JAUNUMI

Agnese Dāvidsone: Medijpratība Latvijā: dzēšot dezinformācijas aktualitāšu “ugunsgrēku”, nepietiekami apgūti pamati

Oktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības  un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.

Draugi, nav labi  – trūkst pamata zināšanu par medijiem!

Izmantoju šo nu jau bijušā politiķa frāzi, lai raksturotu savu centrālo atziņu, kas izvijās caur gandrīz visiem pasākumiem. Patiešām nav labi! Lai gan dažādie mediju un informācijas pratības veicinātāji valsts, nevalstiskajā, arī privātajā sektorā, dažādie ārvalstu finansētāji – visi mēs darām ļoti svarīgu darbu. Cītīgāk pasekojot, vai ik nedēļu kaut kur Latvijā varētu atrast vismaz vienu aktuāliem medijpratības jautājumiem veltītu semināru vai apmācību pasākumu. Aktualitāšu mediju laukā netrūkst: aizvien rafinētākas dažādu vietēju ārvalstu finansētu dezinformatoru veidotas kampaņas, aizvien netīrākas politiskās manipulācijas iedzīvotāju ietekmēšanai, mākslīgā intelekta risinājumi, sociālo mediju platformu īpašnieku neētiskās biznesa prakses. Šie un vēl daudzi citi aspekti summējas, un tā rezultātā strauji sarūk svarīgākais, kas satur kopā demokrātiskas sabiedrības – uzticēšanās dažādām institūcijām[1]. Lai kādai institūcijai uzticētos, tā ir jāpazīst, vismaz virspusēji jāsaprot tās mērķi, uzdevumi un loma sabiedrībā. Nu lūk, par medijiem, mūsu sabiedrībā zināšanu līmenis ir nepietiekams – to atklāja ne tikai dažādo aizvadītās nedēļas norišu dalībnieki, bet apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) īstenotais un aizvadītajā nedēļā prezentētais medijpratības pētījums[2]. Izveidojies tāds paradokss: gandrīz garantēti, ka daudzi būs dzirdējuši, kāpēc ir bīstami dziļviltojumi (angļu valodā -deep fakes), bet taujāti par to, kā atšķiras portāls Delfi no platformas Facebook, atbildi, iespējams, nezinās. Tāpat kā nezinās atšķirību starp profesionālu žurnālistu, kurš strādā atbilstoši nozarē aktuālajiem kvalitātes un atbildīguma principiem, ievēro žurnālistikas ētikas normas, un satura veidotāju - influenceri, kurš saņem atlīdzību par konkrētu produktu popularizēšanu.

Mediju un informācijas pratības nedēļu neražas – sabiedrībā trūkst intereses un trūkst arī iespēju mācīties

Aizņēmos vārdu “neraža” kā labu raksturojumu problēmai, kuru medijpratības nedēļas atklāšanas pasākumā Valsts kancelejā iezīmēja portāla Delfi galvenais redaktors Filips Lastovskis: esam palaiduši garām brīdi un iespēju sabiedrību izglītot par mediju vides pašiem pamatiem. Šobrīd šāds saturs nav populārs – tāds, kur mediji stāsta, iepazīstina ar mediju vidi, izglīto par dažādo satura radītāju mērķiem un nolūkiem, par satura dažādību, piemēram, atšķirībām starp viedokļu rakstiem (kā šis) un ziņu materiāliem.

Ļoti virspusēji pārskatot vēlreiz man zināmos interneta resursus, noformulēju, ka Latvijā par medijiem pietiekamā daudzumā un aktuāli izglītojoši materiāli pieejami pārsvarā skolu vecuma bērniem un jauniešiem. Tādus piedāvā, piemēram, Drošāka interneta centrs[3].  Neliela materiālu kopa izstrādāta Baltijas mediju izcilības centrā[4]. Drošāka interneta centrs, starp citu, veido arī materiālus vecākiem, kuriem rūp tas, kā viņu bērni patērē internetā pieejamo informāciju, kā veidojas bērnu mediju lietošanas paradumi, Visplašāko medijpratībai veltīto brīvi pieejamo materiālu klāstu var iepazīt NEPLP uzturētajā datu bāzē[5]. Bet vai es kā pieaugušais izvēlēšos apgūt sev nezināmas lietas, verot vaļā 4.līdz 6.klasei paredzētus mācību resursus un stundu plānus? Droši vien, ka nē. Līdz ar to viena no atziņām, kuru es paņemu no UNESCO Globālās mediju un informācijas pratības nedēļu nedēļas – ir brīva niša satura veidošanai pieaugušajiem. Vien jāatrisina problēma – kā panākt, ka šādam saturam veidojas pieprasījums, ka pieaugušie papildus daudz kam citam savā piesātinātajā ikdienā atrod laiku, lai kaut ko iemācītos par medijiem. Bet bez tā mēs patiesi labus medijpratības rezultātus nesasniegsim – ja nebūs pamata zināšanu, tad aktualitāšu apguve notiks pagalam nestrukturēti, jo iztrūks zināšanu “lielākais rāmis” – kas vispār ir mediji, ko tie dara un cik daudzveidīga, sarežģīta un demokrātiskai sabiedrībai svarīga ir mediju vide. Bez šādām zināšanām iztikt nevarēs, jo kā viens no galvenajiem izaicinājumiem arī nākotnē demokrātisku sabiedrību pastāvēšanai saglabāsies cīņa ar dezinformāciju un informācijas manipulācijām. Mums vēl krietns darbs jāpaveic, lai informācija kļūtu ne tikai par mūsu ieroci, bet arī vairogu drošākai sabiedrībai.

No 2022. gada Vidzemes Augstskolā darbojas UNESCO katedra Mediju un informācijas pratības un zinātnes pratības jautājumos, tādējādi studējošajiem un mācībspēkiem paplašinot iespējas šo tēmu izzināšanā un pētniecībā. Lai gan katedra augstskolā darbojas salīdzinoši nesen, augstskolas aktivitātes medijpratības jomā sniedzas jau krietni ilgāk. Mēs esam viens no vadošajiem šo kompetenču sniedzējiem un sava veida “sargsuņiem”, lai medijpratība un informācijas pratība sasniegtu arvien jaunas un dzirdīgas auditorijas. Tiesa – kaut arī Latvijā šī joma sāk attīstīties aktīvāk, Eiropā ir vērojama lielāka sistēmiska pieeja – vairāku valstu izglītības sistēmās tiek ieviesti mācību priekšmeti vai kursi, kas paredz medijpratības un informācijas pratības prasmes integrāciju skolu mācību programmās.

Noslēdzot dalos ar vienu noderīgu avotu – bezmaksas tiešsaistes kursu, kas radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņotu tevi ar spēju identificēt dezinformāciju:
https://veryverified.eu/lv/home-latviesu-valoda/

 

[1] https://lvportals.lv/skaidrojumi/366607-uzticesanas-petijums-cilvekus-uzruna-saprotami-pieradijumos-balstiti-lemumi-un-cienpilna-komunikacija-2024

[2] https://www.neplp.lv/lv/jaunums/publiskots-petijums-par-latvijas-iedzivotaju-medijpratibu

[3] https://drossinternets.lv/lv/info/medijpratiba

[4]https://bcme.eu/lv/darbi/medijpratiba/medijpratibas-macibu-materiali

[5] https://datubaze.neplp.lv/

Aizvadīta pirmā Inovāciju koprades laboratorijas tikšanās

Lai veicinātu inovācijas un savstarpējo sadarbību starp uzņēmējiem, pētniekiem un studentiem, Vidzemes Atvērto inovāciju centrs rīko Inovāciju koprades laboratoriju “Meža resursi ilgtspējīgu pakalpojumu radīšanai”.

1. novembrī notika dalībnieku pirmā tikšanās tiešsaistē, kuras laikā dalībnieki iepazina viens otru, kā arī uzzināja vairāk par izaicinājumiem, kuri tiks risināti šīs Inovāciju koprades laboratorijas laikā. Nākamā tikšanās reize notiks klātienē Vidzemes Augstskolā 8. novembrī.

Inovāciju koprades laboratorijā (IKL) iesaistījušies vairāk kā 50 dalībnieki: pētnieki, studenti, uzņēmēji, meža un tūrisma nozares pārstāvji u.c. interesenti. Savienojot pētnieku zināšanas un pieredzi ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, kā arī studentu inovatīvo skatījumu, tiks radītas iestrādnes jauniem pakalpojumiem un produktiem.

“Lai kaut ko spētu atrisināt un kopā radīt, vispirms ir jāsatiekās. Īstajiem darītājiem, ar konkrētām un kopīgām interesēm, un jābūt gribai un spējai izkāpt no komforta zonas. Šodienas IKL iepazīšanās pasākuma dalībnieki apliecināja, ka ir gatavi jaunradei, sadarbībai un iekāpšanai nezināmajā. Priecē arī gandarījums, ko izteica dalībnieki, ka reizēm mēs daudz ko darām, bet nezinām, ko dara kāds tepat līdzās. Sarunāšanās un koprade ir atslēga tam! Gaidīsim mežiem, kokiem un cilvēkiem labumu nesošus, jaunus risinājumus!” tā inovāciju koprades laboratorijas moderatore Lilita Sparāne.

Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes Atvērto inovāciju centrs, atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Eiropas Universitāte E³UDRES².

Atvērta pieteikšanās E³UDRES² robotu un dronu tehnoloģiju Hakatonam Nīderlandē

Iespēja studējošajiem visās Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju programmās pieteikties  E³UDRES² aliances rīkotajam pasākumam  – Hackathon:One World-One Earth-One Air, kas norisināsies no 11. līdz 12. decembrim ViA partneraugstskolā Saxion University of Applied Sciences (Saxion UAS), Nīderlandē. 

E³UDRES² hakatonā tiek piedāvātas  2–3 intensīvas dienas, kuru laikā dalībnieki ģenerēs idejas, strādās komandās un risinās problēmas, koncentrējoties uz reāliem pasaules izaicinājumiem. 

Šajā hakatonā dalībnieki strādās ar Saxion UAS viedās mehatronikas un robotikas profesoru Abeje Mersha. Profesors koncentrējas uz inovatīvu tehnoloģiju un sistēmu izstrādi, izmantojot lietišķu pieeju koncepciju un ideju testēšanu. 

E³UDRES² Hackathon: One World-One Earth-One Air | visi fakti īsumā:

Datums: 2024. gada 11. decembris, 09:00 –12 decembris, 18:00 

Atrašanās vieta: Enschede, Nīderlande; rīko Saxion UAS

Atvērsts studentiem: Jamk University of Applied Sciences, Vidzemes University of Applied Sciences un Saxion University of Applied Sciences

Izmaksas: piedalīšanās – bez maksas. Par uzturēšanās izmaksām ir jāsazinās ar Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

REĢISTRĀCIJA IR ATVĒRTA līdz pirmdienai, 11. novembrim, plkst. 9:00 (CET): https://eudres.eu/hackathon-registration-2024-one-air

Vairāk informācijas par Hakatonu: Hackathon 2024: One World - One Earth - One Air | E³UDRES²

Ja pieteikumu skaits pārsniegs vietu skaitu, tad tiks veikta atlase.

Vairāk informācijas: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

EUDRES

Lasāma jaunākā UNESCO katedras ziņu lapa

Sagatavota un interesentiem lasāma oktobra Vidzemes Augstskolas UNESCO katedras "Biosfēra un cilvēks" ziņu lapa. Tajā lasāms par starptautiskiem pasākumiem, kuros iesaistīta Vidzemes Augstskola, aicinājums piedalīties aptaujā par dabas aizsardzību, atskats uz pieredzes apmaiņu par apritīgiem risinājumiem ēdināšanas sektorā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Jauno reindžeru tikšanos Salacgrīvā, kā arī ieskats aktuālos pasākumos.

Ziņu lapu veido Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta UNESCO katedra"Biosfēra un cilvēks" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ziņu lapa pieejama šeit.

Norisinās UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa

No 24. līdz 31. oktobrim Latvijā tradicionāli atzīmē  UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļu, kuras mērķis ir uzlabot cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos.

Nedēļas vadmotīvs šogad ir – informācijas jaunie digitālie apvāršņi: medijpratība un informācijpratība sabiedrības interesēm.

No 2022. gada Vidzemes Augstskolā darbojasUNESCO katedra Mediju un informācijas pratības un zinātnes pratības jautājumos, tādējādi studējošajiem un mācībspēkiem paplašinot iespējas šo tēmu izzināšanā un pētniecībā.

Lai gan katedra augstskolā darbojas salīdzinoši nesen, augstskolas aktivitātes medijpratības jomā sniedzas jau krietni ilgāk.

ViA mācībspēki un pētnieki aktīvi strādā dažādos medijpratības projektos, regulāri mūsu eksperti dodas uz skolām, lai par jaunākajām tendencēm izglītotu skolēnus, kā arī skolotājus, sniedz komentārus medijiem u.c..

Image
Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI