11. un 12. aprīlī norisināsies Vidzemes Augstskolas starptautiskā zinātniskā konference "SABIEDRĪBA. TEHNOLOĢIJAS. RISINĀJUMI". 

Lai plānotu pasākuma norisi, aicinām interesentus pieteikties

2024. gada 11. aprīlis

Rīga, Eiropas māja, Aspazijas bulvāris 28

13:30 – 14:00 Ierašanās

14:00 – 14:30 Baltijas valstu attīstība pēdējos 100 gados: jaunas zināšanas un datu pieejamība

Gatis Krūmiņš, Kaspars Osis, Adomas Klimantas (Viļņas Universitāte, Oksfordas Universitāte)

14:30 – 16:00 paneļdiskusija

Baltijas valstu ekonomika 100 gados: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi

Viktors Valainis (ekonomikas ministrs), Egils Levits (bijušais Latvijas prezidents), Ojārs Kehris (bijušais ekonomikas ministrs, Latvijas Ekonomistu apvienības prezidents), Adomas Klimantas (Oksfordas Universitātes doktorants), Ola Honningdal Grytten (Norvēģijas Ekonomikas augstskolas profesors)

Moderators: Pauls Raudseps

16:00 – 16:30 Neformālas sarunas

 

2024. gada 12. aprīlis

Valmiera, Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4

10:00 Konferences otrās dienas atklāšana (Vidzemes Augstskolas profesore Agita Līviņa)

10:10 – 11:30 paneļdiskusija

Baltijas valstu reģionu ilgtspējīga attīstība pagātnē, mūsdienās un nākotnē

Agita Līviņa (Vidzemes Augstskolas profesore), Zenonas Norkus (Viļņas Universitātes profesors), Olafs Mertelsmans (Tartu Universitātes profesors), Harijs Rokpelnis (Latvijas Republikas Saeimas deputāts, bijušais Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs), Juris Pūce (bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs)

Moderators Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks)

11:30 – 11:50 Kafijas pauze

11:50 – 13:30 paralēlās sesijas I

12:00 – 13:30 I Baltic100 projekts: galvenie secinājumi (nacionālais un reģionālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 100 gados)

Sesijas vadītājs: Ola Honningdal Grytten (Norvēģijas Ekonomikas augstskolas profesors)

Ziņojumi:

Adomas Klimantas (Viļņas Universitāte, Oksfordas Universitāte): Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts 1920-2020: galvenie secinājumi

Jurgita Markevičiūtė, Zenonas Norkus (Viļņas Universitāte): Baltijas valstu reģionālās atšķirības 1920-2020, analizējot IKP

Diskusijas dalībnieki: Agita Līviņa (Vidzemes Augstskolas profesore) un Juris Pūce (bijušais Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrs)

12:00 – 13:30 I Radošo industriju panelis

Sesiju vada: Dr. Emanuels Rovitis, Jonijas universitāte (Korfu, Grieķija)

Mag.art. Jurģis Peters, jauno mediju mākslinieks, Tamperes universitates doktorants (Somija): Kiča variācijas – ģeneratīvā MI estētika

PhD Jūlija Kovalenko, Vidzemes Augstskolas pētniece un Harkivas Valsts Kultūras akadēmijas docente (Ukraina): Iegremdēšanās stāstos. Mūsdienu kino naratīvi, nopietnās spēles un interaktivitāte kino

Mag.art. Kristaps Biters, jauno mediju mākslinieks. Nopietno mākslas spēļu risinājumi CineGame projektā

Dr. Emanuels Rovitis, Jonijas universitātes Audiovizuālās mākslas fakultāte (Korfu, Grieķija). Audio leģendas: paplašinātā realitāte audio spēlēs

PhD Ieva Gintere, Vidzemes Augstskolas vadošā pētniece. Jauni jēdzieni un tendences nopietno mākslas spēļu projektos

 

13:30 – 14:30 Pusdienas

14:30 – 16:00 paralēlas sesijas II

14:30 – 16:00 II Baltic100 projekts: galvenie secinājumi (demogrāfija, lauksaimniecība un citi attīstības faktori)

Sesijas vadītājs: Zenonas Norkus (Viļņas Universitāte)

Ziņojumi:

Olafs Mertelsmans (Tartu Universitātes profesors): Igaunijas statistika 100 gados: sausi fakti jeb nemitīgi pārsteigumi

Baiba Kļaviņa (Vidzemes Augstskolas zinātniskā asistente): Zemes lietojums un tā izmaiņas: Baltija un Latvijas reģioni 100 gados (1920-2020)

Ilmārs Mežs (Vidzemes Augstskolas pētnieks): Demogrāfisko rādītāju reģionālās atšķirības Latvijā 100 gadu vēsturiskajā perspektīvā

Jānis Šiliņš (Vidzemes Augstskolas pētnieks): Laiks, telpa un personība: daži negaidīti pavērsieni Latvijas ekonomikas vēsturē

14:30 – 16:00 II Entrenovators darbnīca “Kāpēc (ne)iesaistīt jauniešus pētniecībā?” ar iesaistīto pušu (stakeholders) dalību

Projekts E3UDRES2 Entre-Re-Novators Nr. 101071317

Interaktīva darbnīca iespēju izzināšanai, kā pedagogi var bagātināt mācību procesu, izmantojot sabiedrisko zinātni. Pasākuma laikā pedagogi tiks aicināti dalīties ar savu pieredzi skolēnu iesaistē zinātnes projektos, kā arī uzklausīt Beļģijas pieredzi skolu sadarbībā ar augstskolām.

Sesijas vadītājas: Linda Veliverronena (Vidzemes Augstskola) un Sara De Coninck (Lēvenas-Limburgas Lietišķo zinātņu augstskola)

16:00 – 16:30 noslēgums, konferences kopsavilkums

Agita Līviņa, Jurgita Markevičiūtė (Viļņas Universitāte), Ola Honningdal Grytten (Norvēģijas Ekonomikas augstskola), Martin Klesment (Tallinas Universitāte)

Moderators: Gatis Krūmiņš

 

Vidzemes Augstskola piedāvā pieredzējušu pasniedzēju vadītus sagatavošanās kursus matemātikas eksāmeniem skolēniem

• Optimālā līmeņa matemātika (Matemātika I)

Kursa ilgums: 2 astronomiskās stundas 1 reizi nedēļā, kopā 20 astronomiskās stundas

Maksa par kursu: 200 EUR

Nodarbības notiek piektdienās, no 16:00 līdz 18:00

Nodarbību sākums 05.04.2024.

• Padziļinātā līmeņa matemātika (Matemātika II)

Kursa ilgums: 2 astronomiskās stundas 1 reizi nedēļā, kopā 20 astronomiskās stundas

Maksa par kursu: 200 EUR

Nodarbības notiek pirmdienās, no 17:00 līdz 19:00

Nodarbību sākums 08.04.2024.

Pieteikšanās līdz 05.04.2024: https://ej.uz/ViAmat

Papildu informācija: zvanot 28374150 vai rakstot Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Piesakoties studijām Vidzemes Augstskolā, šo kursu dalībniekiem tiks piešķirti papildu punkti pie kopējā uzņemšanas konkursa rezultāta!

Vidzemes Augstskolā no marta līdz 20. augustam aicina pieteikties maģistra un doktora studijām.

2024./2025. studiju gadā Vidzemes Augstskola piedāvā iegūt profesionālā vai akadēmiskā maģistra grādu sešās studiju programmās:

• Biznesa vides vadība
• Kiberdrošības inženierija
• Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas
• Mediju un informācijas pratība
• Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība
• Tūrisma konkurētspējas vadība

Vidzemes Augstskola kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Ventspils augstskolu īsteno doktorantūras programmu “Ekonomika un uzņēmējdarbība” un savukārt ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – “Sociotehnisku sistēmu modelēšana”.  

Gan maģistra studijās, gan doktorantūrā pieejamas valsts finansētas studiju vietas.

Vairāk par uzņemšanu un noteikumiem variet uzzināt: https://va.lv/uznemsana

Jāpiebilst, ka Vidzemes Augstskolā (ViA) tiek piedāvātas 15 studiju programmas piecos virzienos: biznesa vadība, informācijas tehnoloģijas, komunikācija, mediji un pārvaldība, mehatronika, tūrisms un atpūta, būvniecība. Kopā ar ViA ir iespējams veidot ilgtermiņa izglītības apguves attiecības, jo studēt iespējams, sākot ar pirmā līmeņa studijām līdz pat doktorantūrai.

Studijas Vidzemes Augstskolā ir ļoti praktiskas, ko nodrošina sešas laboratorijas, kas pieejamas gan Sabiedrības zinātņu, gan Inženierzinātņu fakultātes studentiem. Tāpat ir iespēja piedalīties gan zinātniskajā darbā, veicot pētījumus kopā ar augstskolas pētniekiem, gan izmantot Eiropas universitātes E³UDRES² un Erasmus+ piedāvātās iespējas, dodoties apmaiņas studijās vai praksē.

Studējot ViA studenti var gūt dažādu pieredzi – akadēmisko, profesionālo un starptautisko.

2023.gada sākumā arī Arhitektūras un būvniecības virziens saņēma akreditāciju uz sešiem gadiem. Aizvadītajā gadā Sabiedrības zinātņu fakultātē uz sešiem gadiem tika iegūta akreditācija studiju virzienam «Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija» un tam atbilstošām bakalaura un maģistra studiju programmām. Arī Inženierzinātņu fakultātē uz sešiem gadiem akreditēts studiju virziens «Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne», kurā ir gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programma.

Šīs nedēļas nogalē, sestdien, 16. un svētdien, 17. martā, Valmierā, Viestura vidusskolas telpās, norisināsies Valmieras Robotikas čempionāta un FIRST LEGO League (FLL) Latvijas fināla sacensības. Šajās dienās sacensības pulcēsies simtiem dalībnieku, lai dažādās vecuma grupās un atšķirīgās disciplīnās sacenstos par labākā titulu un sarūpētajām balvām.

Oskars Java, Vidzemes Augstskolas pētnieks, Pasaules Robotu olimpiādes organizators Latvijā, norāda:

“2019. gadā pēc olimpiādes fināla apmeklēšanas Ungārijā, kur redzēju, kā dalība starptautiskās sacensībās skolēniem ļauj mācīties no labākajiem, paplašina redzes loku, kā arī sniedz jaunas draudzības aiz valsts un pat kontinentu robežām. Lai arī robotu būvēšanā tiek izmantoti LEGO klucīši un sensori, tā nav tikai spēlēšanās ar konstruktoru, bet māca tās STEM prasmes, kas ir vitāli svarīgas, lai pēc skolas absolvēšanas veiksmīgi sāktu studijas ar IT un inženierzinātnēm saistītās studiju programmās, galu galā – kļūtu par nozares profesionāļiem, kas rada produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku.”

Valmieras Robotikas čempionāts ir viens no visiem zināmā Latvijas Robotikas čempionāta reģionālajiem posmiem, savukārt FLL ir vienas no divām atpazīstamākajā uz LEGO balstītajām starptautiskajām sacensībām pasaulē. Šim sacensībām Valmierā 27. aprīlī sekos vēl vienu starptautisku robotikas sacensību, proti, Pasaules Robotu olimpiādes (World Robot Olympiad - WRO) Latvijas fināls. Vidzemes Augstskola kā Pasaules robotikas olimpiādes asociācijas biedre un Latvijas posma organizatore aicina komandas pieteikties WRO Latvijas finālam, līdz 14. aprīlim reģistrējoties https://wro.lv.

Jāpiebilst, ka Vidzemes Augstskola un biedrība “FIRST LEGO League Latvia” kā organizācijas, kas oficiāli pārstāv un organizē vienas no lielākajām starptautiskajām robotikas sacensībam skolu jaunatnei, Pasaules Robotu olimpiādi jeb WRO un FLL (FIRST LEGO League), ir apvienojušas spēkus ViA Labajā robotikas laboratorijā “LabLab”. Bez WRO, FLL un Latvijas Robotikas čempionāta Valmieras posma organizēšanas, “LabLab” veidoto skolotāju apmācības, lai celtu kvalifikāciju un informētu par šo robotikas sacensību aktualitātēm, to savstarpējo savienojamību un iekļaušanu mācību gada laika rāmī un skolu ieguvumiem iesaistoties šajās programmās, kā arī iesaistās skolēnu komandu sagatavošanā sacensībām.