Vidzemes Augstskola aicina pieteikties 5. Starptautiskajai zinātniskajai konferencei un 14. Studentu pētniecisko darbu konferencei SABIEDRĪBA. TEHNOLOĢIJAS. RISINĀJUMI, kas  norisināsies Valmierā 2025. gada 15.-17. oktobrī. 2025. gadā konferences norise ir saistīta ar E3UDRES2 Zinātnes festivālu, kas ietvers šādas aktivitātes:  

• Erasmus+ kombinētā intensīvā programma studentiem 13.-17. oktobrī; 
• 14. Studentu pētniecisko darbu konference 15. oktobrī; 
• 5. Starptautiskā zinātniskā konference 16. oktobrī;   
• Pētniecības līderības forums 16. oktobrī; 
• Sadarbības partneru forums 17. oktobrī.  

2025.gadā konferences SABIEDRĪBA. TEHNOLOĢIJAS. RISINĀJUMI fokusā ir šādi temati:  

• Noturīga un apritīga ekonomika;  

• Mediji, komunikācija un sabiedrības noturība;  

• Simulācija un prognozēšana;  

• Digitālā veselība un rehabilitācija; 

• Dabas saglabāšana un āra dzīve;   

• Radošās industrijas.  

Digitālā formātā tiks sagatavoti divi konferences kopsavilkumu krājumi angļu valodā: 5. Starptautiskās zinātniskās konferences kopsavilkumu krājums un 14. Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums. Katram kopsavilkumam tiks piešķirts digitālā objekta identifikators (DOI).  

5. Starptautiskajai zinātniskajai konferencei aicinām autorus iesniegt oriģinālus kopsavilkumus, kas nav publicēti vai iesniegti citām konferencēm vai žurnāliem.  

14. Studentu pētniecisko darbu konferencei Vidzemes Augstskolas un citu augstskolu studenti un nesenie absolventi aicināti iesniegt kopsavilkumus, kas balstīti uz studiju projektiem (gada projektiem), bakalaura un maģistra darbiem. Studentu pieteikumiem nepieciešama darba vadītāja piekrišana.  

14. Studentu pētniecisko darbu konferencē 15. oktobrī paredzētas divas prezentēšanas iespējas angļu valodā: 8 minūšu mutiska prezentācija vai plakāts. Labākās prezentācijas un plakāti tiks apbalvoti.  

5. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas notiks 16. oktobrī, ziņojumi tiks sadalīti sesijās atbilstoši konferencei iesniegto kopsavilkumu tematikai. Vienā sesijā plānoti 4 līdz 6 ziņojumi. Katrs prezentētājs sniegs 8 minūšu prezentāciju angļu valodā, bet pēc prezentācijām sekos moderēta diskusija.   

Kopsavilkumu iesniegšana: ŠEIT (Oxford Abstracts)  

līdz 30.04.2025. 5. Starptautiskajai zinātniskajai konferencei; 

līdz 30.06.2025. 14. Studentu pētniecisko darbu konferencei. 

Lēmuma par kopsavilkuma pieņemšanu paziņošana 5. Starptautiskajai zinātniskajai konferencei plānota līdz 16.06.2025. Visi kopsavilkumi, ko studenti un absolventi ir iesnieguši ar zinātniskā darba vadītāja piekrišanu, tiek uzskatīti par pieņemtiem 14. Studentu pētniecisko darbu konferencei. 

Reģistrēšanās: ŠEIT (Oxford Abstracts)  

līdz 16.06.2025. prezentētājiem 5. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē; 

līdz 16.09.2025. visiem pārējiem dalībniekiem.  

Dalības maksa prezentētājiem 5. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē 16.oktobrī:  

EUR 160 standarta maksa;    

EUR 80 samazinātā maksa: (1) doktorantūras studentiem; (2) E3UDRES2 partneriem; (3) katram nākamajam viena autora kopsavilkumam.  

Bez maksas:    

• dalība ar kopsavilkumu un prezentāciju 14. Studentu pētniecisko darbu konferencē 15.oktobrī;  

• 14. Studentu pētniecisko darbu konferences prezentāciju klausīšanās (piedalīšanās bez ziņojuma) 15.oktobrī; 

• 5. starptautiskās zinātniskās konferences prezentāciju klausīšanās (piedalīšanās bez ziņojuma) 16.oktobrī. 

Aktuālā informācija un saziņa:  

angļu valodā - EUDRES SCIENCE FESTIVAL  

latviešu valodā - EUDRES ZINĀTNES FESTIVĀLS 

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  

Vidzemes Augstskolā no marta līdz 18. augustam aicina pieteikties maģistra un doktora studijām.

