No 1.augusta Vidzemes Augstskolas HESPI institūtā darbu uzsāk zinātniskais viesasistents no Turcijas Ilkers Guls (Ilker Gül). Pētnieks 3 gadus darbosies projektā "Apmeklētāju monitorings un pārvaldība aizsargājamās un rekreācijas teritorijās: jauni izaicinājumi un risinājumi antropocēna laikmetam (VIMAS)" ,  kā arī uzsāks studijas kopīgajā doktorantūras programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība”.

VIMAS projekta galvenais mērķis ir attīstīt efektīvāku tūrisma un atpūtas dabas teritoriju pārvaldību bioloģiskajai daudzveidībai, cilvēku dzīves kvalitātei un uzņēmējdarbības attīstībai. Projekts tiek īstenots Apvārsnis Eiropa Marija Sklodovska-Kirī aktivitātes “Doktorantūras tīkli” (MSCA Actions Doctoral Networks) ietvaros. Pētnieks Ilkers Guls Vidzemes Augstskolā veiks pētījumu par tēmu “Ar atpūtu brīvdabā un dabas tūrismu saistīto sabiedrisko labumu finansēšanas izaicinājumi un risinājumi".

Ilkers Guls par savu motivāciju un pieredzi:

“Mani vienmēr interesējis tūrisms gan kā industrija, gan kā cilvēku uzvedības atspulgs. Esmu ieguvis bakalaura grādu tūrisma un viesmīlības vadībā Turcijā, pēc tam sekoja maģistra studijas tūrisma vadībā Stambulas Universitātē, Turcijā. Mana zinātkāre mani mudināja arī pabeigt asociētā grāda studijas kulinārijas mākslās Anatolu Universitātē. Vēloties padziļināti izpētīt tūrisma uzvedības dziļākos motīvus, sabiedrības un tūrisma krustpunktu un dalīšanās ekonomikas ietekmi, esmu veicis pētījumus šajās jomās.

Papildus akadēmiskajām studijām esmu ieguvis praktisku pieredzi industrijā, strādājot viesnīcās, arī kā pētniecības asistents un lektors universitātēs. Turklāt esmu izzinājis socioloģijas un vēstures jomas kā pēdējā kursa students gan Vēstures nodaļā Stambulas Universitātē, gan Socioloģijas nodaļā Atatürkas Universitātē. Tomēr mana akadēmiskā ceļojuma aizraujošais pavērsiens sākās, pievienojoties VIMAS projektam. Šis projekts, kas tiek īstenots vairākās valstīs un apvieno pētniekus no dažādām nozarēm, piedāvā lielisku iespēju izpētīt tūrisma dabiskās dimensijas unikālā, ne-antropocentriskā perspektīvā. Tas arī nodrošina būtiskas pētniecības prasmes un ceļu uz doktorantūras studijām, būtiski veicinot manu karjeru."

Lai sniegtu iespēju komersantiem iegūt mūsdienīgas zināšanas un kompetences, Vidzemes Augstskola (ViA) arī augustā piedāvā digitālās transformācijas apmācību kursus.

“Digitālie risinājumi jau sen vairs nav jaunums, ar katru dienu vairāk tie ienāk mūsu ikdienā. Pieprasījums arvien diktē nepieciešamību uzņēmumiem “kļūt digitāliem” savu produktu vai pakalpojumu piedāvājumā. Taču lai to panāktu, nepietiek ar internetā izlasītiem rakstiem, nepieciešama izpratne par procesu būtību,” pauž ViA mūžizglītības projektu vadītāja Linda Krūmiņa.

Apmācības būs noderīgas gan plašākām uzņēmumu komandām, gan maziem un vidējiem komersantiem.

5., 7. un 12. augusts "Uz lietotāju orientēta pakalpojuma/produkta vērtības piedāvājums"

8. augusts "Idejas/prototipa validācija"

14.–16.augusts "Kiberdrošības pamati uzņēmumā"

21.–23.augusts "Ievads digitālajā transformācijā"

Uzņēmumu komandām ir iespēja saņemt ne tikai zināšanas, bet pēc tam arī padziļinātas konsultācijas un citu uzņēmējiem nepieciešamu palīdzību. Šo atbalstu iespējams saņemt arī bez maksas, piesakoties dalībai projektā “Latvijas Digitālais akselerators, DAoL”.

