Janvāra beigās Vidzemes Augstskolas (ViA) HESPI zinātniskā asistente Dace Dance piedalījās konferencē Lulea Tehniskajā universitātē Zviedrijā, lai iepazītos ar Ziemeļvalstu pētnieku jaunākajiem atklājumiem ūdeņraža nozares attīstībā un iespējām. Konferences laikā viņa uzzināja par Skandināvijas reģiona aktuālajām pētniecības tēmām šajā jomā un uzklausīja vadošo ekspertu jaunāko pētījumu rezultātus.
Ūdeņraža tēma ir cieši saistīta ar pētniecisko projektu "Piekrastes zvejas kuģi, kurus darbina nulles emisijas ūdeņraža kurināmā elementi", ko īsteno Vidzemes Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes un Stokholmas Vides institūta Igaunijas Tallinas centra pētnieki sadarbībā ar uzņēmējiem no Latvijas un Francijas.
Konferences laikā tika meklētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kādi ir virzītāji un šķēršļi tīra ūdeņraža attīstībai? Ko vislabāk darīt Ziemeļvalstu mērogā, lai nodrošinātu straujāku ūdeņraža vērtību ķēžu attīstību? Kā stiprināt saiknes starp dažādām iesaistītām pusēm? Kādi ir galvenie izaicinājumi no tehnoloģiju, dabas, cilvēkresursu un citiem aspektiem?
“Tā bija ļoti plaša un informatīvi izzinoša Ziemeļvalstu reģiona konfrence par ūdeņraža tēmu. Pasākumi, prezentacijas un darba grupas analizēja esošo situāciju no visiem aspektiem, kā arī aplūkoja galvenos izaicinājumus un nākotnes iespejas. Katrs pētnieks ar savu darbu veidoja mazu, bet būtisku jomas analīzi, kas kopā deva iespēju paraudzīties uz ūdeņraža nozari no ļoti plaša un tēlejoša skatu punkta. Liels ieguvums bija arī tas, ka konferencē piedalījās ne tikai universitāšu pārstāvji, bet arī privāto institūtu pētnieki, eksperti, nozares attīstītāji un citu saistīto jomu eksperti,” stāsta ViA HESPI zinātniskā asistente Dace Dance.
Konferencē tika novērota vienprātība, ka tīrs ūdeņradis ir būtiska sastāvdaļa, lai virzītos no fosilā kurināmā uz zaļu eneģijas ieguves veidu.
“Ūdeņraža izmantošana tika apspriesta no dažādiem aspektiem, sākot ar materiālzinātni - kas šobrīd ir aktuālais, kas tiek pētīts, piemēram, kā šo ūdeņradi iegūt, kuri no iegūšanas veidiem ir dabai draudzīgi un kuri nav, kurām tehnoloģijām jau sākumstadijā ir potenciāls vai vismaz teorētiski var rēķināt ieguvumus,” turpina D.Dance.
Tāpat uzmanība tika pievērsta tādiem aspektiem kā ūdeņraža radītās enerģijas uzglabāšana, transportēšana un kuri sektori pirmie varētu pāriet uz šīs enerģijas izmantošanu. Tika vērtēti arī lielākie ieguvēji, tostarp netika aizmirsts par to, ka ir jābūt izglītotiem speciālistiem, kuriem ir atbilstošas kompetences un prasmes šajā jomā.
Zināšanu apmaiņa un diologs notika vairākās paneļdiskusijās ar pētniekiem un ekspertiem. Sigrid Lædre, SINTEF vecākā pētniece un NordicH2ubs projektu vadītāja, Skulason un Lykketoft pieminēto politiskā dialoga trūkumu par ūdeņradi saistīja ar politiķu faktisko zināšanu trūkumu par ūdeņradi. "Politiķi, iespējams, ir dzirdējuši par ūdeņraža potenciālu, bet viņi nesaprot, kā ar to izdarīt," sacīja Ledre. “Viens no izaicinājumiem ir tas, ka neviens īsti nezina, kur mēs ejam. Ir jābūt skaidrākiem vēstījumiem no valdībām – skaidri noteiktiem virzieniem, nevis vispārīgām politikām un atbildības uzlikšanu nozarei. Paralēli Vigdis Oldens, SINTEF vecākais pētnieks un MatHias projektu vadītājs, uzsvēra, cik svarīgi ir arī pētniekiem sazināties tādā veidā, kas ir labi saprotams politiķiem un sabiedrībai.
Padziļināti uzmanība tika pievērsta sabiedrības uztverei par šo tēmu, kāds ir kopējais noskaņojums Ziemeļvalstīs. “Daudz tika runāts par to, ka tehnoloģija ir jauna, taču sabiedrībā jau ir negatīva reakcija,” stāsta D.Dance. Sarunās tika uzsvērts, ka jāapaugstina ne tikai sabiedrības zināšanas par ūdeņradi kopumā, bet arī politiķu izpratnes līmenis par šo tehnoloģiju.
Runājot par kopienas aspektiem un iedzīvotāju iesaisti un izglītošanu par ūdeņraža tēmu, konferences darba kārtībā bija sesija, kas bija veltīta ziemeļvalstu pamatiedzīvotāju – sāmu demokrātiskai iesaistei nākotnes enerģijas veida attīstībā. Konferencē piedalījās Stefans Mikaelsons, Zviedrijas sāmu parlamenta Sámedikke pārstāvis, kurš klātesošos iepazīstināja ar sāmu tautas uzskatiem un nostāju. Uz dialogu aicināja ar jomas pētnieki no Skandināvijas un Kanādas - Stokholmas Vides institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Rasmuss Klokers Larsens un Maikls Ross, Jukonas Universitātes Ziemeļu enerģētikas inovāciju industriālās pētniecības katedra. Viņi uzsvēra, cik svarīgi ir uzklausīt un arī ņemt vērā pamatiedzīvotāju domas saistībā ar atjaunojamās enerģijas attīstību un vienoties par kopīgu nākotnes redzējumu ilgstpējas attīstībā.
“Konferences atklājums bija nozīmīgie pētījumu Ziemeļvalstu reģionā jūrniecības nozarē tieši par ūdeņradi. Tas noderēs arī ViA pētījumā H2-SEAS, un mums būs iespēja izmantot konferencē iegūtos tiešos kontaktus arī mūsu projekta tālākai attīstībai un, iespējams, kādām jaunām sadarbības formām,” atklāj D.Dance.
ViA projekta H2-SEAS uzmanības centrā ir ietekmes uz vidi un dzīves cikla aprēķini maza mēroga zvejas kuģa prototipam, kas šobrīd vēl ir izstrādes stadijā. H2-SEAS konsorcijs piedāvā pieejamu, novatorisku un pilnīgu ūdeņraža-elektrisko risinājumu, lai paātrinātu ilgtspējīgu pāreju uz nulles emisiju zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 12 metriem Ziemeļjūras un Baltijas jūras baseinos.
