JAUNUMI

Ar doktorantūras grantiem cer veicināt zinātnes doktoru skaita pieaugumu

Latvijā doktorantiem konkursa kārtībā būs iespējams pretendēt uz doktorantūras grantiem jeb finansējumu atalgojumam par studiju vai zinātnisko darbu un pētniecības veikšanu, kas saistīta ar promocijas darba izstrādi, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi, kurus otrdien, 19. decembrī, pieņēma valdība.

Doktorantūras grantu veido divas daļas - doktoranta atalgojums, kas paredzēts iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa, kā arī finansējums pētniecības veikšanai.

Doktoranta iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā būs jānodrošina vismaz 12 mēnešus, nepārsniedzot 50% no pilnas darba slodzes mēnesī. Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, finansējuma saņēmējiem būs jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25% no pilnas darba slodzes.

Līdz 2029.gada nogalei atbalstītajās struktūrās plānots izveidot 66 pilna laika slodzes darbvietas, visvairāk no tām - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektos, vismaz 22 katrā no tām. Savukārt Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam saņems 264 doktoranti.

Pēc doktorantūras granta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējam vai attiecīgajam sadarbības partnerim, pie kura projekta laikā ir izveidota jaunā amata vieta, būs jānodrošina tās saglabāšana un finansēšana no pašu līdzekļiem vismaz vienu gadu, tai skaitā iespēju robežās finansējot arī pētniecības izmaksas.

Plānotais kopējais finansējums ir 19,14 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 16,27 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 2 871 000 eiro. Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 16 121 138 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 13 702 967 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums. Ventspils Augstskolai, kas projektu īstenos ar Vidzemes Augstskolu, būs pieejami 305 324 eiro.

IZM vērš uzmanību uz nepietiekamo zinātnisko darbinieku skaitu, kas esot tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku - mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu.

Par būtisku iemeslu doktorantu lielajam atbirumam IZM sauc doktoranta zemo ienākumu apmēru - stipendiju 113,83 eiro mēnesī. Lai segtu savus izdevumus, doktoranti un grāda pretendenti paralēli strādā citur, un nevar pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi.

IZM pārstāvji norādīja, ka vidēji Eiropā zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā nodarbinātības struktūrā ir 1,53 iepretim Latvijas rādītājam, kas ir 0,74. Ja valsts vēlas pietuvoties Eiropas līmenim, tad būtu jādomā par speciālistu piesaistīšanu no ārvalstīm.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: "Šis ir būtisks pagrieziens tajā, vai izglītība ir vērtība. Vai mēs novērtējam datus, analizējam tos. Tā ir arī finansējuma novirzīšana. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka mums vajag doktorus valsts pārvaldē, un tad to nefinansēt," pārliecināta ir Čakša.

Raksta autors: LETA

Vidzemes Augstskolā iecelts akadēmiskais un zinātņu prorektors

No 2023. gada 15. decembra Vidzemes Augstskolas (ViA) akadēmiskā un zinātņu prorektora amatā darbu uzsācis profesors Kārlis Krēsliņš. 

Kārlis Krēsliņš iepriekš bijis prorektors un rektors Ventspils Augstskolā (VeA), kā programmas direktors vadījis studiju programmu SSE Riga "Executive MBA" jeb augstākā līmeņa vadītāju maģistrantūras programmu ekonomikā un biznesā un bijis arī šīs augstskolas asociētais profesors. Šobrīd aktīvi darbojas kā docētājs ViA, Ventspils Augstskolā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas kopīgajā doktorantūras programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" kursā "Ekonomika un bizness" kursa daļu "Jaunuzņēmumu attīstības tendences". Līdz šim gadam K. Krēsliņš bija Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcija valdes priekšsēdētājs. Kārlis ir ieguvis doktora grādu Lafboro universitātē (Loughborough University) Liebritānijā. 

Uzsākot darbu prorektora amatā, Kārlis Krēsliņš atzīst:  
"Sajūtas ir iedvesmojošas un tikai pozitīvas. Jau paspēju satikt vairākus ViA kolēģus, aizvadīju pirmās sarunas - ļoti sirsnīgas, jaukas un reizē konstruktīvas. Uzskatu par lielu godu, ka man ir šī iespēja pievienoties radošajam ViA kolektīvam!" 

Kārļa pētniecisko un akadēmisko interešu lokā ir tādi jautājumi kā inovāciju un tehnoloģiju vadība, jaunuzņēmumu veidošanās un citi. Strādājot jaunajā amatā, K. Krēsliņš plāno darīt visu, lai sekmētu tālāku ViA attīstību, konkrēti studiju un zinātņu jomā - kvalitātes nodrošināšana, studējošo skaita pieaugums, sekmīgs ViA kā zinātniskās institūcijas novērtējums, doktorantūras skola un, protams, visās aktivitātēs nepiemirst par inovācijām un radošumu. 

