Janvārī ir nācis klajā jaunākais Vēstures izpētes un popularizēšanas izdevums – grāmata “Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi”, ko izdevis Vidzemes Augstskolas Zinātniskā institūta (ViAZI) pētnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis Jānis Šiliņš.
Grāmata ir vēsturnieka Jāņa Šiliņa pētījums par vienu no ievērojamākajiem 19./20. gadsimta mijas latviešu būvuzņēmējiem un vienu no pirmajiem miljonāriem – Krišjāni Ķergalvi, caur viņa dzīvesstāstu ļaujot ielūkoties arī tā laika latviešu pilsoniskās sabiedrības norisēs, ko raksturoja dižas idejas un lieli darbi.
Krišjānis Ķergalvis, būdams ilggadējs Sv. Jāņa ģildes mūrnieku amata vecākais, Rīgas domes deputāts, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, mākslas kolekcionārs un mecenāts, savas dzīves laikā uzcēla vai pārbūvēja vismaz 76 dažādus objektus (rūpnīcas, baznīcas, skolas, cietumus, dzīvojamās mājas u. c.) Rīgā, Jūrmalā, Valmierā un Valkā.
Nami, kuros mūsdienās atrodas Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrija, ir tikai daži no zināmākajiem uzņēmīgā latvieša veikumiem, kas kļuvuši par neatņemamu Rīgas ainavas sastāvdaļu.
Vēsturnieks Jānis Šiliņš stāsta: “Uzskatu, ka mums ir jāgodina izcili latvieši un viņu veiksmes stāsti. Krišjānis Ķergalvis, kurš pirms simts gadiem bija viens no zināmākajiem rīdziniekiem, ir pelnījis, lai arī šodien mēs par viņu atcerētos.”
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA “Pebo nami” atbalstu. Grāmatu var iegādāties grāmatnīcā “Jānis Roze”.
