Profesore un vadošā pētniece Agita Līviņa 1. oktobrī piedalījās diskusijā - seminārā par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem augstskolās un Latvijas zinātnes universitātēs. Prof. Dr. oec. Agita Līviņa savā ziņojumā "Ilgritīgums pētniecībā: pārnese, sadarbība un prakse" uzsvēra ilgtspējas nozīmi pētniecībā – sadarbībā, zināšanu apritē un praktiskā darbībā. Tika akcentēti ViA projekti, kas attīsta ilgtspējas risinājumus tūrismā un klimatneitralitātē, kā arī izaicinājumi datu ieguvē un sertifikācijā. Ilgtspējīga pētniecība nozīmē strādāt mērķtiecīgi un atbildīgi, nodrošinot jaunradīto zināšanu un pieredzes apriti. Diskusijas galvenais secinājums, ka ilgtspēja kā atsevišķa zinātņu nozare nebūtu jāveido, bet ilgtspējas principiem un darbībām jābūt integrētiem ikvienā zinātnes nozarē. Un no ilgtspējas nav jābaidās, bet ir jārīkojas!

Nedēļā pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienas Vidzemes Augstskolas studenti kopā ar VA#MILT projekta pētniekiem devās izziņas braucienā uz Latgali, apmeklējot dažādas vietas, kuru izpēte sniedza būtisku un nozīmīgu informāciju par Latvijas neseno vēsturi.

Brauciena laikā studesnti apmeklēja vairākas  vēstures kontekstā vērtīgas vietas, tostarp Smārdes purva partizānu bunkurus, Grīvas masīvu, Daugavpils cietoksni un Abrenes istabas. Šie pieturas punkti sniedza ieskatu Latvijas vēsturē un militārajā aizsardzībā Aukstā kara periodā. Lai ceļojums būtu ne tikai interesants un izklaidējošs, bet arī saturiski noderīgs, būtisku atbalstu dalībnieki saņēma gan no militārā mantojuma pētniekiem, brauciena vadītājiem - Vidzemes Augstskolas pasniedzējiem Ivetas Druvas- Duvaskalnes, Ilzes Grīnfeldes un Tāļa Pumpuriņa, gan vietējo gidu izpildījumā.

Pētnieki dalījās ar studentiem ar projektā līdz šim jau izpētīto un mudināja iedziļināties militārā mantojuma potenciālā un problemātikā. Papildus ekskursijām, studenti veica arī iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju viedokļus un pieredzi saistībā ar šīm vēsturiskajām vietām un to nozīmi mūsdienās. Šāda aptauja palīdzēja labāk izprast sabiedrības attieksmi pret reģiona vēsturi un veicināja studentu izpratni par Latgales kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Iegūtā informācija tiks izmantota pētījumā “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: saglabāt vai aizmirst?”.

Šis brauciens bija daļa no Vidzemes Augstskolas studentu aktivitātēm, kas veicina gan akadēmisko izaugsmi, gan interesi par Latvijas vēsturi un kultūru, kā arī veicina aktīvu iesaisti sabiedrības dzīvē.

#vamilit #Latvijaszinatnespadome #Vidzemesaugstskola

Šo pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, projekts “Latvijas teritorijā esošā

Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto

pušu skatījumā: Saglabāt vai aizmirst? (VA#MILIT)”, projekta Nr. lzp-2024/1-0565.

Papildus informācijai:

Linda Veliverronena

Amats: projekta vadītāja, vadošā pētniece

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Tālrunis: 28339049

Nesen studentu grupa viesojās Līgatnes Padomju bunkurā un tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai intervijās apkopotu stāstus par Aukstā kara mantojumu. Iegūtie dati tiks izmantoti pētniecības projektā “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: saglabāt vai aizmirst?”.

Līgatnieši pauda, ka bunkurs un 2. pasaules kara kapi ir labi zināmi objekti, lai gan daudzi tos nav apmeklējuši nesen. Bunkura unikālums ir atzīts, un vietējie iedzīvotāji bieži to iesaka apmeklēt citiem. Dažiem ir pat personiska saistība ar bunkuru, jo, piemēram, radinieki tur strādājuši, un iedzīvotāji bieži sastopas ar tūristu interesi.

2. pasaules kara kapi tiek uztverti neitrāli - kā piemiņas vieta, kas simbolizē pagātni.

Vietējie uzskata, ka militārais mantojums ir saglabājams kā svarīga vēstures liecība, kas, lai arī ne vienmēr ir ērta, ir nozīmīga. Viņi atbalsta šo objektu iekļaušanu tūrismā, jo tas veicina vietējo ekonomiku.

Uzsveram, ka jaunajai paaudzei ir būtiski izprast vēstures sarežģītās un drūmās lapaspuses.

Līgatnē mēs pilotējām iedzīvotāju intervijas, un tagad veicam secinājumus, lai uzlabotu datu ievākšanas procesu turpmākajā darbā.

Paldies Līgatnes iedzīvotājiem par dalīšanos savos stāstos un vērtīgajā pieredzē! 

#vamilit #Latvijaszinatnespadome #Vidzemesaugstskola

Šo pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, projekts “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: Saglabāt vai aizmirst? (VA#MILIT)”, projekta Nr. lzp-2024/1-0565.

Kembridžā, Apvienotajā Karalistē 2025. gada 24.-26. aprīlī norisinājās 16. starptautiska zinātniska Baltijas studiju konference Eiropā (CBSE 2025), šogad pulcējot lielāko dalībnieku skaitu konferences pastāvēšanas vēsturē.

Konference, ko rīko prestižās Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centrs sadarbībā ar Baltijas studiju veicināšanas asociāciju, pulcēja vairāk kā 500 zinātniekus, politikas līderus un ekspertus no visas pasaules, vēršot uzmanību Baltijas valstu lomai pasaulē.

Pētot Baltijas reģiona centrālo pozīciju starp Austrumiem un Rietumiem un pievēršoties aktuālajiem izaicinājumiem un iespējām, ar ko Baltijas reģions saskaras mūsdienās, 2025. gada konferences tēma bija “Saplūstošie ceļi: Baltijas valstis starp Austrumiem un Rietumiem”. Konferences uzmanības centrā bija reģiona drošība, identitāte un globālā nozīme.

Konferenci atklāja prof. Brendans Sims ar lekciju “Lielbritānija un Baltijas ģeopolitika”, kurā aplūkoja Apvienotās Karalistes ilgstošās saites un stratēģiskās intereses reģionā. Apvienotās Karalistes Konstitūcijas un Eiropas Savienības attiecību ministrs Niks Tomass Saimonds uzstājās ar ziņojumu par Apvienotās Karalistes un ES attiecību attīstību un to ietekmi uz Baltijas valstīm. Ārlietu, sadraudzības un attīstības biroja galvenais vēsturnieks Patriks Salmons noslēdza konferenci ar tematu “Čērčils un Baltijas valstis”, uzsverot šī reģiona vēsturisko rezonansi Lielbritānijas ārpolitikā.

Vidzemes Augstskolas pētnieku Aijas van der Steinas, Lindas Veliverronenas un Ilzes Grīnfeldes veiktā pētījuma prezentāciju interesenti noklausījās Kembridžas Ģildē, tās vēsturiskajam interjeram krasi kontrastējot ar pētījuma saturu - “PSRS militārā mantojuma tipoloģija ieinteresēto pušu uztveres un tūrisma pieprasījuma kontekstā”.

A. van der Steina un L. Veliverronena prezentēja projekta “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: saglabāt vai aizmirst?” ietvaros tapušo ekspertu interviju analīzes sākotnējos rezultātus, kas ļauj identificēt pirmos kritērijus, kurus iespējams izmantot, lai noteiktu, kuriem ar Aukstā kara periodu saistītiem militārā mantojuma objektiem ir tūrisma potenciāls, kā arī ieskicēja iespējamos militārā mantojuma tipoloģijas klasificēšanas veidus. 

L. Veliverronena: “Mēs pārrunājām ar Auksto karu saistītā militārā mantojuma izmantošanu tūrismā, akcentējot šī mantojuma sarežģītību. Intensīvā gatavošanās konferencei arī ļāva spert nozīmīgu soli pretim rezultātam - modeļa izveidei. Tas atvieglos ar mantojuma pārvaldību saistītu lēmumu pieņemšanu militārā mantojuma īpašniekiem un pārvaldniekiem.”

Konferences dalībnieki varēja baudīt saturīgas prezentācijas un arī Kembridžas ievērojamākos pieminekļus, pieņemšanu Ģildē un svinīgās vakariņas vēsturiskajā Kembridžas Karaliskajā koledžā. Notika ekskursija uz Daksfordas muzeju un tās laikā bija klausāma gaisa spēku maršala Edvarda Stringera lekcija par Karalisko gaisa spēku lomu Baltijas jūras reģionā.

Par Baltijas programmu Kembridžas Universitātē:

Baltijas programma, kas dibināta 2021. gadā, darbojas Ģeopolitikas centrā un vada Apvienotajā Karalistē notiekošās akadēmiskās un politiskās diskusijas par Baltijas reģionu, tās darbība aptver 20 universitātes un tās misija ir savienot vēsturisko pieredzi ar mūsdienu izaicinājumiem.

#vamilit #Latvijaszinatnespadome #VidzemesAugstskola

Projektu finansē: Latvijas Zinātnes padome

Projekta numurs: lzp-2024/1-0565

Akronīms: lzp-2024/1

Šo pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, projekts “Latvijas teritorijā esošā Padomju okupācijas perioda militārā  mantojuma sociālekonomiskā vērtība iesaistīto pušu skatījumā: Saglabāt vai aizmirst? (VA#MILIT)”, projekta Nr. lzp-2024/1-0565.

Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu sazinieties ar:

Vārds un uzvārds: Linda Veliverronena

Amats: projekta vadītāja, vadošā pētniece

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.