Vidzemes Augstskola (ViA) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātēs un Stokholmas Vides institūta Tallinas centra pētniekiem, kā arī uzņēmumu “Genevos SAS” (Francija) un SIA “A2Z Gannet” (Latvija) profesionāļiem uzsāka projektu “Piekrastes zvejas kuģi, kurus darbina nulles emisijas ūdeņraža kurināmā elementi (H2-SEAS)”.
Projekta pētnieki ir veikuši pirmreizējo literatūras analīzi, t.sk. likumdošanas analīzi un sniedz pirmo ieskatu tam, cik ļoti ūdeņradi, kā degvielu, ir gatavas izmantot Latvija, Igaunija un Francija. Pētnieku identificētās barjeras ūdeņraža izmantošanai Latvijā ir:
- valsts enerģētikas un klimata politikas dokumentos nav noteiktas īpašas ogļūdeņraža izmantošanai, un tajos nav paredzētas konkrētas darbības
- kā šķērslis ūdeņraža ražošanai un degvielas uzpildes izvietošanai Nacionālās politikas dokumentā minēts valsts iestāžu pieredzes trūkums un atbilstošu tiesību aktu trūkums attiecībā uz ūdeņraža degvielas uzpildes stacijas izvietošanu apgrūtina administratīvo procesu nepieciešamo atļauju saņemšanai, radot kavēšanos un papildu izmaksas
- valstī vēl nav izstrādāta ūdeņraža stratēģija
- lielākais šķērslis ūdeņraža ieviešanai Latvijā tāpat kā citās valstīs ir lētas atjaunojamās enerģijas trūkums ūdeņraža ražošanai.
Liela daļa Latvijas siltumenerģijas un elektrības joprojām tiek iegūta no importētās dabasgāzes, bet ir vērojamas izmaiņas jūras enerģētikas jomā, tomēr, sagaidāms, ka Latvija paliks atkarīga no importa.
Projekta rekomendācijas politikas veidotājiem par ūdeņraža izmantošanas veicināšanu mazapjoma zvejā izriet no pašreizējās politikas un likumdošanas pārskatiem, kā arī no projekta partneru pieredzes, strādājot ar enerģētikas un vides politikas plānošanas un ieviešanas nacionālajā līmenī attiecīgajās valstīs. Tālāk lasāmi glavenie secinājumi, kas izdarīti pamatojoties uz pirmreizējo literatūras izpēti.
1. Pašreizējā Eiropas Savienības ūdeņraža stratēģijā nav nekādas atsauces uz ūdeņraža izmantošanu zivsaimniecībā. Ir jāatsaucās un jānorāda konkrēti sektora mērķi, piemēram, mērķi līdz 2050. gadam pāriet uz oglekļa neitrālu degvielu zivsaimniecībā.
2. Jāturpina pāreja uz atjaunojamo enerģiju, jo īpaši atbalstot straujo paplašināšanos liela mēroga jūras vēja enerģijas ražošanu, kas saistīta ar ūdeņraža ražošanu. Galvenais šķērslis plašākai ūdeņraža izmantošanai ir pieejamas atjaunojamās enerģijas trūkums.
3. Līdztekus ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas atbalstam, jāapsver arī pasākumus pieprasījuma veicināšanai, lai izveidotu ūdeņraža tirgu. Viens no šķēršļiem ūdeņraža izmantošanai ir pieprasījuma trūkums.
4. Jāveic pasākumus, lai samazinātu juridiskos un administratīvos šķēršļus ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā un sadalē. Viens no šķēršļiem ūdeņraža izmantošanai zivsaimniecībā ir birokrātija, ilgstošas un dārgas atļauju piešķiršanas procedūras, lai ieguldītu ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas iekārtās.
5. Jāveic pasākumus, lai pakāpeniski atceltu kaitīgās subsīdijas fosilā kurināmā ražošanai un izmantošanai. Subsīdijas fosilā kurināmā ražošanai un izmantošanai kropļo tirgu un kavē pāreju uz oglekļa neitrālu degvielu.
6. Jāpieņem Eiropas Komisijas priekšlikumu pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu (COM(2021) 563 galīgā redakcija). ETD neatbilst ES klimata un enerģētikas mērķiem, fosilā kurināmā nodokļi ir zemi un nesedz fosilā kurināmā ražošanas un izmantošanas ārējās izmaksas.
7. Jāsagatavo un jāpieņem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) izmantošanas noteikumus, pieprasīt ūdeņraža infrastruktūras attīstības iekļaušanu nacionālajos programmdokumentos. Infrastruktūras attīstība, kas nodrošina piekļuvi ūdeņraža degvielai mazajās zvejas ostās, EJZF plānošanā nav noteikta kā prioritāte.
8. Pašreizējā KZP regula būtu jāpārskata, lai pielāgotos zvejas flotes jaudu atjaunošanai ar ūdeņraža piedziņas sistēmām. Pašreizējais regulējums ierobežo reģistrēto kuģu tonnāžas un dzinēja jaudas izmaiņas.
9. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā īpašs administratīvais atbalsts mazapjoma piekrastes zvejniekiem vietējā līmenī, kas palīdzētu tiem piekļūt ES līdzekļiem. Pašlaik zvejniekiem trūkst informācijas, kompetences un prasmju aizpildīt tīmeklī balstītus birokrātiskus pieteikumu formātus, lai piekļūtu līdzekļiem.
10. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā stratēģiskie plāni vietējā līmenī, lai atvieglotu piekrastes maza mēroga zvejniecības uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Šo plānu mērķim vajadzētu būt to noturības, ilgtspējības un pielāgošanās spēju sasniegšanai ārējiem faktoriem, tostarp palielināt finansējumu investīcijām flotes enerģijas pārejai uz ūdeņraža izmantošanu un piegādes infrastruktūras izveidi zvejas ostās. Pašlaik šādu mērķfinansējuma plānu trūkst, un mazapjoma piekrastes zvejnieki nespēj konkurēt ar lielākiem zvejas uzņēmumiem par līdzekļiem.
Ar visu dokumenta saturu var iepazīties ŠEIT
H2-SEAS (projekta Nr.101157530) iniciatīva ir inovāciju darbība, kas vērsta uz tēmas HORIZON-MISS-2023-OCEAN-01-05 vispārējo mērķu sasniegšanu. Projektu finansē Eiropas Savienība.