2025./2026. studiju gadā Vidzemes Augstskola piedāvā iegūt profesionālā vai akadēmiskā maģistra grādu sešās studiju programmās:

• Biznesa vides vadība
• Kiberdrošības inženierija
• Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas
• Mediju un informācijas pratība
• Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība
• Tūrisma konkurētspējas vadība

Vidzemes Augstskola kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Ventspils augstskolu īsteno doktorantūras programmu “Ekonomika un uzņēmējdarbība” un savukārt ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – “Sociotehnisku sistēmu modelēšana”.  

Gan maģistra studijās, gan doktorantūrā pieejamas valsts finansētas studiju vietas.

Vairāk par uzņemšanu un noteikumiem variet uzzināt: https://va.lv/uznemsana

Jāpiebilst, ka Vidzemes Augstskolā (ViA) tiek piedāvātas 15 studiju programmas piecos virzienos: biznesa vadība, informācijas tehnoloģijas, komunikācija, mediji un pārvaldība, mehatronika, tūrisms un atpūta, būvniecība. Kopā ar ViA ir iespējams veidot ilgtermiņa izglītības apguves attiecības, jo studēt iespējams, sākot ar pirmā līmeņa studijām līdz pat doktorantūrai.

Studijas Vidzemes Augstskolā ir ļoti praktiskas, ko nodrošina sešas laboratorijas, kas pieejamas gan Sabiedrības zinātņu, gan Inženierzinātņu fakultātes studentiem. Tāpat ir iespēja piedalīties gan zinātniskajā darbā, veicot pētījumus kopā ar augstskolas pētniekiem, gan izmantot Eiropas universitātes E³UDRES² un Erasmus+ piedāvātās iespējas, dodoties apmaiņas studijās vai praksē.Studējot ViA studenti var gūt dažādu pieredzi – akadēmisko, profesionālo un starptautisko.

2023.gada sākumā arī Arhitektūras un būvniecības virziens saņēma akreditāciju uz sešiem gadiem. Aizvadītajā gadā Sabiedrības zinātņu fakultātē uz sešiem gadiem tika iegūta akreditācija studiju virzienam «Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija» un tam atbilstošām bakalaura un maģistra studiju programmām. Arī Inženierzinātņu fakultātē uz sešiem gadiem akreditēts studiju virziens «Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne», kurā ir gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programma.

No 24. līdz 26. martam Lahti, Somijā, norisinājās Vidzemes Augstskolas vadītā starptautiskā projekta "Change(K)now!" partneru sanāksme, pulcējot pārstāvjus no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm. Šī sanāksme bija nozīmīgs solis ceļā uz pārtikas piegādes sistēmu pāreju no vienreizlietojamā uz daudzkārt lietojamo iepakojumu, veicinot aprites ekonomikas principu ieviešanu reģiona pilsētās.

Sanāksmes atklāšana un mērķi

Sanāksmi atklāja projekta vadītāja Aija van der Steina no Vidzemes Augstskolas un Heidrun Fammler no Baltijas Vides Foruma Vācijā. Viņas uzsvēra projekta nozīmīgumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un nepieciešamību pēc ciešas starptautiskās sadarbības, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz aprites pārtikas piegādes sistēmām.

Pilotprojektu prezentācijas

Pirmajā dienā projekta partneri prezentēja pilotprojektus savās pilsētās, tostarp Hamburgā, Tallinā, Kopenhāgenā, Rīgā, Liepājā, Anīkščos, Gdaņskā un Lahti. Katra prezentācija sniedza ieskatu vietējos izaicinājumos un risinājumos, kas saistīti ar pāreju uz daudzkārt lietojamām pārtikas piegādes sistēmām. Arī Latvijas pašvaldību, Rīgas un Liepājas, pārstāvji sniedza priekšstatu šogad plānoto aktivitāšu - pilotprojektu plānošanā depozīta sistēmas ieviešanai pilsētas pasākumos. Savukārt Lahti pārstāve Tuula iepazīstināja ar pilsētas stratēģiju institucionālās ēdināšanas sektorā.

