Vidzemes Augstskolā no marta līdz 18. augustam aicina pieteikties maģistra un doktora studijām.

2025./2026. studiju gadā Vidzemes Augstskola piedāvā iegūt profesionālā vai akadēmiskā maģistra grādu sešās studiju programmās:

• Biznesa vides vadība
• Kiberdrošības inženierija
• Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas
• Mediju un informācijas pratība
• Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība
• Tūrisma konkurētspējas vadība

Vidzemes Augstskola kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Ventspils augstskolu īsteno doktorantūras programmu “Ekonomika un uzņēmējdarbība” un savukārt ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju – “Sociotehnisku sistēmu modelēšana”.  

Gan maģistra studijās, gan doktorantūrā pieejamas valsts finansētas studiju vietas.

Vairāk par uzņemšanu un noteikumiem variet uzzināt: https://va.lv/uznemsana

Jāpiebilst, ka Vidzemes Augstskolā (ViA) tiek piedāvātas 15 studiju programmas piecos virzienos: biznesa vadība, informācijas tehnoloģijas, komunikācija, mediji un pārvaldība, mehatronika, tūrisms un atpūta, būvniecība. Kopā ar ViA ir iespējams veidot ilgtermiņa izglītības apguves attiecības, jo studēt iespējams, sākot ar pirmā līmeņa studijām līdz pat doktorantūrai.

Studijas Vidzemes Augstskolā ir ļoti praktiskas, ko nodrošina sešas laboratorijas, kas pieejamas gan Sabiedrības zinātņu, gan Inženierzinātņu fakultātes studentiem. Tāpat ir iespēja piedalīties gan zinātniskajā darbā, veicot pētījumus kopā ar augstskolas pētniekiem, gan izmantot Eiropas universitātes E³UDRES² un Erasmus+ piedāvātās iespējas, dodoties apmaiņas studijās vai praksē.Studējot ViA studenti var gūt dažādu pieredzi – akadēmisko, profesionālo un starptautisko.

2023.gada sākumā arī Arhitektūras un būvniecības virziens saņēma akreditāciju uz sešiem gadiem. Aizvadītajā gadā Sabiedrības zinātņu fakultātē uz sešiem gadiem tika iegūta akreditācija studiju virzienam «Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija» un tam atbilstošām bakalaura un maģistra studiju programmām. Arī Inženierzinātņu fakultātē uz sešiem gadiem akreditēts studiju virziens «Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne», kurā ir gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programma.

No 24. līdz 26. martam Lahti, Somijā, norisinājās Vidzemes Augstskolas vadītā starptautiskā projekta "Change(K)now!" partneru sanāksme, pulcējot pārstāvjus no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm. Šī sanāksme bija nozīmīgs solis ceļā uz pārtikas piegādes sistēmu pāreju no vienreizlietojamā uz daudzkārt lietojamo iepakojumu, veicinot aprites ekonomikas principu ieviešanu reģiona pilsētās.

Sanāksmes atklāšana un mērķi

Sanāksmi atklāja projekta vadītāja Aija van der Steina no Vidzemes Augstskolas un Heidrun Fammler no Baltijas Vides Foruma Vācijā. Viņas uzsvēra projekta nozīmīgumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un nepieciešamību pēc ciešas starptautiskās sadarbības, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz aprites pārtikas piegādes sistēmām.

Pilotprojektu prezentācijas

Pirmajā dienā projekta partneri prezentēja pilotprojektus savās pilsētās, tostarp Hamburgā, Tallinā, Kopenhāgenā, Rīgā, Liepājā, Anīkščos, Gdaņskā un Lahti. Katra prezentācija sniedza ieskatu vietējos izaicinājumos un risinājumos, kas saistīti ar pāreju uz daudzkārt lietojamām pārtikas piegādes sistēmām. Arī Latvijas pašvaldību, Rīgas un Liepājas, pārstāvji sniedza priekšstatu šogad plānoto aktivitāšu - pilotprojektu plānošanā depozīta sistēmas ieviešanai pilsētas pasākumos. Savukārt Lahti pārstāve Tuula iepazīstināja ar pilsētas stratēģiju institucionālās ēdināšanas sektorā.

