Oktobra izskaņā Mikrokvalifkāciju izmēģinājumprojekta dalībnieki, tostarp projekta realizētāji - Vidzemes Augstskolas (ViA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās, lai apspriestu aktualitātes projekta realizācijas gaitā.
“Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts Latvijā”, kura mērķis ir izstrādāt un īstenot jaunu, elastīgu studiju formātu – mikrokvalifikācijas – atbilstoši darba tirgus vajadzībām un augstākās izglītības iestāžu kontekstam, tiek veikts esošā normatīvā regulējuma ietvaros, izstrādājot vadlīnijas un metodiku profesionālās pilnveides programmu īstenošanai 5.–7. profesionālās kvalifikācijas līmenī.
Nesenajā sanāksmē ar IZM tika pārrunāti vairāki būtiski jautājumi:
- Mikrokvalifikāciju varbūtējā definīcija un normatīvo aktu regulējums — nepieciešams skaidrojums un koordinēta pieeja šajā jomā.
- Normatīvo aktu analīze un nepieciešamība risināt regulējuma trūkumus. Projektā tiek plānota aktīva dalībnieku iesaiste – ViA un projekta partneri iesniegs priekšlikumus normatīvajiem aktiem un procesiem.
- Augstskolu iesaiste — piemēram, Latvijas Universitāte (LU) pauda vēlmi skaidri saprast, kā rezultāti attiecas uz zinātnes augstskolu vidi, studiju programmām un to turpmāku izmantošanu.
- Apliecību jautājums – pēc izmēģinājumprojekta noslēguma ir plānots, ka mikroapliecinājumi būs tuvāk profesionālajai pilnveidei un tiks noteiktas apliecinājuma formas saskaņā ar noteikumiem.
- Sadarbība un komunikācija – IZM akcentēja, ka sadarbība ar ViA kā projekta īstenotāju ir ļoti nozīmīga, lai nodrošinātu, ka visi iesaistītie tiek sadzirdēti un iegūtie rezultāti tiešām spēj veicināt mikrokvalifikāciju ieviešanu Latvijā.
“Projekta virzība ir stabila un mērķtiecīga: ir izveidota Konsultatīvā padome un nostiprināta sadarbība ar IZM, augstākās izglītības iestādēm un darba devējiem, lai mikrokvalifikāciju ieviešanu balstītu uz skaidriem kvalitātes kritērijiem un akreditētām studiju jomām. Divās konkursa kārtās ir atbalstītas 20 profesionālās pilnveides programmas (MIIP), nodrošinot 5.–7. līmeņa zināšanas un prasmes, kā arī 10% līdzfinansējumu no darba devējiem, kas veicina iekļaujošu dalību. Paralēli izstrādājam Vadlīnijas un metodiskos norādījumus, lai MIIP izstrāde un īstenošana augstskolās kļūtu vienkāršāka, ātrāka un caurspīdīgāka. 2026. gadā paredzētā pievienošanās STARS platformai kalpos par nākamo soli starptautiski salīdzināmas kvalitātes un caurspīdīguma stiprināšanai,” stāsta projekta vadītāja, ViA IF dekāne Dr.math. Aija Cunska.
Konkursa kārtībā divās projekta kārtās ir iesaistītas desmit augstākās izglītības iestādes un 20 profesionālās pilnveides programmas (MIIP) ieguvušas atbalstu.
Projekta ietvaros izveidotais mikrokvalifikāciju formāts sniegs vairākas priekšrocības:
- Elastīgums – īsāks mācību laiks salīdzinājumā ar tradicionālajām studiju programmām, skaidri definētas mācību rezultātu prasības un mērķēta atbilstība darba tirgus vajadzībām.
- Intensīvāka sadarbība ar darba devējiem – programmu izstrādes laikā un ieviešanas gaitā tiek iesaistīti nozaru pārstāvji, lai nodrošinātu mācību satura aktualitāti un pielietojamību.
- Normatīvā regulējuma uzlabošana – projekta gaitā tiks identificēti riski attiecībā uz profesionālās pilnveides rezultātu atzīšanu un tiks sagatavotas rekomendācijas.
- Ilgtspējība – projekta rezultāti, tostarp metodikas un vadlīnijas, būtiski veicinās mikrokvalifikāciju sistēmas nostiprināšanu un pielāgošanu Latvijas augstākās izglītības un mūžizglītības vajadzībām.