Sanāksmes laikā dalībnieki strādāja tematiskajās darba grupās, katrai pievēršoties specifiskiem projekta aspektiem:

1.  institucionālās ēdināšanas sektoram, analizējot veidus, kā veicināt daudzkārt lietojamu iepakojumu izmantošanu skolās, slimnīcās un citās publiskajās iestādēs.
2.  pasākumu ēdināšana, īpaši lielu publisku pasākumu kontekstā. Dalībnieki dalījās pieredzē par veiksmīgām iniciatīvām un apsprieda izaicinājumus, kas saistīti ar vienreizlietojamo trauku aizstāšanu pasākumos.
3. ēdiena līdzņemšanas un piegādes uz mājām sektoram, izstrādājot stratēģijas, kā motivēt uzņēmējus un patērētājus pāriet uz ilgtspējīgākiem risinājumiem.

Tāpat eksperti sprieda par kampaņām uzvedības maiņas veicināšanai, uzsverot efektīvas komunikācijas nozīmi sabiedrības paradumu maiņā. Norisinājās arī  diskusija par politikas ieteikumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pāreju uz aprites pārtikas piegādes sistēmām.

Apmācību programma pašvaldībām un uzņēmējiem

Tāpat tika prezentēts apmācību programmas izstrādes plāns pašvaldību un uzņēmēju kapacitātes celšanai ilgtspējīgu pārtikas piegādes sistēmu ieviešanā. Šī programma sniegs praktiskas zināšanas un rīkus, lai veicinātu pārmaiņas vietējā līmenī.

Noslēgums un turpmākie soļi

Sanāksmes noslēgumā Aija van der Steina apkopoja galvenos secinājumus un izvirzīja turpmākos soļus projekta īstenošanā. Dalībnieki vienojās par ciešāku sadarbību starp klasteriem un nepieciešamību pēc regulāras pieredzes apmaiņas, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas piegādes sistēmām visā Baltijas jūras reģionā.

Par projektu "Change(K)now!"

Projekts "Change(K)now!" ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt pārtikas piegādes sistēmu pāreju no vienreizlietojamā uz daudzkārt lietojamo iepakojumu Baltijas jūras reģiona pilsētās. Projekts koncentrējas uz domāšanas maiņu iepakojuma izmantošanā, iesaistot pašvaldības, pārtikas piegādes uzņēmumus un iedzīvotājus.

ViA ir vadošā loma projektā: nodrošināt projekta administratīvo vadību, Izstrādāt apmācību programmu pašvaldībām un uzņēmējiem par ilgtspējīgām pārtikas piegādes sistēmām, Koordinēt projekta īstenošanu, partnerus un asociatīvos partnerus Latvijā, kā arī uzraudzīt risinājumu prototipēšanu un pilotēšanu Latvijā. 

Plašāka informācija par projektu:
https://interreg-baltic.eu/project/change-know/

https://va.lv/projekts/change-k-now

Vidzemes Augstskola (ViA) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātēs un Stokholmas Vides institūta Tallinas centra pētniekiem, kā arī uzņēmumu “Genevos SAS” (Francija) un SIA “A2Z Gannet” (Latvija) profesionāļiem uzsāka projektu “Piekrastes zvejas kuģi, kurus darbina nulles emisijas ūdeņraža kurināmā elementi (H2-SEAS)”.

Projekta pētnieki ir veikuši pirmreizējo literatūras analīzi, t.sk. likumdošanas analīzi un sniedz pirmo ieskatu tam, cik ļoti ūdeņradi, kā degvielu, ir gatavas izmantot Latvija, Igaunija un Francija. Pētnieku identificētās barjeras ūdeņraža izmantošanai Latvijā ir:

• valsts enerģētikas un klimata politikas dokumentos nav noteiktas īpašas ogļūdeņraža izmantošanai, un tajos nav paredzētas konkrētas darbības
• kā šķērslis ūdeņraža ražošanai un degvielas uzpildes izvietošanai Nacionālās politikas dokumentā minēts valsts iestāžu pieredzes trūkums un atbilstošu tiesību aktu trūkums attiecībā uz ūdeņraža degvielas uzpildes stacijas izvietošanu apgrūtina administratīvo procesu nepieciešamo atļauju saņemšanai, radot kavēšanos un papildu izmaksas
• valstī vēl nav izstrādāta ūdeņraža stratēģija
• lielākais šķērslis ūdeņraža ieviešanai Latvijā tāpat kā citās valstīs ir lētas atjaunojamās enerģijas trūkums ūdeņraža ražošanai.

Liela daļa Latvijas siltumenerģijas un elektrības joprojām tiek iegūta no importētās dabasgāzes, bet ir vērojamas izmaiņas jūras enerģētikas jomā, tomēr, sagaidāms, ka Latvija paliks atkarīga no importa.

Projekta rekomendācijas politikas veidotājiem par ūdeņraža izmantošanas veicināšanu mazapjoma zvejā izriet no pašreizējās politikas un likumdošanas pārskatiem, kā arī no projekta partneru pieredzes, strādājot ar enerģētikas un vides politikas plānošanas un ieviešanas nacionālajā līmenī attiecīgajās valstīs. Tālāk lasāmi glavenie secinājumi, kas izdarīti pamatojoties uz pirmreizējo literatūras izpēti.

1.     Pašreizējā Eiropas Savienības ūdeņraža stratēģijā nav nekādas atsauces uz ūdeņraža izmantošanu zivsaimniecībā. Ir jāatsaucās un jānorāda konkrēti sektora mērķi, piemēram, mērķi līdz 2050. gadam pāriet uz oglekļa neitrālu degvielu zivsaimniecībā.

2.     Jāturpina pāreja uz atjaunojamo enerģiju, jo īpaši atbalstot straujo paplašināšanos liela mēroga jūras vēja enerģijas ražošanu, kas saistīta ar ūdeņraža ražošanu. Galvenais šķērslis plašākai ūdeņraža izmantošanai ir pieejamas atjaunojamās enerģijas trūkums.

3.     Līdztekus ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas atbalstam, jāapsver arī pasākumus pieprasījuma veicināšanai, lai izveidotu ūdeņraža tirgu. Viens no šķēršļiem ūdeņraža izmantošanai ir pieprasījuma trūkums.

4.     Jāveic pasākumus, lai samazinātu juridiskos un administratīvos šķēršļus ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un sadalē. Viens no šķēršļiem ūdeņraža izmantošanai zivsaimniecībā ir birokrātija, ilgstošas ​​un dārgas atļauju piešķiršanas procedūras, lai ieguldītu ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas iekārtās.

5.     Jāveic pasākumus, lai pakāpeniski atceltu kaitīgās subsīdijas fosilā kurināmā ražošanai un izmantošanai. Subsīdijas fosilā kurināmā ražošanai un izmantošanai kropļo tirgu un kavē pāreju uz oglekļa neitrālu degvielu.

6.     Jāpieņem Eiropas Komisijas priekšlikumu pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu (COM(2021) 563 galīgā redakcija). ETD neatbilst ES klimata un enerģētikas mērķiem, fosilā kurināmā nodokļi ir zemi un nesedz fosilā kurināmā ražošanas un izmantošanas ārējās izmaksas.

7.     Jāsagatavo un jāpieņem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) izmantošanas noteikumus, pieprasīt ūdeņraža infrastruktūras attīstības iekļaušanu nacionālajos programmdokumentos. Infrastruktūras attīstība, kas nodrošina piekļuvi ūdeņraža degvielai mazajās zvejas ostās, EJZF plānošanā nav noteikta kā prioritāte.

8.      Pašreizējā KZP regula būtu jāpārskata, lai pielāgotos zvejas flotes jaudu atjaunošanai ar ūdeņraža piedziņas sistēmām. Pašreizējais regulējums ierobežo reģistrēto kuģu tonnāžas un dzinēja jaudas izmaiņas.

9.     Dalībvalstīm būtu jāizstrādā īpašs administratīvais atbalsts mazapjoma piekrastes zvejniekiem vietējā līmenī, kas palīdzētu tiem piekļūt ES līdzekļiem. Pašlaik zvejniekiem trūkst informācijas, kompetences un prasmju aizpildīt tīmeklī balstītus birokrātiskus pieteikumu formātus, lai piekļūtu līdzekļiem.

10.  Dalībvalstīm būtu jāizstrādā stratēģiskie plāni vietējā līmenī, lai atvieglotu piekrastes maza mēroga zvejniecības uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Šo plānu mērķim vajadzētu būt to noturības, ilgtspējības un pielāgošanās spēju sasniegšanai ārējiem faktoriem, tostarp palielināt finansējumu investīcijām flotes enerģijas pārejai uz ūdeņraža izmantošanu un piegādes infrastruktūras izveidi zvejas ostās. Pašlaik šādu mērķfinansējuma plānu trūkst, un mazapjoma piekrastes zvejnieki nespēj konkurēt ar lielākiem zvejas uzņēmumiem par līdzekļiem.

Ar visu dokumenta saturu var iepazīties ŠEIT

H2-SEAS (projekta Nr.101157530) iniciatīva ir inovāciju darbība, kas vērsta uz tēmas HORIZON-MISS-2023-OCEAN-01-05 vispārējo mērķu sasniegšanu. Projektu finansē Eiropas Savienība.