Sanāksmes laikā dalībnieki strādāja tematiskajās darba grupās, katrai pievēršoties specifiskiem projekta aspektiem:

1.  institucionālās ēdināšanas sektoram, analizējot veidus, kā veicināt daudzkārt lietojamu iepakojumu izmantošanu skolās, slimnīcās un citās publiskajās iestādēs.
2.  pasākumu ēdināšana, īpaši lielu publisku pasākumu kontekstā. Dalībnieki dalījās pieredzē par veiksmīgām iniciatīvām un apsprieda izaicinājumus, kas saistīti ar vienreizlietojamo trauku aizstāšanu pasākumos.
3. ēdiena līdzņemšanas un piegādes uz mājām sektoram, izstrādājot stratēģijas, kā motivēt uzņēmējus un patērētājus pāriet uz ilgtspējīgākiem risinājumiem.

Tāpat eksperti sprieda par kampaņām uzvedības maiņas veicināšanai, uzsverot efektīvas komunikācijas nozīmi sabiedrības paradumu maiņā. Norisinājās arī  diskusija par politikas ieteikumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pāreju uz aprites pārtikas piegādes sistēmām.

Apmācību programma pašvaldībām un uzņēmējiem

Tāpat tika prezentēts apmācību programmas izstrādes plāns pašvaldību un uzņēmēju kapacitātes celšanai ilgtspējīgu pārtikas piegādes sistēmu ieviešanā. Šī programma sniegs praktiskas zināšanas un rīkus, lai veicinātu pārmaiņas vietējā līmenī.

Noslēgums un turpmākie soļi

Sanāksmes noslēgumā Aija van der Steina apkopoja galvenos secinājumus un izvirzīja turpmākos soļus projekta īstenošanā. Dalībnieki vienojās par ciešāku sadarbību starp klasteriem un nepieciešamību pēc regulāras pieredzes apmaiņas, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas piegādes sistēmām visā Baltijas jūras reģionā.

Par projektu "Change(K)now!"

Projekts "Change(K)now!" ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt pārtikas piegādes sistēmu pāreju no vienreizlietojamā uz daudzkārt lietojamo iepakojumu Baltijas jūras reģiona pilsētās. Projekts koncentrējas uz domāšanas maiņu iepakojuma izmantošanā, iesaistot pašvaldības, pārtikas piegādes uzņēmumus un iedzīvotājus.

ViA ir vadošā loma projektā: nodrošināt projekta administratīvo vadību, Izstrādāt apmācību programmu pašvaldībām un uzņēmējiem par ilgtspējīgām pārtikas piegādes sistēmām, Koordinēt projekta īstenošanu, partnerus un asociatīvos partnerus Latvijā, kā arī uzraudzīt risinājumu prototipēšanu un pilotēšanu Latvijā. 

Plašāka informācija par projektu:
https://interreg-baltic.eu/project/change-know/

https://va.lv/projekts/change-k-now

Vidzemes Augstskolas un Banku Augstskolas pētnieki CirToS projekta ietvaros aicina tūrisma nozares uzņēmumus un organizācijas piedalīties konkursā par dalību rīcībpētījumā par tūrisma sistēmas organizāciju briedumu Zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Zaļā kursa un aprites ekonomikas principu ieviešanu tūrisma sistēmas organizācijās Latvijā, lai sniegtu priekšlikumus politikas veidotājiem par atbalstu mērķu sasniegšanai un izstrādātu praktiskus ieteikumus uzņēmumiem.

Atbilstoši šī izsludinātā konkursa nosacījumiem tiks atlasīti 12 uzņēmumi no EnterGauja reģiona un Rīgas (Daugavas labais krasts), kuri tiks monitorēti astoņus mēnešus. Pētījuma rezultātā iesaistītās organizācijas iegūs uzņēmuma brieduma līmeņa novērtējumu atbilstoši pētījuma ietvaros izstrādātam aprites ekonomikas novērtējuma modelim, zināšanas, kā veikt zaļo auditu jeb apritīguma pašnovērtējumu, un ieteikumus, kā padarīt uzņēmumu apritīgāku. Savukārt pētījuma rezultātā iegūtās zināšanas pētniekiem palīdzēs funkcionāla modeļa un ieteikumu izstrādē uzņēmumiem un politikas veidotājiem apritīguma un Zaļā kursa īstenošanai tūrisma nozarē.

Plašāka informācija par aicinājumu piedalīties rīcībpētījumā

Valmierā 10. aprīlī norisināsies nacionāla mēroga konference “Izglītība ar mērķi: Zinātkāre – Profesija – Darbinieks”, kas pulcēs uzņēmējus, izglītības ekspertus, valsts un pašvaldību pārstāvjus, lai diskutētu par izglītības kvalitāti, tās sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām un zināšanu attīstību visa mūža garumā. To organizē asociācija “Latvijas Koks”, atbalsta AS “Latvijas Finieris”, SIA “4PLUS”, Vidzemes Augstskola un Latvijas Kokrūpniecības federācija, savukārt Valmieras novads, AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas Darba devēju konfederācija ir konferences norises informatīvie atbalstītāji.

Latvijas Kokrūpniecības federācijā ietilpstošā asociācija “Latvijas Koks” sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu šādu iedvesmojošu un praktisku konferenci Valmierā rīko jau otro gadu. “Mūsu organizācijai centrālā tēma ir cilvēku un līdz ar to arī visas sabiedrības izaugsme. Apvienojot radošus, kritiski domājošus, risinājumus meklējošus speciālistus, cenšamies attīstīt izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģiju,” stāsta asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne. “Šogad konferences mērķis ir vest kopā izglītības iestādes, uzņēmumus un valsts sektoru, lai veicinātu ciešāku sadarbību un mudinātu kopā veidot mērķtiecīgu, uz nākotnes darba tirgus prasībām balstītu izglītības saturu, kā arī meklēt risinājumus sistemātiskai pieejai, kā veidot skolēnos interesi par bioekonomikas nozarēm un paplašināt zināšanas par to nozīmi Latvijas ekonomikā.”

Karjeras izvēle sākas ar zinātkāri

Paralēli digitālajām prasmēm STEM priekšmetu zināšanām, kas tik ļoti vajadzīgas inženierzinātņu un tehnisko specialitāšu profesionāļiem, kuru šobrīd Latvijā akūti trūkst, šodienas un nākotnes darbiniekiem ļoti būtiskas ir arī kognitīvās, sadarbības un darba efektivitātes prasmes, piemēram, analītiskā domāšana, līderība, radošums, pielāgošanās spējas, pašapziņa, empātija. Ja vēlamies saglabāt Latvijas konkurētspēju, mums nekavējoši jāsāk rīkoties, lai šo prasmju kombinācija būtu gan kompleksi integrēta skolu programmās, gan pieejama darba devējiem un darba ņēmējiem ērtos mūžizglītības risinājumos.

To, ka mērķtiecīgi veidotas, uz nākotnes darba tirgu vērstas zināšanas un tām pakārtots mācību saturs mūsdienās vairs nevar būt tikai standartizēts izglītības sistēmas produkts, atzīst Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone. Kā panākt, ka, sadarbojoties skolām, uzņēmējiem un pašvaldībām, Latvijas jauno speciālistu zinātkāre tiek veidota jau no pirmās klases? Konferencē Dace Namsone gatava paust detāli izklāstītu redzējumu: “Karjeras izvēle STEM jomā ir saistīta ar skolēnu interesi, saprašanu, piederību.

Tāpēc svarīgāk par citu skolā kļūst mācīt skolēnu domāt un darīt – “būt pētniekam un inženierim”, kā arī iemācīties efektīvi mācīties. Uzņēmēju iesaiste sadarbībā ar skolu un pašvaldību var palīdzēt skolēnam iegūt piederību caur mācīšanās pieredzi “īstās” dzīves vidē, palīdzot pārvarēt digitālā laikmeta ierobežojumus un veidot pozitīvas attiecības ar apkārtējo vidi un sabiedrību.”