Apmācības tiek līdzfinansētas Eiropas Savienības projektā "Latvijas Digitālais akselerators" DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002. Eiropas Savienība neatbild par materiāla saturu.
Papildu informācija par projektu un tā aktualitātēm: https://www.digitallatvia.lv/

Lai stiprinātu sadarbību, 25. jūlijā Vidzemes Augstskola viesos uzņēma delegāciju no Japānas, Higašikavas pilsētas, Hokaido, kā arī Japānas – Uzbekistānas Zīda ceļa fonda izpilddirektoru Mansuru Bakhriddinovu (Mansur Bakhriddinov).

ViA prorektors Kārlis Krēsliņš iepazīstināja ciemiņus ar augstskolas starptautisko darbību un sniegumiem, kā arī prezentēja E³UDRES² sniegtās iespējas studējošajiem un mācībspēkiem.

ViA jau izveidojusies sadarbība ar partneriem Japānā. Piemēram, pērn parakstīts saprašanās memorands starp ViA un Japānas – Uzbekistānas Zīda ceļa fondu. Bet Valmieras Integrētajā bibliotēkā, kas ir daļa no ViA izglītības procesa, izveidota Japānas telpa, kas izveidota, lai veicinātu Valmieras novada sadarbību ar Japānu un iepazīstinātu iedzīvotājus ar japāņu kultūru.

Šī vizīte ir solis uz priekšu ViA un Japānas sadarbības veicināšanā, stiprinot kultūras saites un paverot jaunas iespējas kopīgai attīstībai.

Vidzemes Augstskola pārstāv Latviju Eiropas universitāšu aliansē projektā E³UDRES². Deviņas augstskolas no deviņām dažādām valstīm (Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā un Latvijā) apvieno savus resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomās, lai rastu risinājumus reģiona nākotnes izaicinājumiem. Alianse seko idejai "No Eiropas – Eiropai".

Pieejami ikgadējie dati par Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātību, t.sk. nodarbinātību profesijās un tautsaimniecības nozarēs, kā arī par ienākumiem. Atbilstoši monitoringam absolventu nodarbinātība, tostarp augstākajā kvalifikācijā, ir augsta, turklāt atsevišķos aspektos augstāka nekā vidēji Eiropā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Jau piekto gadu absolventu dati tiek apkopoti Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) absolventu monitoringa rīkā. Šis ir viens no augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas rīkiem, lai sniegtu atbalstu topošajiem studentiem karjeras izvēlē. Apraksti ir pieejami atsevišķās VIIS publikācijās, bet dati ir redzami arī Latvijas atvērto datu portālā.

Pirmie dati tika prezentēti 2019. gadā, sniedzot ieskatu par 2017. gada augstskolu absolventu darba gaitām gadu pēc absolvēšanas, t.i., 2018. monitoringa gadā. Šobrīd ir iespējams izvērtēt rezultātus līdz pat piektajam gadam pēc augstākās izglītības iestādes absolvēšanas, t.i., līdz 2022. monitoringa gadam. Aktuālais absolventu monitorings aptver 98% Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventus, precīzāk, Latvijas valstspiederīgos, kā arī absolventus, kuriem studiju pabeigšanas brīdī bija piešķirta uzturēšanās atļauja.

Kopumā nodarbinātības un ienākumu tendenču dinamika uzrāda konsekventu augstākās izglītības vērtības pieaugumu gan tautsaimniecības līmenī, proti, ir augsta un pieaugoša nodarbinātība, t. sk. augstākās kvalifikācijas profesijās, gan indivīda līmenī – ienākumi no otrā līdz piektajam gadam pēc absolvēšanas pieaug. Kovida pandēmijas perioda (2020.-2022. monitoringa gada) rezultāti apliecina šo augstākās izglītības vērtību. Vienlaikus norādāms, ka augstākās izglītības programmu absolventu monitorings lielākā mērā atspoguļo tautsaimniecības nozaru specifiku, un tas ir sasaistāms ar darba tirgus attīstības tendencēm šajās nozarēs kopumā. 

Vērtējot augstskolas absolventus, par kuriem pieejamas ziņas Latvijas valsts reģistros, t.i., administratīvajos datos, augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātība visos monitoringa gados ir augsta – vidēji 87-88% līmenī. Absolventu nodarbinātība augstākās kvalifikācijas profesijās ir 80% līmenī, un šajā rādītājā joprojām ir nedaudz pieaugoša tendence dinamikā, analizējot gadus pēc absolvēšanas. Apskatot viena gada absolventus piecu gadu periodā, vērojama likumsakarīga karjeras izaugsmes tendence – proporcionāli paaugstinās vadītāju un vecāko speciālistu, arī speciālistu īpatsvars.

Dati rāda, ka, vērtējot visu piecu gadu rezultātus, absolvēto studiju tematisko grupu dalījumā 2022. monitoringa gadā augstākā nodarbinātība un nodarbinātība augstākās kvalifikācijas profesijās, pārsniedzot 90%, ir izglītības jomas absolventiem. Augsti, tuvu 90%, šie rādītāji ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības; dabaszinātņu, matemātikas, IT tematisko grupu absolventiem, savukārt viszemākā – humanitāro zinātņu un mākslas tematisko grupu absolventiem (80% - 84% nodarbinātība un 79% - 81% nodarbinātība augstākās kvalifikācijas profesijās). Vērtējot absolventu ienākumu pamattendences piecu gadu dinamikā, var novērot, ka jau pirmajā gadā pēc absolvēšanas augstākās izglītības absolventu vidējie aritmētiskie ienākumi ir par aptuveni 26% augstāki nekā vidējā alga valstī, bet attiecīgi otrajā gadā par aptuveni 33%, trešajā gadā – par 41% augstāki, ceturtajā gadā – par 54% un piektajā gadā par aptuveni 60% augstāki.

2022. gadā Latvija uzsāka dalību otrajā “EUROGRADUATE 2022” pilotpētījumā, lai papildinātu un salīdzinātu šos administratīvos datus par absolventiem, kā arī lai gūtu papildus informāciju izglītības, prasmju, karjeras un mobilitātes aspektos, analizējot augstākās izglītības absolventu konkurētspēju Eiropas mērogā. Šo izmēģinājuma pētījumu pēc IZM pasūtījuma Latvijā veica "Kantar TNS", aptaujājot 2017. gada un 2021. gada augstākās izglītības studiju programmu absolventus. Šī pētījuma pirmo secinājumu (gala ziņojums vēl nav publicēts) rezultāti un tendences saskan ar Latvijas absolventu monitoringa administratīvajiem datiem.

Saskaņā ar šo pilotpētījumu Latvijas 2017. un 2021. gada augstākās izglītības absolventu nodarbinātības rādītāji ir Eiropas vidējā līmenī vai augstāki. “EUROGRADUATE 2022” aptaujas rezultāti apliecina arī iepriekš novēroto tendenci, ka Latvijā augstākās izglītības programmu absolventu vidū bezdarbs ir ievērojami zemāks, t.i., pat divas reizes, salīdzinot ar vidējo bezdarba līmeni valstī.

Latvijā raksturīgo ļoti augsto nodarbinātības īpatsvaru studiju laikā, ko dinamikā novēro absolventu monitoringa datos, akcentē arī “EUROGRADUATE 2022” pilotprojekta aptaujas un “EUROSTUDENT 2022” pētījuma rezultāti.

Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

Vidzemes Augstskola pārstāv Latviju Eiropas universitāšu aliansē projektā E³UDRES². Deviņas augstskolas no deviņām dažādām valstīm (Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā un Latvijā) apvieno savus resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomās, lai rastu risinājumus reģiona nākotnes izaicinājumiem. Alianse seko idejai "No Eiropas – Eiropai".