Hakatonā Vidzemes Augstskolā meklēs jaunas idejas koksnes materiālu un tehnoloģiju izmantošanai

Lai veicinātu inovācijas koksnes pārstrādē un pievienotas vērtības produktu ražošanā, kā arī tehnoloģiju izmantošanā, 2024. gada 23.–25. februārī Valmierā norisināsies Vidzemes Augstskolas (ViA) un Vidzemes plānošanas reģiona organizētais Koksnes tehnoloģiju hakatons.

Tajā aicināti pieteikties koka ēku būvniecības un kokrūpniecības nozares speciālisti, studenti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri u.c. interesenti vai nozaru entuziasti un eksperti, kuriem šajā tēmā ir idejas. Tāpat aicinām piedalīties arī uzņēmumus, kas ir gatavi piedāvāt savu darbinieku komandas un laiku inovatīvu risinājumu izstrādei šādās tēmās: Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā; Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves; Transformējami koka interjeri.

ViA studiju programmas “Ilgtspējīga ēku būvniecība” (Jaunā Būvniecības skola) direktore p.i. Marija Katrīna Dambe:
“Realizējot Vidzemes Augstskolas studiju programmu “Ilgtspējīga ēku būvniecība”, mums jau ir izveidojusies lieliska sadarbība starp studējošajiem un darba devējiem-nozares uzņēmējiem un organizācijām, un hakatons ir vēl viena forma, kādā varam pastiprināt gan sadarbību, gan sniegt ieguldījumu nozarēs un sinerģiju veidošanā starp tām: koksnes produktu ražošanā, koka ēku būvniecībā, informācijas tehnoloģijās u.c. Jau šajā pavasarī notikušais “mazais hakatons” apliecināja gan ideju potenciālu, gan pieprasījumu pēc šādas inovāciju radīšanas formas. Tāpēc esam pārliecināti, ka pasākums februārī būs ar vēl lielāku pienesumu nozarēm.”

“Ceturtais Vidzemes koksnes hakatons aicina uzņēmējus, studentus un nozares profesionāļus iesaistīties inovatīvu risinājumu radīšanā kokrūpniecības nozarei. Uzsverot starpnozaru sadarbības nozīmi, koka būvniecības, mežsaimniecības un IT nozares eksperti un studenti tiek aicināti izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai kopīgi rastu risinājumus dažādiem izaicinājumiem un sniegtu būtisku ieguldījumu efektīvākai kokrūpniecības nozares attīstībai,” iezīmē Ieva Kreile, Vidzemes plānošanas reģiona vecākā eksperte.

Hakatons jeb ideju maratons ir ideju ģenerēšanas pasākums, kura laikā izveidotas komandas rada jaunus un inovatīvus risinājumus dažādiem noteiktajiem izaicinājumiem īsā laika posmā. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem un entuziastiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Kopējais ideju prezentēšanas mērķis ir veicināt pašvaldības, augstākās izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības un dažādu citu sabiedrības grupu sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemes plānošanas reģionā.

Hakatona laikā radītās idejas pieder komandām, kuras tās radījušas. Ja komanda uzvar kādā no izaicinājumiem, tā tiek aicināta iesaistīties idejas īstenošanā vai tālākajā attīstībā kopā ar uzdevuma autoru.

Pasākuma valoda: angļu. Vairāk informācijas par pasākumu var lasīt, kā arī pieteikties šeit: https://hakatons.vidzeme.lv

Koksnes tehnoloģiju hakatons norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupa
Tālr: 26418755
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Atzinīgi novērtēti Vidzemes Augstskolas tūrisma studentu pētnieciskie darbi.

Ceturtdien, 07.12.2023. Rīgā, H2O kvartālā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā nozares gada pasākumā “Latvijas tūrisma forums 2023 – Ceļā pie nākotnes tūrista” notika svinīgā apbalvošana LIAA organizētajam Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam. Šāds konkurss notiek ik gadu un ikviena augstskola Latvijā, kurā top tūrisma jomā aktuāli pētnieciskie darbi, aicināta iesniegt studentu darbus izvērtēšanai. Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas tūrisma nozarei nozīmīgu jautājumu pētīšanu, inovatīvu ideju attīstību, tūrisma mērķa tirgu izpēti, tūrisma produktu analīzi, attīstību un virzīšanu tirgū, moderno tehnoloģiju risinājumu ieviešanu tūrisma nozarē, kā arī veicināt studentu zinātniski pētniecisko darbību tūrisma jomā, iesaistīt studentus un augstākās izglītības iestādes nozīmīgu tūrisma nozares jautājumu risināšanā, veicināt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un tūrisma nozari pārstāvošajām institūcijām.