Kvalificēts darbaspēks – ekonomikas dzinējspēks

Vienlaikus mūžizglītībai un pārkvalifikācijai kļūstot par neatņemamu darba tirgus sastāvdaļu, uzņēmumiem jādomā ne tikai par jauno speciālistu sagatavošanu, bet arī par esošo darbinieku nepārtrauktu attīstību. Strauji mainīgās tehnoloģijas un automatizācija pieprasa elastību un spēju apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā, īpaši ņemot vērā, ka nākotnē darba tirgū dominēs pusmūža speciālisti. Latvijā būs jāatrod līdzsvars starp vietējā darbaspēka izglītošanu un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti no citām valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un veicinātu reģionu ekonomisko izaugsmi.

“Nākotnes konkurētspēja ir tieši atkarīga no mūsu sabiedrības, arī valsts un sociālo partneru, rīcības ātruma,” pārliecināts viens no konferences lektoriem, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. “Ekonomikas stagnācijai mums jādod atbilde ar kvalificētāku darba spēku, un tam nepieciešams saprast, ka digitalizācija visās nozarēs būs viens no priekšnosacījumiem, kas ļaus darba spēkam strādāt produktīvāk un gudrāk. Neaizmirstot šodienas drošības izaicinājumus, mums nepieciešams beidzot radīt vienotu platformu, kā pieaugušo pārkvalifikācijas process tiek organizēts no cilvēka, nevis valsts skatu punkta.”

Par nepieciešamību veidot ciešāku uzņēmējdarbības un izglītības sadarbību konferencē runās arī AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis: “Lai nodrošinātu jaunu profesionāļu ienākšanu darba tirgū, kā arī esošo darbinieku kompetenču papildināšanu mūžizglītības ietvaros, ir nepieciešams veidot ciešākas saites un meklēt sinerģijas starp dažāda līmeņa izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmēju profesionālajām organizācijām. Tomēr sadarbība ar izglītības ekosistēmu un tās dažādajiem līmeņiem nav tikai par jaunu darbinieku piesaisti.

Izglītības sistēma novērtē un sagaida arī mūsu kā uzņēmēju (no viņu skata punkta – mūsu kā pasūtītāju) iesaisti tās snieguma uzlabošanā un darbības novērtēšanā.”

Mācīšanās mūža garumā

Ir skaidrs, ka dinamiskajā tehnoloģiju un zināšanu attīstības laikmetā cilvēkiem ik brīdi ir jāzina un jāprot vairāk, nekā dienu iepriekš. Tāpēc 21. gadsimtā vairs nepietiek ar vienu jaunībā iegūtu diplomu, – ikvienam ir un būs jāmācās mūža garumā. Vai esošā izglītības sistēma nodrošina iespējas iegūt daudzveidīgas aktuālās prasmes un zināšanas, kas nodrošina augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu? Vai izglītības sistēma, īpaši augstākās izglītības iestādes ir gatavas mainīties, pielāgoties, lai varētu proaktīvi novērst prasmju neatbilstību darba tirgus izvirzītajiem izaicinājumiem? Kas ir jau atrisināts un kas pietrūkst izglītības sistēmas piedāvājumā valsts ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai? Kā izvēlēties, ko un kur mācīties un kas patiešām noderēs? Uz šiem jautājumiem konferencē meklēsim atbildes kopā ar Vidzemes Augstskolas rektorei Agnesi Dāvidsoni un Latvijas Universitātes profesoru, padomes priekšsēdētāju Mārci Auziņu. Viņš atgādina vienkāršu, bet vērā ņemamu patiesību: “Kad formālās skolas durvis aizveras, īstais mācīšanās prieks tikai sākas. Tad ir laiks ne vien apgūt jaunas prasmes un profesijas, bet arī mācīties prieka pēc – nezinot, kurš zināšanu "punkts" nākotnē savienosies ar pārējo un izrādīsies izšķirīgs.

"Konference norisināsies 10. aprīlī Valmierā, Cēsu ielā 4 (Vidzemes Augstskolas konferenču zālē) no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.

Pieteikšanās dalībai: https://www.latforin.lv/konference-2025