JAUNUMI

Vidzemes Augstskolā iecelti Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekāne un akadēmiskais un zinātņu prorektors

Janvāra mēnesī par Vidzemes Augstskolas (ViA) Sabiedrības Zinātņu fakultātes (SZF) dekāni iecelta augstskolas docētāja un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece Anžela Jurāne - Brēmane, savukārt, akadēmisko un zinātņu prorektora amatu ieņēmis politologs un docētājs Māris Andžāns. 

Anžela Jurāne - Brēmane Vidzemes Augstskolā strādā jau kopš 2004. gada. 18 gadu laikā ieņēmusi vairākus administratīvos amatus, akadēmisko darbu kā vieslektore uzsāka 2012. gadā un par vēlēto docētāju kļuva 2018. gada pavasarī, savukārt, par HESPI pētnieci ievēlēta 2020. gadā. Šobrīd, uzņemoties Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekānes lomu, Anžela stāsta: "Šī iespēja ir tieši īstajā brīdī, esmu gatava strādāt augstskolas attīstības labā. Tiekoties ar fakultātes domi, formulēju savu darbības vadmotīvu: stiprināt sociālo zinātņu kopienu, kas sadarbojas ar inženierzinātņu kopienu, ar fakultātes darbību nodrošinot augstskolas stratēģisko mērķu sasniegšanu". 

Māris Andžāns šobrīd iecelts par ViA akadēmisko un zinātņu prorektoru, bet līdz šim strādājis Rīgas Stradiņa universitātē, pildot docenta, studiju programmu vadītāja un vēlāk arī asociētā profesora un vadošā pētnieka pienākumus. Māris atzīst, ka: "Vidzemes Augstskola ir neliela, bet spēcīga, taču katrā augstskolā ir vieta progresam un es vēlos dot arī savu ieguldījumu". 

 Vidzemes Augstskolā iegūtie jaunie papildspēki stiprinās augstskolas konkurētspēju -  Anželas pieredze dos plašāku redzējumu, veidojot un stiprinot SZF kopienu un tās attīstību. Savukārt, Māra zināšanas par izglītību un tās attīstību citās universitātēs dos padziļinātāku perspektīvu, lai arī ViA varētu pārliecinoši konkurēt augstākajā izglītībā Latvijā un Eiropā.  

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Starptautiskie studenti ieradušies Vidzemes Augstskolā, Valmierā

Uzsākot jauno pavasara semestri, Vidzemes Augstskolā (ViA) uzņemti 4 starptautiskie studenti, kuri no 1. līdz 3. februārim kopā ar saviem mentoriem iepazina augstskolu, Valmieru un viens otru, kopā piedaloties dažādos izzinošos un saliedējošos pasākumos. 

Erasmus+ apmaiņas programmas ietvaros, studijām Vidzemes Augstskolā pavasara semestrī pievienojušās divas meitenes no Armēnijas un divas no Ukrainas. Uz ilgāku laiku ViA ir studenti no iepriekšējā apmaiņu studiju semestra, kā arī tie, kuri šeit ieradušies studēt pilna laika studijās angļu valodā. Nedēļas garumā norisinājās “Welcoming week” (“Iepazīšanās nedēļa”), kā ietvaros tika apmeklētas abas augstskolas ēkas, iepazīta Valmieras apkārtne: studenti viesojās Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, pastaigājās pa pilsētu, nobaudīja nacionālos latviešu ēdienus, piedalījās saliedējošās spēlēs gan kopmītnēs, gan Valmieras Jauniešu mājā.  

Anastasija no Ukrainas stāsta: “Esmu ļoti priecīga, ka esmu šeit. Katrs šīs nedēļas pasākums ir bijis bagātīgs un daudzveidīgs, bet visvairāk man patika apmeklēt “Valmiera Glass ViA” basketbola spēli. Esmu saņēmusi daudz pozitīvu emociju”. Pablo no Spānijas, kurš septembrī ieradās uz vienu apmaiņas semestri, nolēma palikt ilgāk un aizvadīt pilnu apmaiņas gadu Latvijā. Pablo saka: “Man ir paveicies. Šī ir valsts, kas man ļoti patīk, un es jūtos kā mājās. Pilsētas un mazie ciemati, daba, meži, pavasara un vasaras košais zaļums, kā arī sniegs ziemā, kas liek man atcerēties Astūriju, manas mājas. Latviešu raksturs sākumā šķiet nedaudz šokējošs, bet pēc neilga laika atrodi fantastiskus cilvēkus, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt, cilvēkus, kuri liek pasmieties un galu galā kļūst par īstiem draugiem”. 

Vidzemes Augstskolas Studentu pašpārvaldes Starptautiskā virziena vadītāja Grēta Katrīna Zepa par studentu ierašanos stāsta: “Jaunie apmaiņas studenti ienes dzīvību studentu dzīvē. Visi grib izrādīt apkārtni, iepazīstināt ar Valmieru un pavadīt laiku kopā. Erasmus+ ir lieliska iespēja atrast jaunus draugus, iepazīt jaunu kultūru un izmēģināt, kā tad ir - dzīvot jaunā vietā. Mēs esam priecīgi par katru jauno studentu un arī tiem, kuri izvēlas atgriezties Vidzemes Augstskolā”. 

Vidzemes Augstskolas mācībspēki aktīvi iesaistās Erasmus+ programmā un sadarbojās ar vairāk kā 100 augstskolām visā pasaulē, lai uzņemtu Valmierā apmaiņas studentus, kā arī ViA  studentiem sniegtu iespējas ne tikai doties apmaiņas studijās, bet arī praksē uz sevis izvēlētu valsti un vietu. 

Vidzemes Augstskola līdzdarbosies cīņā pret dezinformāciju Baltijas valstīs

Lai sniegtu atbalstu Eiropas Savienībai (ES) cīņā ar dezinformāciju trīs Baltijas valstīs, Vidzeme Augstskola sadarbībā ar partneriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir izveidojusi Baltijas Iesaistes centru informācijas traucējumu apkarošanā (BECID – Baltic Engagement Centre for Combating Information Disorders). 

BECID apvienojušies sadarbības partneri no Baltijas valstīm - Vidzemes Augstskola (ViA), Tartu Universitāte, Tallinas Universitāte, Vītauta Dižā Universitāte, “Re:Baltica”, Baltijas Mediju izcilības centrs, kā arī ziņu portāla “Delfi” Latvijas, Igaunijas un Lietuvas redakcijas, acociētais partneris - SIA “Vidzemes Televīzija” (ReTV).  

“Baltijas Iesaistes centrā ViA piedalās tāpēc, ka kopš 2016.gada sistemātiski ir attīstījusi savu kapacitāti un ekspertīzi dezinformācijas izpētē, medijpratības veicināšanā sabiedrībā gan Latvijā, gan ārpus tās. Šī ir viena no ViA stratēģiskās specializācijas jomām. Lai piedalītos šajā projektā, bija nepieciešama būtiska jau uzkrātā pieredze, izveidota profesionāla un labi sagatavota pētnieku komanda, kas var sniegt ieguldījumu sabiedrības noturības sekmēšanā,” norāda Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone. “Mūsu uzdevumi projektā būs saistīti ar dezinformācijas izpēti, medijpratības apmācību satura izstrādi un apmācību īstenošanu. Svarīgi arī izveidot kontaktus ar pārējiem šādiem centriem Eiropā, lai varam strādāt koordinēti, kā arī nodrošināt, ka centra darbība pēc trim gadiem neapstājas tāpēc, ka beidzies konkrētā projekta finansējums.” 

Mūsdienu informācijas vidē ir grūti orientēties. Mainoties ziņu patēriņam un sociālo mediju lietošanas paradumiem, algoritmu vadītai personalizētai informācijas videi un arvien plašākam daudzveidīgās un tiešsaistē pieejamās informācijas apjomam, bažas par iespējamā kaitējuma pārvaldību pieaug gan ES dalībvalstīs, gan starptautiskā mērogā. Tiešsaistes dezinformācijas kampaņas var ietekmēt sabiedrības viedokli, manipulēt ar sabiedrības diskusijām un ietekmēt uzvedību. 

Pēdējo gadu laikā akadēmiskās vides pārstāvji sadarbībā ar masu medijiem, faktu pārbaudes organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm ir aktīvi meklējuši dezinformācijas risinājumus, piemēram, tiek atmaskotas safabricētas ziņas, izvērtēti publiskajā telpā izskanējuši apgalvojumi, rīkotas medijpratības apmācības. Tomēr šie centieni joprojām ir nepietiekami, jo nereti ir ierobežoti nacionālā mērogā un balstīti īstermiņa projektos, kuriem nav turpinājuma. Tie bieži vien nespēj reaģēt uz dezinformācijas kampaņām, kas notiek starptautiskā mērogā. 

 “BECID nodrošina integrētu pieeju cīņā pret dezinformāciju,” stāsta ViA asociētais profesors Jānis Buholcs. “Pirmkārt, šis centrs apvieno pētniekus, žurnālistus un medijpratības pedagogus, un katra no šīm grupām, sniedzot savu redzējumu, ļauj centrā iesaistītajiem labāk un daudzpusīgāk izprast ar dezinformāciju saistītās parādības un meklēt tām risinājumus. Otrkārt, darbs Baltijas valstu līmenī šīm aktivitātēm piešķir starptautisku dimensiju, kas ir ļoti svarīgi, jo problēmas, kuras risinām, ir ne tikai nacionālas, bet arī pārnacionālas.” 

BECID un vēl pieci citi jaunizveidoti centri ir kļuvuši par Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) tīkla sastāvdaļu, kas stiprina Eiropas ekosistēmu un cīnās ar dezinformāciju. Līdz ar to tagad EDMO tīklā ir iesaistītas visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija.  

Plašāka informācija par projektu pieejama ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) un BECID mājas lapās: 
HESPI (LV) https://www.hespi.lv/lv/node/693 
HESPI (ENG) https://www.hespi.lv/en/node/693 
BECID (ENG): https://becid.ut.ee/  

Plašāka informācija par jaunizveidotajiem centriem pieejama EDMO mājas lapā: https://edmo.eu/2022/12/01/the-edmo-network-expands-to-all-eu-member-states-through-six-new-hubs/  

Informāciju sagatavoja:  

Iveta Auniņa 
Vidzemes Augstskolas  
Multimediju laboratorijas vadītāja, 
BECID projekta pārstāve 
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Screen Shot 2024 02 01 at 20.17.05

Uzsākta Demokrātijas akadēmijas izveide

Janvāra beigās Vidzemes Augstskolā tika parakstīts līgums ar Latvijas Lauku forumu par Vidzemes Augstskolas iesaisti piecu nevalstisko organizāciju izveidotā iniciatīvā "Demokrātijas akadēmija". Akadēmija ir īpaši izstrādāta mācību programma pilsoniskās kompetences stiprināšanai un iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai. Iniciatīvas rezultātā 2023. gadā šo, unikāli izveidoto licencēto mācību programmu, apgūs vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem.

30. janvārī Rīgas pilī tika atklāta Demokrātijas akadēmija ar pirmo mācību dienu "Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā". Pirmo nodarbību akadēmijas studentiem vadīja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka un Valsts kancelejas pārstāvji. Mācību laikā izskanēja apgalvojums, ka atbalsts Ukrainai, ko pašlaik lielos apmēros sniedz ne vien valsts, bet arī Latvijas sabiedrība, uzņēmēji un dažādas nevalstiskās organizācijas, ir lielākā pilsoniskā aktivitāte, kāda piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem. Tas apliecina, ka Latvijā iedzīvotāji ir motivēti un vēlas darboties sabiedrības labā, ir jāatrod veidi, kā šo motivāciju un vēlmi virzīt un atbalstīt.

Iniciatīva par Demokrātijas akadēmijas mācību programmu tapusi, zinot, ka samērā maz iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu balsi spēj ietekmēt lēmumus un ka viņu balsij ir nozīme. Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone komentē: "Vidzemes Augstskolā īstenotie pētījumi par pilsonisko līdzdalību norāda uz lielo plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Ikdienā gan vārdos, gan darbos jācenšas šo plaisu mazināt. Demokrātijas akadēmija ir svarīga platforma, kurā satiksies gan vietējo pašvaldību, gan valsts pārvaldes darbinieki, gan aktīvie iedzīvotāji. Šobrīd aktuāli ir runāt par sabiedrības dzīves spēka jeb noturības stiprināšanu. Akadēmija ir viens no būtiskiem soļiem dzīvesspēka virzienā."

Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Viļņas universitātes kiberdrošības profesors Linas Bukauskas uzsācis viesdocētāja darbu Vidzemes Augstskolā

Kopš 2021. gada augusta Vidzemes Augstskola (ViA) kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) un Ventspils Augstskolu (VeA) īsteno projektu “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās RTA, VeA un ViA” (Nr.8.2.2.0/20/I/005). Projekta mērķis ir atbalstīt jaunos zinātniekus, iekļaujot viņus augstskolas pētnieciskajā darbā doktorantūras studiju laikā. Projektā iesaistītie ViA doktoranti līdzās promocijas darba izstrādei strādā ViA pētniecības projektos, kas tematiski saistīti ar promocijas darbu tēmām. Tādējādi doktoranti gūst pieredzi pētniecībā un jau studiju laikā uzsāk sadarbību ar zinātnisko institūciju personālu Eiropas līmeņa pētījumos dažādās nozarēs. Projektā darbojas 3. kursa doktoranti Krišjānis Zaķis (promocijas darba zinātniskā nozare saistīta ar ekobūvju energoefektivitāti) un Santa Lemša (nozare: risku pārvaldība sabiedriskās organizācijās), kā arī 2. kursa doktorants Kristaps Felzenbergs (nozare: kiberdrošība). Kristapa promocijas darba konsultanti ir ViA docente Ginta Majore un Viļņas universitātes (Lietuva) asociētais profesors Linas Bukauskas.

Screen Shot 2024 02 01 at 20.33.13

Profesors Bukauskas strādā Viļņas universitātē kopš 2006. gada. Viņš ir Matemātikas un informātikas fakultātes docētājs, Datorzinātņu institūta pētnieks un Kiberdrošības laboratorijas vadītājs. ViA projektā Linas Bukauskas uzsācis darbu no 2023. gada 1. februāra. Piecu mēnešu nodarbinātības periodā līdz semestra beigām viņa pienākumi būs piedalīties Kristapa Felzenberga promocijas darba konsultēšanā un vadīt seminārus ViA doktorantūras studentiem par kiberdrošības tēmu.

Saskaņā ar projekta “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās RTA, VeA un ViA” nosacījumiem arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā pagājušajā gadā strādāja ārvalstu viesprofesors no Bulgārijas Marin Nenchev. Lai sasniegtu projekta mērķus, trīs doktoranti no partneru augstskolām (RTA, ViA un VeA) līdz 2023. gada beigām iesniegs pētījuma manuskriptu promocijas padomei un, iegūstot doktora zinātnisko grādu, tiek ievēlēti zinātniskā personāla sastāvā, lai turpinātu darbu pētnieciskajos projektos vēl vismaz vienu gadu.

Linas Bukauskas jaunākās publikācijas kiberdrošības jomā:

Agne Brilingaite, Linas Bukauskas, Aušrius Juozapavicius, and Eduardas Kutka. “Overcoming information-sharing challenges in cyber defence exercises”. In: Journal of Cybersecurity 8.1 (2022-01). tyac001, DOI: 10.1093/cybsec/tyac001, Journal Citation Index: 2021–1.62 (Q1).

Mahmoud E. Hodeish, Linas Bukauskas, and Vikas T. Humbe. “A New Efficient TKHC-based Image Sharing Scheme over Unsecured Channel”. In: Journal of King Saud University – Computer and Information Sciences 34.4 (2022). DOI: 10.1016/j.jksuci.2019.08.004, Journal Citation Index: 2020–1.38(Q1), Journal Impact Factor: 2020–13.473 (Q1), pages 1246–1262.

Aušrius Juozapavicius, Agne Brilingaite, Linas Bukauskas, and Ricardo Gregorio Lugo. “Age and Gender Impact on Password Hygiene”. In: Applied Sciences 12.2 (2022). DOI: 10.3390/app12020894, Journal Citation Index: 2020–0.61 (Q2), Journal Impact Factor: 2020–2.679 (Q2).

Ingrida Domarkiene, Laima Ambrozaityte, Linas Bukauskas et al. “CyberGenomics: Application of Behavioral Genetics in Cybersecurity”. In: Behavioral Sciences 11.11 (2021). DOI: 10.3390/bs11110152 Journal Citation Index: 2020–0.89 (Q2), Journal Impact Factor: 2021–2.286 (Q3).

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI