Anžela Jurāne - Brēmane Vidzemes Augstskolā strādā jau kopš 2004. gada. 18 gadu laikā ieņēmusi vairākus administratīvos amatus, akadēmisko darbu kā vieslektore uzsāka 2012. gadā un par vēlēto docētāju kļuva 2018. gada pavasarī, savukārt, par HESPI pētnieci ievēlēta 2020. gadā. Šobrīd, uzņemoties Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekānes lomu, Anžela stāsta: "Šī iespēja ir tieši īstajā brīdī, esmu gatava strādāt augstskolas attīstības labā. Tiekoties ar fakultātes domi, formulēju savu darbības vadmotīvu: stiprināt sociālo zinātņu kopienu, kas sadarbojas ar inženierzinātņu kopienu, ar fakultātes darbību nodrošinot augstskolas stratēģisko mērķu sasniegšanu". 

Māris Andžāns šobrīd iecelts par ViA akadēmisko un zinātņu prorektoru, bet līdz šim strādājis Rīgas Stradiņa universitātē, pildot docenta, studiju programmu vadītāja un vēlāk arī asociētā profesora un vadošā pētnieka pienākumus. Māris atzīst, ka: "Vidzemes Augstskola ir neliela, bet spēcīga, taču katrā augstskolā ir vieta progresam un es vēlos dot arī savu ieguldījumu". 

 Vidzemes Augstskolā iegūtie jaunie papildspēki stiprinās augstskolas konkurētspēju -  Anželas pieredze dos plašāku redzējumu, veidojot un stiprinot SZF kopienu un tās attīstību. Savukārt, Māra zināšanas par izglītību un tās attīstību citās universitātēs dos padziļinātāku perspektīvu, lai arī ViA varētu pārliecinoši konkurēt augstākajā izglītībā Latvijā un Eiropā.  

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Erasmus+ apmaiņas programmas ietvaros, studijām Vidzemes Augstskolā pavasara semestrī pievienojušās divas meitenes no Armēnijas un divas no Ukrainas. Uz ilgāku laiku ViA ir studenti no iepriekšējā apmaiņu studiju semestra, kā arī tie, kuri šeit ieradušies studēt pilna laika studijās angļu valodā. Nedēļas garumā norisinājās “Welcoming week” (“Iepazīšanās nedēļa”), kā ietvaros tika apmeklētas abas augstskolas ēkas, iepazīta Valmieras apkārtne: studenti viesojās Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, pastaigājās pa pilsētu, nobaudīja nacionālos latviešu ēdienus, piedalījās saliedējošās spēlēs gan kopmītnēs, gan Valmieras Jauniešu mājā.  

Anastasija no Ukrainas stāsta: “Esmu ļoti priecīga, ka esmu šeit. Katrs šīs nedēļas pasākums ir bijis bagātīgs un daudzveidīgs, bet visvairāk man patika apmeklēt “Valmiera Glass ViA” basketbola spēli. Esmu saņēmusi daudz pozitīvu emociju”. Pablo no Spānijas, kurš septembrī ieradās uz vienu apmaiņas semestri, nolēma palikt ilgāk un aizvadīt pilnu apmaiņas gadu Latvijā. Pablo saka: “Man ir paveicies. Šī ir valsts, kas man ļoti patīk, un es jūtos kā mājās. Pilsētas un mazie ciemati, daba, meži, pavasara un vasaras košais zaļums, kā arī sniegs ziemā, kas liek man atcerēties Astūriju, manas mājas. Latviešu raksturs sākumā šķiet nedaudz šokējošs, bet pēc neilga laika atrodi fantastiskus cilvēkus, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt, cilvēkus, kuri liek pasmieties un galu galā kļūst par īstiem draugiem”. 

Vidzemes Augstskolas Studentu pašpārvaldes Starptautiskā virziena vadītāja Grēta Katrīna Zepa par studentu ierašanos stāsta: “Jaunie apmaiņas studenti ienes dzīvību studentu dzīvē. Visi grib izrādīt apkārtni, iepazīstināt ar Valmieru un pavadīt laiku kopā. Erasmus+ ir lieliska iespēja atrast jaunus draugus, iepazīt jaunu kultūru un izmēģināt, kā tad ir - dzīvot jaunā vietā. Mēs esam priecīgi par katru jauno studentu un arī tiem, kuri izvēlas atgriezties Vidzemes Augstskolā”. 

Vidzemes Augstskolas mācībspēki aktīvi iesaistās Erasmus+ programmā un sadarbojās ar vairāk kā 100 augstskolām visā pasaulē, lai uzņemtu Valmierā apmaiņas studentus, kā arī ViA  studentiem sniegtu iespējas ne tikai doties apmaiņas studijās, bet arī praksē uz sevis izvēlētu valsti un vietu. 

“Baltijas Iesaistes centrā ViA piedalās tāpēc, ka kopš 2016.gada sistemātiski ir attīstījusi savu kapacitāti un ekspertīzi dezinformācijas izpētē, medijpratības veicināšanā sabiedrībā gan Latvijā, gan ārpus tās. Šī ir viena no ViA stratēģiskās specializācijas jomām. Lai piedalītos šajā projektā, bija nepieciešama būtiska jau uzkrātā pieredze, izveidota profesionāla un labi sagatavota pētnieku komanda, kas var sniegt ieguldījumu sabiedrības noturības sekmēšanā,” norāda Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone. “Mūsu uzdevumi projektā būs saistīti ar dezinformācijas izpēti, medijpratības apmācību satura izstrādi un apmācību īstenošanu. Svarīgi arī izveidot kontaktus ar pārējiem šādiem centriem Eiropā, lai varam strādāt koordinēti, kā arī nodrošināt, ka centra darbība pēc trim gadiem neapstājas tāpēc, ka beidzies konkrētā projekta finansējums.” 

Mūsdienu informācijas vidē ir grūti orientēties. Mainoties ziņu patēriņam un sociālo mediju lietošanas paradumiem, algoritmu vadītai personalizētai informācijas videi un arvien plašākam daudzveidīgās un tiešsaistē pieejamās informācijas apjomam, bažas par iespējamā kaitējuma pārvaldību pieaug gan ES dalībvalstīs, gan starptautiskā mērogā. Tiešsaistes dezinformācijas kampaņas var ietekmēt sabiedrības viedokli, manipulēt ar sabiedrības diskusijām un ietekmēt uzvedību. 

Pēdējo gadu laikā akadēmiskās vides pārstāvji sadarbībā ar masu medijiem, faktu pārbaudes organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm ir aktīvi meklējuši dezinformācijas risinājumus, piemēram, tiek atmaskotas safabricētas ziņas, izvērtēti publiskajā telpā izskanējuši apgalvojumi, rīkotas medijpratības apmācības. Tomēr šie centieni joprojām ir nepietiekami, jo nereti ir ierobežoti nacionālā mērogā un balstīti īstermiņa projektos, kuriem nav turpinājuma. Tie bieži vien nespēj reaģēt uz dezinformācijas kampaņām, kas notiek starptautiskā mērogā. 

 “BECID nodrošina integrētu pieeju cīņā pret dezinformāciju,” stāsta ViA asociētais profesors Jānis Buholcs. “Pirmkārt, šis centrs apvieno pētniekus, žurnālistus un medijpratības pedagogus, un katra no šīm grupām, sniedzot savu redzējumu, ļauj centrā iesaistītajiem labāk un daudzpusīgāk izprast ar dezinformāciju saistītās parādības un meklēt tām risinājumus. Otrkārt, darbs Baltijas valstu līmenī šīm aktivitātēm piešķir starptautisku dimensiju, kas ir ļoti svarīgi, jo problēmas, kuras risinām, ir ne tikai nacionālas, bet arī pārnacionālas.” 

BECID un vēl pieci citi jaunizveidoti centri ir kļuvuši par Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) tīkla sastāvdaļu, kas stiprina Eiropas ekosistēmu un cīnās ar dezinformāciju. Līdz ar to tagad EDMO tīklā ir iesaistītas visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija.  

Plašāka informācija par projektu pieejama ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) un BECID mājas lapās: 
HESPI (LV) https://www.hespi.lv/lv/node/693 
HESPI (ENG) https://www.hespi.lv/en/node/693 
BECID (ENG): https://becid.ut.ee/  

Plašāka informācija par jaunizveidotajiem centriem pieejama EDMO mājas lapā: https://edmo.eu/2022/12/01/the-edmo-network-expands-to-all-eu-member-states-through-six-new-hubs/  

Informāciju sagatavoja:  

Iveta Auniņa 
Vidzemes Augstskolas  
Multimediju laboratorijas vadītāja, 
BECID projekta pārstāve 
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

30. janvārī Rīgas pilī tika atklāta Demokrātijas akadēmija ar pirmo mācību dienu "Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā". Pirmo nodarbību akadēmijas studentiem vadīja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka un Valsts kancelejas pārstāvji. Mācību laikā izskanēja apgalvojums, ka atbalsts Ukrainai, ko pašlaik lielos apmēros sniedz ne vien valsts, bet arī Latvijas sabiedrība, uzņēmēji un dažādas nevalstiskās organizācijas, ir lielākā pilsoniskā aktivitāte, kāda piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem. Tas apliecina, ka Latvijā iedzīvotāji ir motivēti un vēlas darboties sabiedrības labā, ir jāatrod veidi, kā šo motivāciju un vēlmi virzīt un atbalstīt.

Iniciatīva par Demokrātijas akadēmijas mācību programmu tapusi, zinot, ka samērā maz iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu balsi spēj ietekmēt lēmumus un ka viņu balsij ir nozīme. Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone komentē: "Vidzemes Augstskolā īstenotie pētījumi par pilsonisko līdzdalību norāda uz lielo plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Ikdienā gan vārdos, gan darbos jācenšas šo plaisu mazināt. Demokrātijas akadēmija ir svarīga platforma, kurā satiksies gan vietējo pašvaldību, gan valsts pārvaldes darbinieki, gan aktīvie iedzīvotāji. Šobrīd aktuāli ir runāt par sabiedrības dzīves spēka jeb noturības stiprināšanu. Akadēmija ir viens no būtiskiem soļiem dzīvesspēka virzienā."

Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.