18. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izmēģinājumprojekta uzsākšana augstskolu finansēšanas sistēmas maiņai. Pēc ministrijas ieceres no 2026. gada jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests visās valsts augstskolās, proti, notiktu pāreja no esošā budžeta vietu aprēķina modeļa uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. 

Plānoto izmaiņu rezultātā valsts augstākās izglītības iestādēm būs lielāka autonomija un pavērsies plašākas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus, t.i., augstskolām tiks maksāts par rezultātu, nevis procesu. Ieviešot finansēšanu institūcijas līmenī, pašas augstskolas lems, cik studentu uzņemt valsts budžeta pilnībā finansētās studiju vietās, cik par maksu un cik ar līdzmaksājumu. Turklāt tiks nodrošināta augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīga attīstība, veicinot kvalitatīvu augstāko izglītību un nodarbinātību, kas savukārt ilgtermiņā sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Augstākā izglītība un zinātne ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem. Jaunais augstskolu finansēšana modelis precīzāk un mērķētāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās. Šobrīd ir svarīgi pāriet uz tādu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas  fokusēta nevis uz procesa uzturēšanu, neskatoties uz rezultātu, bet - orientēta uz stratēģiskā valsts pasūtījuma mērķtiecīgu izpildi. Viens no svarīgiem elementiem ir arī atteikšanās no pārliekas birokrātijas. Tā nozīmē gan lielāku uzticēšanos un brīvību augstskolām, gan lielāku atbildību izvirzītu mērķu sasniegšanā.”

Šobrīd esošais finansēšanas modelis pēc budžeta vietu aprēķina rada stimulu augstskolām aizpildīt budžeta vietas, nevis koncentrēties uz kvalificētu absolventu sagatavošanu. Tāpēc IZM piedāvā pāreju uz institūcijas līmeņa finansējumu, kas balstīts uz augstskolu sniegumu, kur īpaši tiks vērtēta absolventu nodarbinātība Latvijā kvalificētos amatos. Tādējādi tiks nodrošināta profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanai.

Pāreju uz institūcijas līmeņa finansēšanas modeli labvēlīgi vērtē visas valsts augstskolas. Šāda pieeja ļaus augstākās izglītības iestādēm racionālāk rīkoties ar pieejamajiem līdzekļiem, veicot iekšējās pārdales atbilstoši mērķiem, izvirzot stingrākas prasības uzņemšanai un koncentrējoties uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu. Proti, nākotnē orientēšanās būs uz studējošajiem.

IZM un nozares ministrijas slēgs vienošanās protokolus, lai uzraudzītu to absolventu sagatavošanu, kas ir īpaši svarīgi tautsaimniecībai un augstākās izglītības sistēmai, tostarp STEM jomās, pedagoģijā un veselības aprūpes programmās. Lai aprobētu jauno finansēšanas pieeju, IZM uzsāks izmēģinājumprojektu, kam ir izstrādāti kritēriji un apzināti rādītāji jaunā modeļa uzsākšanas atbilstībai. Ieviešot jauno finansēšanas modeli, ir svarīgi, lai augstskolām jau ir attīstīta pārvaldības un finanšu sistēma, ar spēcīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, turklāt ir stratēģisks redzējums.

Pēc ziņojuma apstiprināšanas MK valsts augstskolas varēs pieteikties uz institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, un ministrija izvērtēs to gatavību, vērtējot, vai augstskolā ir attīstīta stratēģiskā pārvaldība, finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, ir izstrādāts pārmaiņu ieviešanas plāns studiju programmu klāsta attīstībai un ir skaidrs redzējums, kas augstskolas darbībā tiks uzlabots ar izmēģinājumprojekta ieviešanu. Tas būs pirmais solis likumdošanas izstrādē, kas no 2026. gada varētu būt attiecināma uz visām valsts augstskolām. Pēc konceptuālā MK ziņojuma pieņemšanas valsts augstskolas un nozares ministrijas varēs pieteikties uz izmēģinājuma projekta uzsākšanu.

Šobrīd pieaug nepieciešamība apgūt jaunas prasmes viscaur karjerai. Tādēļ paralēli IZM plāno īstenot arī Latvijā vēl nebijušu mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu, kuru koordinēs Vidzemes Augstskola (ViA). Ar mikrokvalifikāciju saprot apliecinājumu, ka persona ir apguvusi noteiktus mācīšanās rezultātus neilgā mācīšanās pieredzē, piemēram, klātienes vai attālinātos studiju moduļus, studiju kursus, kas ir studiju programmu sastāvdaļas. Šis projekts iesaistīs visas lietišķo zinātņu augstskolas un koledžas, lai veicinātu starpdisciplinaritāti un uzlabotu izglītības kvalitāti.

ViA jau ir plaša starptautiskā pieredze, tā ir aktīvi strādājusi Eiropas universitāšu aliansē, EUDRES tīklā, līdz ar to izmēģinājumprojekta īstenošanai būs iespējams izmantot un apvienot ViA resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomā. Izmēģinājumprojekta fāzē tiks iesaistītas arī citas augstskolas, t.sk. zinātņu universitātes, lai nodrošinātu plašāku piedāvājumu atbilstoši uzkrātajām kompetencēm. Šobrīd prioritāte ir valsts dibināto augstskolu finansēšana.

Otrdien, 18. jūnijā, Vidzemes Augstskola parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, kas sniegs būtisku ieguldījumu bioekonomikas attīstībā. Sadarbības memorandu kopumā parakstīja 22 uzņēmumi un organizācijas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: 
“Biorafinēšanas nozares memorands atver jaunu lapaspusi Latvijas ekonomikai. Tas ir plats solis pretim mūsu izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā. Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk.”

Biorafinēšana ir strauji augoša nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās. Plānots, ka sadarbības memorandu parakstīs seši uzņēmumi, kā arī vairākas universitātes, zinātniskās institūcijas un valsts pārvaldes institūcijas.

Bioekonomikas nozare šobrīd sniedz lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecībā. Tās kopējais eksporta apmērs 2023. gadā bija 7,86 miljardi eiro, bet kopš 2014. gada eksporta ražošanas līmenis ir gandrīz dubultojies. Šī nozare nodrošina 125 tūkstošus darba vietu un ir ar milzīgu potenciālu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits:

“Latvija ir eksporta nācija un bioekonomika ir mūsu dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniedz mums plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.”

Biorafinēšana ir process, kurā no biomasas varam iegūt augstas pievienotās vērtības produktus. Ja līdz šim biomasu lielā apjomā eksportējām uz ārvalstīm, tad šobrīd ir izveidojušies priekšnosacījumi, lai to pārstrādātu Latvijā. Eksporta tirgos patērētājam ir augošs pieprasījums pēc “zaļajiem produktiem” - šī ir lieliska iespēja Latvijai izmantot savas dabiskās priekšrocības. Būtisku pienesumu nozares attīstībai sniegs tādi uzņēmumi kā “Fibenol”, kurš biorafinēšanas attīstībā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro.

Biorafinēšana ļauj līdz 90% biomasas izejvielu pārvērst materiālos, kurus plaši izmantojam būvmateriālu ražošanā, farmācijā, kosmetoloģijā, tekstilrūpniecībā, pārtikas pārstrādē un citās nozarēs, aizstājot fosilos resursus un ķīmiskās vielas. Biorafinēšana ļauj iegūt tādus produktus kā biodegviela, bioplastmasa, dažādas ēteriskās eļļas un uztura bagātinātājus, celulozi, dzīvnieku barību un mēslojumu, kā arī citus vērtīgus produktus. Tādā veidā iespējams samazināt ekoloģisko pēdu, kuru rada ražošanas process un padarīt gala produktus videi draudzīgākus.

Memorands veicina labu pārvaldību un iniciatīvas, lai atbalstītu un stimulētu jaunu vērtības ķēžu izstrādi no bioloģiskiem materiāliem, kas iegūti no vietējām izejvielām, aicinot fokusēties uz gala produkta radīšanu Latvijā. Tas nodrošinās, ka ar biorafinēšanas projektiem saistītie ekonomiskie ieguvumi, darba vietu radīšana un ilgtspējas prakses pieredze izmantos Latvijai raksturīgās bioekonomikas priekšrocības un veicinās arī reģionālo attīstību.

Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Memorandu par biorafinēšanas ekosistēmas izveidi parakstīja:

Biorafinēšanas vērtības ķēdes uzņēmumi: “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža; “Fibenol Latvia” vietas izvēles un plānošanas vadītāja Merili Palu; “Aloja – Starkelsen” vadītājs Maurizio Decio; “Field and Forest” valdes loceklis Gundars Skudriņš; “Biolat” valdes priekšsēdētājs Arvis Eisaks; “Bio-Venta” valdes loceklis Indulis Stikāns.

Valsts institūcijas: Ekonomikas ministrs Viktors Valainis; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits; Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

Normunds Šmits; Izglītības un zinātnes ministrijas RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks; Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe; Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards; Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Augstākās izglītības iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna; Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš; Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava; Vidzemes Augstskolas Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.

Zinātniskās institūcijas un nodibinājumi: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Uģis Cābulis; Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” vadošā pētniece Elīna Dāce; Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktore Olga Vilciņa; Nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” valdes loceklis Gundars Skudriņš.

Aizvadītās nedēļas nogalē, no 14. līdz 16. jūnijam, norisinājās Vidzemes Augstskolas virtuālās un paplašinātās realitātes hakatons, pulcējot vairākus desmitus profesionāļus un entuziastus, kuri šajā reizē darbojās tēmā par vēstures faktiem un mītiem, nostāstiem un leģendām Beverīnas pusē.

ViA Virtuālās realitātes laboratorijas vadītājs asoc.prof. Arnis Cīrulis stāsta, ka hakatons, kurā caur izaicinājumiem-uzdevumiem, neskaitot stundas, rada jaunus risinājumus, kas ļauj izmantot tehnoloģijas neierastās vidēs un aizraujošos veidos, tādējādi paverot jaunas iespējas kultūrvēstures izzināšanā, tūrismā, sportā, mākslā, izklaidē un citās jomās.

Kopumā komandas radīja septiņus risinājumus un par labāko balsoja gan paši dalībnieki, gan eksperti, gan interesanti, kas svētdien ieradās norises vietā.

Apsveicam visus, bet jo īpaši:

1. Beverina SPA (Andrejs, Ivars)

2. Father Blaster (Emīls, Harijs, Ralfs, Dāvis)

3. Rings of Sun (Māris, Uldis, Elizabete, Daniela, Kees)

Paldies par atbalstu hakatona norisē IG:beverinasecret, Acer Baltija un ViA VR-Lab.

Martā, aprīlī un maijā vairāki uzņēmumi un organizācijas izmantoja iespēju piedalīties kādā no Vidzemes Augstskolas piedāvātajiem apmācību kursiem projektā “Latvijas Digitālais akselerators”. Kopā Dr.Sc.ing. Alvja Sokolova vadītajā kursā “Ievads digitālajā transformācijā” un Dr.sc.ing. Lindas Lanceres kursā “Idejas/prototipa validācija” piedalījušies septiņi uzņēmumi un organizācijas. Docētāju secinājumi – līdz digitālās transformācijas reālai īstenošanai vēl jāveic apjomīgs sagatavošanās darbs. Vienlaikus viņi uzteic dalībniekus par ieinteresētību, aktīvu dalību un uzcītību mācībās un apņemšanos sasniegt nospraustos mērķus.

Savukārt no dalībniekiem esam saņēmuši pozitīvu mācību novērtējumu, un priecājamies, ka vairāki apmācību dalībnieki ir izvēlējušies Vidzemes Augstskolas ekspertus savu digitālo transformācijas stratēģiju izstrādei.

Arī vasarā un rudenī Vidzemes Augstskolā turpinām piedāvāt apmācības par šādām tēmām: digitālā transformācija, kiberdrošība, virtuālā realitāte, prototipu validācija, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, vērtībās balstītas inovācijas, stratēģiskais forsaits. Plašāka informācija par aktuālajiem apmācību kursiem pieejama šeit. Ja vēlaties izmantot projekta bezmaksas apmācību iespēju, aicinām pēc iespējas laicīgāk sazināties ar Augstskolu, lai paspētu sagatavot nepieciešamos dokumentus.

Papildus mācībām Vidzemes Augstskola uzņēmumiem un organizācijām piedāvā arī konsultācijas, digitālās transformācijas stratēģiju izstrādi, iespēju izmantot dažādu laboratoriju aprīkojumu, zināšanu pārneses iespējas.

Papildu informācija par projektu un tā aktualitātēm: https://www.digitallatvia.lv/

Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta "Latvijas Digitālais akselerators" DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002. Eiropas Savienība neatbild par materiāla saturu.