras Valsts ģimnāzijas skolnieces Monta Zariņa un Una Mušperte ar darbu “Atbalsts, kas audzina čempionu”.

Vidzemes Augstskola, Valmieras Valsts ģimnāzija un Salacgrīvas vidusskola piedāvā skolēniem iespēju apgūt filmu veidošanas prasmes kopīgi īstenotā projektā – mācību priekšmetā “Multimediju komunikācija”. Tā ietvaros 2024./2025. mācību gadā tika izveidotas 13 dokumentālās īsfilmas par ļoti dažādām tēmām – novada un reģiona vēsturi, apskates objektiem, dažādām kultūrām, sociālo trauksmi, mammu lomu sportistu atbalstam un citiem, jauniešiem svarīgiem tematiem.

Sadarbība ar Valmieras Valsts ģimnāziju šajā projektā turpinās jau trešo gadu, savukārt šogad pirmo reizi priekšmetu saviem skolēniem piedāvāja arī Salacgrīvas vidusskola.

“Sadarbība starp Vidzemes augstskolu un Salacgrīvas vidusskolu ir vidusskolas jauniešu panākumu atslēga, organiski apvienojot vispārējās vidējās izglītības apguvi ar zināšanām augstākās izglītības līmenī. Vislielākais paldies Mārai Arājai un fantastiskajai Vidzemes augstskolas komandai par unikālo iespēju Salacgrīvas vidusskolas 11. klases jauniešiem mācīties īpaši kvalificētu speciālistu vadībā, iepazīt augstskolas piedāvātās iespējas, attīstīt savas zināšanas un prasmes, kā arī - praktiski strādāt ar profesionālu tehniku, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Priecāsimies par iespēju turpināt sadarbību, ieguldot vērtīgākajā - mūsu jaunajā paaudzē,” pauda Sanita Strauberga, Salacgrīvas vidusskolas direktore.

Skolēni nodarbībās pie augstskolas mācībspēkiem apguva gan projektu plānošanu, kas ir būtiska šāda darba veikšanai, gan kritisko domāšanu, radošo  rakstību, stāstniecību, scenāriju veidošanu, lai izstrādātu noslēguma darba – dokumentālās īsfilmas ideju. Ar skolēniem strādāja Mg.sc.soc. Iveta Auniņa, Dr. paed. Anžela Jurāne Brēmane, Mg. sc. comm.  Māra Arāja un Mg. sc.comm. Liene Ločmele. Savukārt, lai apgūtu filmēšanas un uzstāšanās kameras priekšā prasmes, skolēniem nodarbības vadīja eksperti – video mākslinieks un operators Aleksandrs Grebņevs un žurnāliste Solvita Stara.

“Patiešām priecājos redzēt, ka šis projekts ir ilgtspējīgs un katru gadu skolēni spēj radīt aizraujošas un kvalitatīvas dokumentālās īsfilmas. Procesā skolēni iegūst svarīgas prasmes ne vien kino jomā – scenārija veidošana, filmēšana, apstrāde, montāža, bet arī citas ikdienā ļoti vērtīgas zināšanas – par kritisko domāšanu, argumentu veidošanu, radošo domāšanu, uzstāšanos. Kopā ar kolēģiem ieguldām lielu darbu un prieks redzēt tā kvalitatīvo rezultātu,” stāsta Māra Arāja, Vidzemes Augstskolas Informācijas un komunikācijas zinātnes studiju virziena direktore, kas bija arī viena no festivāla žūrijas dalībniecēm.

Žūriju vēl pārstāvēja Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš, Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Sindija Puriņa, kā arī ViA Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Anžela Jurāne-Brēmane un ViA Multimediju laboratorijas vadītāja Iveta Auniņa.

Image
Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI