Klajā nācis Vidzemes Augstskolas asociētās profesores un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošās pētnieces Ievas Bērziņas pētījums “Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā Latvijā: rekomendācijas politikas veidotājiem”. Pētījums raksturo situāciju Latvijas skolās valstiskās audzināšanas aspektā, jo tā izpētes objekts ir divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas nacionālās piesaistes formas. Patriotisms un nacionālisms Latvijas pilsoniskajā izglītībā tika pētīts Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, kas arī Latvijā aktualizēja jautājumus, kas saistīti ar nacionālo identitāti, sabiedrības gatavību krīzēm un gribu aizstāvēt valsti militāra uzbrukuma gadījumā, kā arī ar demokrātisku vērtību nozīmi laikā, kad pieaug autoritāru valstu globālā ietekme.
Pētījuma empīrisko materiālu veido 51 dziļā intervija ar jauniešiem un 30 – ar pilsoniskās izglītības skolotājiem; intervijas tika veiktas laika posmā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada jūnijam. Dziļās intervijas ir kvalitatīva pētījumu metode, kas dod iespēju padziļināti izzināt un skaidrot cilvēku attieksmes un uzskatus. Atšķirībā no kvantitatīvajām aptaujām kvalitatīvo pētījumu rezultāti nav vispārināmi, bet to priekšrocība ir tā, ka tie ļauj precīzāk saprast, kādas problēmas un tendences slēpjas aiz socioloģisko aptauju skaitļiem.
Pētījumā konstatēts, ka līdz šim pilsoniskās izglītības saturs ir bijis minimāli orientēts uz nacionālās piesaistes veidošanu jauniešos un tādas sarežģītas, bet valsts attīstībai būtiskas koncepcijas kā “patriotisms” un “nacionālisms” patlaban pilsoniskās izglītības saturā tiek skaidrotas un diskutētas ļoti ierobežoti. Kopumā viena no svarīgākajām pētījumā gūtajām atziņām ir tā, ka Latvijas pilsoniskā izglītība patlaban ir kā “melnā kaste” jeb sistēma, par kuras iekšējām norisēm ir ļoti ierobežota informācija, jo projekts Skola2030 dod ļoti lielu rīcības brīvību skolotājiem, līdz ar to katrs skolotājs lielā mērā dara kaut ko savu atbilstoši savam izglītības un izpratnes līmenim, ko pastiprina vienotu mācību materiālu trūkums. Otra problēma ir tā, ka pilsoniskās izglītības jomā ir ierobežots skolēnu zināšanu kontroles līmenis, tāpēc nav pieejama informācija par to, vai, absolvējot vidusskolu, Latvijas jaunieši ir apguvuši pamata politiskās zināšanas, kādas nepieciešamas, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības un valsts dzīvē. Pētījumā iegūtā informācija ļauj secināt, ka, visticamāk, jauniešu zināšanas par politiku ir pat sliktākas nekā vēstures zināšanas, kas ir fundamentāls šķērslis sekmīgai demokrātijas attīstībai Latvijā ilgtermiņā.
Pētījuma autore politikas veidotājiem rekomendē:
- Valsts līmenī noformulēt stratēģisku redzējumu par valsts virzību un par to, kādam ir jābūt Latvijas pilsonim, jo skolotājs viens pats nevar sasniegt pozitīvu rezultātu pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas jomā atrauti no politiskajiem procesiem valstī. Tāpat arī valsts līmenī nepieciešami skaidri definēti noteikumi par to, kādā veidā skolās mācīt un diskutēt aktuālo politisko kontekstu lokālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.
- Celt humanitāro un sociālo zinātņu prestižu vispārējā izglītībā, jo arī šie priekšmeti prasa padziļinātas zināšanas no pedagogiem un līdzsvarotai sabiedrības attīstībai būtiskas ir gan eksaktās, gan humanitārās un sociālās zināšanas un prasmes.
- Nodefinēt pilsonisko un politisko zināšanu bāzes minimumu, kas jāapgūst katram pilsonim, un kontrolēt tā apguves līmeni.
- Izstrādāt centralizētus un vienotus mācību materiālus, pēc kuriem varētu strādāt skolotāji visās skolās. Vienotu mācību materiālu izstrāde gan samazinātu skolotāju darba slodzi, gan paaugstinātu varbūtību, ka visās skolās skolēni saņem vienādu pilsoniskās izglītības saturu, kas ir priekšnoteikums, lai Latvijas pilsoņiem būtu bāzes pilsoniskās un politiskās zināšanas, kā arī jauniešiem nebūtu problēmu, pārejot no vienas skolas uz otru.
- Pielāgot mācību materiālu saturu dažādiem skolēnu izpratnes līmeņiem, pilsoniskās izglītības saturu primāri orientējot uz zināšanām, prasmēm un kompetencēm darboties kopienas labā, atsakoties no orientācijas uz augsta līmeņa zināšanām.
- Eksāmenu saturu pilsoniskās izglītības priekšmetos salāgot ar izstrādātajiem mācību materiāliem, kā arī vienkāršot saturu un orientēt to uz bāzes pilsonisko un politisko zināšanu apguvi.
- Veidot jauniešu iemaņas politiskās informācijas ieguvē un aktuālā politiskā konteksta izpratnē fragmentētā mediju un sociālo mediju vidē.
- Mazākumtautību jauniešu piederību Latvijai veidot gan caur pilsonisko patriotismu, gan Latvijas kultūrvidi.
Pētījums par patriotismu un nacionālismu pilsoniskajā izglītībā Latvijā tika veikts Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību” (projekta Nr. lzp-2022/1-0456), kura mērķis ir padziļināti izprast patriotismu un nacionālismu kā savstarpēji saistītas, bet atšķirīgas nacionālās piesaistes formas, un to kopsakarību ar demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību Latvijā. Pētījuma atskaite “Patriotisms un nacionālisms pilsoniskajā izglītībā: rekomendācijas politikas veidotājiem” ir tikai neliela daļa no projekta rezultātiem. Citu projektā iegūto datu prezentācija plānota 2025. gada 6. novembrī, par ko būs publiski pieejama atsevišķa informācija.
Pētījuma autore izsaka dziļu pateicību Vidzemes Augstskolas absolventei Lienei Zīverei par palīdzību interviju organizēšanā.