Šogad starp trīs godalgotajiem darbiem ierindojās arī divi Vidzemes Augstskolas SZF fakultātes Tūrisma virzienā izstrādātie darbi. Otro vietu ieguva Dāvis Strauts ar darbu “Kā nākotnē mainīsies tūrisma galamērķu pārvaldība? Pašvaldības aģentūras modelis galamērķa pārvaldībā.” Dažas no secinātajām atziņām ietver fokusēšanos uz izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, precīzāku galamērķa pārvaldības funkciju izpildi, aktīvāku sadarbību ar uzņēmējiem, lielāku koncentrēšanos uz digitālo mārketingu, izzūdošu nozīmi klasiskiem tūrisma informācijas centriem u.c. Trešo vietu ieguva Jana Vainovska par izstrādāto pētījumu “Facebook un Google maksas reklāmas salīdzinājums brīvdienu māju kontekstā integrētā mārketinga komunikācijā.” Lai atbildētu uz šo jautājumu, Jana vispirms izstrādāja kādas Līgatnes brīvdienu mājas mārketinga stratēģiju. Kā arī eksperimentēja ar reklāmu izvietošanu un salīdzinājumu, secinot, ka reklāma Meta kanālos (Facebook un Instragram) ir piemērotākas nedārgu produktu pārdošanai un atpazīstamības veicināšanai, attiecību uzturēšanai, bet Google – mērķtiecīgu darbību veicināšanai. Abu godalgoto pētniecisko darbu vadītājs bija Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Klepers. “Patiess gandarījums par labo sadarbību ar studentiem un viņu mērķtiecīgu motivāciju. Sniedzot labu pētniecisko metožu ietvaru un dedzīgi meklējot risinājumus aktuālām tūrisma nozares problēmām, var pārnest teorētiskās zināšanas praksē, testēt to iedarbību un panākt labu rezultātu,” piebilst Andris Klepers.

Vairāk par konkursu un tūrisma foruma norisi https://www.turismaforums.lv/
Foto no: https://travelnews.lv/foto/?gid=11654

Vidzemes Augstskolas rektore – Eiropas Universitātes E³UDRES² asociācijas viceprezidente

Vidzemes Augstskolas (ViA) rektore Agnese Dāvidsone decembra sākumā ievēlēta Eiropas Universitātes E³UDRES² asociācijas viceprezidentes amatā, un šos pienākumus pildīs turpmākos trīs gadus.

Eiropas Universitāte E³UDRES² ir Eiropā izvietotu augstākās izglītības iestāžu tīkls, kas nolēmušas sadarboties pētniecības, mācību, inovāciju u.c. jomās. ViA E³UDRES² darbojas no 2020. gada. Šī gada rudenī Eiropas Komisija apstiprināja projektu, kas paredz arī turpmākajos gados Vidzemes Augstskolas dalību šajā tīklojumā. ViA ir viena deviņām partneraugstskolām, kas darbojas E³UDRES², un vienīgā profesionālā augstākā izglītības iestāde no Latvijas.

“E³UDRES² ir unikāla starptautiska iespēja ne tikai mūsu mācībspēkiem, bet arī studentiem. Studējot ViA, jaunietis vienlaikus iegūt izglītību Eiropas Universitātē. Tā ir iespēja saņemt starptautisku praksi un zināšanas. Savukārt mācībspēkiem un darbiniekiem E³UDRES² nodrošina jaunu pieredzi, inovācijas, kopīgus – Eiropas mēroga projektus un iniciatīvas,” informēja A. Dāvidsone“Darbojoties E³UDRES² asociācijas vadībā, es ceru attīstīt ne tikai šo universitāšu aliansi kā globālu tīklojumu, bet arī stiprināt Vidzemes Augstskolas lomu un iespējas.”

Ņemot vērā Eiropas Komisijas novērtējumu un piešķirto atbalstu aptuveni 14,4 miljonu apmērā, E³UDRES² alianses darbs noteikti turpināsies līdz 2027. gadam. Nākamajā posmā galvenais uzsvars tiks likts uz jau esošās deviņu pilntiesīgo partneraugstskolu sadarbības pastiprināšanu. ViA tas ļauj turpināt būt aktīvai savas nākotnes universitātes veidotājai kopā ar vēl astoņām universitātēm Eiropā, kurām ir kopīga ilgtermiņa vīzija, misija, vērtības un darbības pamatprincipi.

Galvenās misijas pētniecībai un studiju attīstībai no 2023. gada oktobra ir “Veselība, labklājība un sociālā iekļaušana”, “Digitālie risinājumi un (lietišķās) dziļās tehnoloģijas”, “Elastīga ekonomika un inovācijas” un “Radošās industrijas reģionu identitātei”. E³UDRES² arī turpinās stiprināt savu mijiedarbību ar reģionālajām ekosistēmām, uzņēmējiem un novatoriem, lai turpinātu veidot kopīgos E³UDRES² Atvērtos inovāciju centrus (Open Innovation Hubs).

Screen Shot 2024 01 29 at 21.47.23

Informāciju sagatavoja:
Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupa
Tālr: 26418755

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI