JAUNUMI

Vidzemē pirmo reizi notika Jautājumu fabrika kā koprades improvizācija un tika atklāts Atvērtais Ilgtspējas centrs

Ceturtdien, 23. februārī, Vidzemes Augstskola (ViA) ar koprades improvizāciju “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” atklāja Atvērto Ilgtspējas centru (Open Innovation Hub). Kopradē piedalījās ViA pētnieki un studenti, kā arī pārstāvji no Vidzemes pašvaldībām. Pasākums norisinājās trīs daļās - jautājumi, risinājumi un individuālas sarunas ar pētniekiem.

Pirmajā daļā dalībnieki uzdeva dažādus jautājumus par to, kā ViA pētnieki var palīdzēt pašvaldībām risināt ilgtspējas jautājumus pilsētās un laukos un kā pašvaldības var palīdzēt pētniekiem.

“Jautājumi ļauj vairāk iedziļināties problēmas būtībā un pamanīt nianses, kas būtu jārisina. Tie ir pētniecības un inovāciju pamatā. Ja jautājums ir pareizi noformulēts, risinājums kļūst acīmredzams,” stāsta Iveta Putniņa, ViA administratīvā prorektore un Eiropas Universitātes E3UDRES2 projekta vadītāja. . “Alberts Einšteins ir teicis: “Ja man būtu dota viena stunda, lai atrisinātu problēmu un no tā būtu atkarīgā mana dzīve, tad es veltītu pirmās 55 minūtes, lai noteiktu pareizo jautājumu, kas jārisina.” Šajā kopradē izdevās uzdot 86 jautājumus, kuri var palīdzēt jautājumu fabrikas dalībniekiem tālāk veidot jaunas idejas inovācijām.”

UNESCO katedras “Biosfēra un cilvēks” vadītāja Agita Līviņa pirms jautājumu kaldināšanas aicināja dalībniekus pārdomāt, vai vienmēr attīstība ir jāskata kā “augstāk, tālāk, vairāk” vai arī jādomā par pilsētu un lauku noturību, par esošo resursu un infrastruktūras saglabāšanu, uzturēšanu ar esošo  noslodzi.

Otrajā daļā koprades dalībniekiem bija iespēja balsot par visaktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem, lai pēc tam tiem meklētu risinājumus, darbojoties improvizācijas grupās. Trīs visvairāk balsu saņēmušie jautājumi bija: 1) Kā radīt vēlmi jauniešiem pēc 12. klases studēt tālāk? 2) Kā samazināt nevienlīdzības plaisu starp cilvēkiem Latvijas reģionos? 3) Kādi ir galvenie izaicinājumi/ problēmas Vidzemes reģionā?

“Pozitīvas pārmaiņas un izaugsme ir labs indikators,  kas norāda, ka ir mēģināts, apgūts un ir jātiecas uz augšu. Vidzemes Augstskola gada laikā ir izzinājusi Vidzemes reģiona izaicinājumus šaurākā un plašākā mērogā, apzinājusi savu un kopienas dalībnieku spēku. ViA apzinās, ka kopā darot var sasniegt vairāk un tam ir nepieciešams līderis, tāpēc ir izveidots Atvērtais Ilgtspējas centrs,” norāda Līga Jupatova, ViA zinātniskā viesasistente un maģistra studiju programmas “Biznesa vides vadība” absolvente.

L. Jupatova skaidro, ka Atvērtā Ilgtspējas centra misija ir “radīt, uzkrāt un apmainīties ar zināšanām un pieredzi reģiona ilgtspējīgai attīstībai.” Centra vīzija ir būt dinamiskai un jebkuram kopienas biedram sasniedzamai vietai, kur kopā tiek radīti risinājumi, sadarbojoties, eksperimentējot un izmantojot vietējās un starptautiskās zināšanas.

Centrs vecinās uzņēmējdomāšanu kopienā, studiju procesā integrējot izaicinājumus, organizējot un piedaloties uzņēmējspēju aktivitātēs, kā arī piedāvājot ViA pētnieku kompetencē esošus pakalpojumus.

Koprades improvizācija “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” notika Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros.

Pasākums īstenots ViA projekta E.I.N.S. ietvaros: E3UDRES2 uzņēmējdarbības un inovāciju sadarbības tīkls viediem un ilgtspējīgiem reģioniem (E3UDRES2 Entrepreneurship and Innovation Network for Smart and Sustainable European Regions, Nr. 10043, https://eudres.eu/eins ). Projektu finansē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (European Institute of Innovation and Technology, EIT, https://eit-hei.eu/ ), kas ir Eiropā lielākais un ietekmīgākais inovāciju tīkls. Šī ir jauna iniciatīva, kas paredz lielu lomu augstākās izglītības iestādēm, lai stiprinātu inovācijas reģionos.

Projekta mērķis ir veidot spēcīgu inovāciju atbalsta mehānismu reģionos, izmantojot Eiropas Universitātes E3UDRES2 (Austrija, Beļģija, Portugāle, Rumānija, Ungārija, Latvija, https://www.eudres.eu/ ) un Universitāšu Industrijas inovāciju tīkla (University Industry Innovation Network, UIIN, Nīderlande, https://www.uiin.org/ ) profesionālos, akadēmiskos un zinātniskos kontaktus.
 

Informāciju sagatavoja:

Iveta Auniņa
Vidzemes Augstskolas
Multimediju laboratorijas vadītāja
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Screen Shot 2024 02 01 at 19.51.18

Vidzemes Augstskolas pētnieku komandai ir pievienojusies Jūlija Kovaļenko no Ukrainas

Screen Shot 2024 02 01 at 19.53.56

Pateicoties Latvijas Zinātnes padomes piešķirtajam papildus finansējumam, kas mērķēts uz Ukrainas personāla piesaistīšanu, projekta “Baltic 100” īstenošanā iesaistījusies arī Jūlija Kovaļenko no Harkivas Valsts kultūras akadēmijas. Projekta ietvaros trīs gados tiek apkopoti un analizēti dažādi sociālekonomiskie un demogrāfiskie dati par Baltijas valstīm pēdējos 100 gados, tostarp arī šobrīd spēkā esošo statistikas un plānošanas reģionu līmenī. Tiek aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts un veidota interaktīva datubāze, kurā visi apkopotie dati būs pieejami interesentiem.

Projekta “Baltic 100” zinātniskais vadītājs, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš komentē: “Jūlijas pievienošanās mums ir svarīga un tas ļauj mums paplašināt mūsu darbības lauku – iegūt vēl vairāk datus un jo īpaši par sarežģīto PSRS okupācijas periodu. Lielākā daļa šī laika posma dokumentu, kas satur mums nepieciešamo informāciju, ir tikai krievu valodā un tas rada grūtības piesaistīt jaunās paaudzes Baltijas valstu pētniekus. Jūlija krievu valodu pārvalda un viņai ir pieredze ar darbu arhīvos. Šobrīd kopīgi ar Jūliju un ViA doktoranti Baibu Kļaviņu strādājam pie Latvijas lauksaimniecību raksturojošajiem datiem par 1945.-1960. gadu. Jau šobrīd ir redzams, ka iegūto datu analīze ļaus citādi palūkoties uz šī laika posma vēsturi, īpaši reģionālā griezumā. Kā kolektivizācija ietekmēja dažādus Latvijas reģionus, piemēram, Latgali un Vidzemi, un kādas bija demogrāfiskās, sociālekonomiskās sekas – ar šo mēs spēsim atrast arī vienu otru atbildi uz jautājumiem, kuriem atbildes meklējam mūsdienu un pat nākotnes kontekstā.” Līdzīgi darba uzdevumi Jūlijai būs, arī analizējot dokumentus no Lietuvas un Igaunijas.

Jūlija ne tikai ir uzsākusi pētniecisko darbu Latvijas arhīvos, bet, pateicoties ViA pētnieces Ievas Ginteres gādībai, iejutusies Latvijas vidē, arī apmeklējot koncertu Cēsu koncertzālē. Jūlija turpina uzturēt saikni ar Ukrainu un dalās pieredzē, kā notiek lekciju process viņas universitātē – visas lekcijas notiek attālināti un to grafiks ir neparedzams, jo Krievijas īstenoto uzbrukumu civilajai infrastruktūrai dēļ bieži ir elektrības un interneta sakaru pārtraukumi. Tomēr studijas notiek un studējošo motivācija ir pat pieaugusi.

Projekts “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” Nr. EEA-RESEARCH-174 @ViA @EEANorwayGrantsLatvia #standforukraine

Vidzemes Augstskola uzsāk jaunu projektu, lai sekmētu Eiropas augstākās izglītības iestāžu nākotnes potenciālu

Vidzemes Augstskolā uzsākts jauns pētniecības un inovāciju projekts “Accelerate Future HEI” (“Nākotnes augstākās izglītības iestāžu akcelerācija”), kas mērķēts uz augstākās izglītības iestāžu (AII) spēju atbalstīšanu un uzlabošanu. Projekta ietvaros ViA mērķis ir panākt institucionālu pārveidi un vairāk atbalstīt uzņēmējdarbības aktivitātes, lai stiprinātu savu lomu reģionālajā ekosistēmā. Vienlaikus ViA koncentrēsies uz institucionālās pārstrukturēšanas īstenošanu, lai veicinātu vairāk inovāciju izglītībā, pētniecībā un attīstībā.

 

Screen Shot 2024 02 01 at 19.56.07

Augstākās izglītības iestādes (AII) var pozitīvi ietekmēt reģionālā un Eiropas mēroga sociālo un ekonomisko attīstību, izmantojot izglītību, pētniecību un iesaisti. Tomēr tām ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu to spēju pilnībā realizēt savu potenciālu. Projekts “Accelerate Future HEI” izstrādās un testēs akcelerācijas pakalpojumus, lai nodrošinātu AII ar prasmēm un celtu to kapacitāti īstenot institucionālo pārveidi, kļūstot par uzņēmīgākām un inovatīvākām iestādēm nākamo četru gadu laikā.

Lai attīstītu un īstenotu akcelerācijas pakalpojumus, šī ambiciozā projekta koordinējošā partnera – Universitāšu industrijas inovāciju tīkla (University Industry Innovation Network (UIIN)) vadībā darbosies divpadsmit Eiropas partneri – TUM International (TUMint), Momentum Consulting (MMS), Instituto Superior Técnico (IST), Reinjonas Universitāte (Université de La Reunion (UR)), Kanāriju salu Eiropas Universitāte (Universidad Europea de Canarias (UEC)), Madeiras Universitāte (Universidade da Madeira (UMa)), Sentpeltenes Augstskola (St. Pölten University of Applied Science (STPUAS)), Leuvenas-Limburgas Augstskola (UC Leuven-Limburg University of Applied Sciences (UCLL)), Ungārijas Lauksaimniecības un dabaszinātņu universitāte (Hungarian University of Agriculture and Life Sciences (MATE)), Timišoaras Politehniskā universitāte (Politehnica University Timișoara (UPT)) un Vidzemes Augstskola (ViA).

“Projekts ir tikai nesen sācies, bet mēs virzāmies pareizajā virzienā. Šobrīd ir veikta organizācijas iekšējā analīze, kas palīdz saprast, kur mēs šobrīd atrodamies un kur vēlamies nonākt. Tika īstenota arī fokusgrupas diskusija ar iekšējām un ārējām iesaistītajām pusēm, kuras sniedza vērtīgus komentārus un ieteikumus, lai varētu izstrādāt rīcības plānu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Jau tuvākajā laikā tiek plānoti augstskolas pārveides pilotprojekti,” stāsta projekta pētniece un Tūrisma un atpūtas studiju virziena un Biznesa administrācijas studiju virziena vadītāja Agita Šmitiņa.

Projekta ietvaros paredzētas šādas aktivitātes – izstrādāt akcelerācijas attīstības rīcības plānu, kas kas ietver vīziju un reālas aktivitātes, kas veicamas pārveides akcelerācijas projektā izstrādes (Developing) posmā; testēt un ieviest akcelerācijas pakalpojumus, kas palīdzēs iestādēm īstenot pārveides stratēģiju un rīcības plānu, izveidojot kopīgu zināšanu bāzi, padomdošanas (koučinga) pakalpojumus un virtuālu AII tikšanās vietu ar kolēģiem un ārējām iesaistītajām pusēm, piemēram, citiem ekosistēmas dalībniekiem, investoriem un publiskajiem finansētājiem, utt.

Projekts tiek īstenots no 2023.g. 1. janvāra līdz 2026.g. 31. decembim.

Projektu “Accelerate Future HEI” finansē “Apvārsnis Eiropa” programma, kas ir ES galvenā pētniecības un inovāciju atbalsta programma. Programma "Apvārsnis Eiropa" veicina sadarbību un stiprina pētniecības un inovācijas ietekmi, izstrādājot, atbalstot un īstenojot ES rīcībpolitiku un vienlaikus risinot globālas problēmas. Tā atbalsta arī izcilu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu.

Vidzemes Augstskolā iecelti Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekāne un akadēmiskais un zinātņu prorektors

Janvāra mēnesī par Vidzemes Augstskolas (ViA) Sabiedrības Zinātņu fakultātes (SZF) dekāni iecelta augstskolas docētāja un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece Anžela Jurāne - Brēmane, savukārt, akadēmisko un zinātņu prorektora amatu ieņēmis politologs un docētājs Māris Andžāns. 

Anžela Jurāne - Brēmane Vidzemes Augstskolā strādā jau kopš 2004. gada. 18 gadu laikā ieņēmusi vairākus administratīvos amatus, akadēmisko darbu kā vieslektore uzsāka 2012. gadā un par vēlēto docētāju kļuva 2018. gada pavasarī, savukārt, par HESPI pētnieci ievēlēta 2020. gadā. Šobrīd, uzņemoties Sabiedrības Zinātņu fakultātes dekānes lomu, Anžela stāsta: "Šī iespēja ir tieši īstajā brīdī, esmu gatava strādāt augstskolas attīstības labā. Tiekoties ar fakultātes domi, formulēju savu darbības vadmotīvu: stiprināt sociālo zinātņu kopienu, kas sadarbojas ar inženierzinātņu kopienu, ar fakultātes darbību nodrošinot augstskolas stratēģisko mērķu sasniegšanu". 

Māris Andžāns šobrīd iecelts par ViA akadēmisko un zinātņu prorektoru, bet līdz šim strādājis Rīgas Stradiņa universitātē, pildot docenta, studiju programmu vadītāja un vēlāk arī asociētā profesora un vadošā pētnieka pienākumus. Māris atzīst, ka: "Vidzemes Augstskola ir neliela, bet spēcīga, taču katrā augstskolā ir vieta progresam un es vēlos dot arī savu ieguldījumu". 

 Vidzemes Augstskolā iegūtie jaunie papildspēki stiprinās augstskolas konkurētspēju -  Anželas pieredze dos plašāku redzējumu, veidojot un stiprinot SZF kopienu un tās attīstību. Savukārt, Māra zināšanas par izglītību un tās attīstību citās universitātēs dos padziļinātāku perspektīvu, lai arī ViA varētu pārliecinoši konkurēt augstākajā izglītībā Latvijā un Eiropā.  

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Starptautiskie studenti ieradušies Vidzemes Augstskolā, Valmierā

Uzsākot jauno pavasara semestri, Vidzemes Augstskolā (ViA) uzņemti 4 starptautiskie studenti, kuri no 1. līdz 3. februārim kopā ar saviem mentoriem iepazina augstskolu, Valmieru un viens otru, kopā piedaloties dažādos izzinošos un saliedējošos pasākumos. 

Erasmus+ apmaiņas programmas ietvaros, studijām Vidzemes Augstskolā pavasara semestrī pievienojušās divas meitenes no Armēnijas un divas no Ukrainas. Uz ilgāku laiku ViA ir studenti no iepriekšējā apmaiņu studiju semestra, kā arī tie, kuri šeit ieradušies studēt pilna laika studijās angļu valodā. Nedēļas garumā norisinājās “Welcoming week” (“Iepazīšanās nedēļa”), kā ietvaros tika apmeklētas abas augstskolas ēkas, iepazīta Valmieras apkārtne: studenti viesojās Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, pastaigājās pa pilsētu, nobaudīja nacionālos latviešu ēdienus, piedalījās saliedējošās spēlēs gan kopmītnēs, gan Valmieras Jauniešu mājā.  

Anastasija no Ukrainas stāsta: “Esmu ļoti priecīga, ka esmu šeit. Katrs šīs nedēļas pasākums ir bijis bagātīgs un daudzveidīgs, bet visvairāk man patika apmeklēt “Valmiera Glass ViA” basketbola spēli. Esmu saņēmusi daudz pozitīvu emociju”. Pablo no Spānijas, kurš septembrī ieradās uz vienu apmaiņas semestri, nolēma palikt ilgāk un aizvadīt pilnu apmaiņas gadu Latvijā. Pablo saka: “Man ir paveicies. Šī ir valsts, kas man ļoti patīk, un es jūtos kā mājās. Pilsētas un mazie ciemati, daba, meži, pavasara un vasaras košais zaļums, kā arī sniegs ziemā, kas liek man atcerēties Astūriju, manas mājas. Latviešu raksturs sākumā šķiet nedaudz šokējošs, bet pēc neilga laika atrodi fantastiskus cilvēkus, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt, cilvēkus, kuri liek pasmieties un galu galā kļūst par īstiem draugiem”. 

Vidzemes Augstskolas Studentu pašpārvaldes Starptautiskā virziena vadītāja Grēta Katrīna Zepa par studentu ierašanos stāsta: “Jaunie apmaiņas studenti ienes dzīvību studentu dzīvē. Visi grib izrādīt apkārtni, iepazīstināt ar Valmieru un pavadīt laiku kopā. Erasmus+ ir lieliska iespēja atrast jaunus draugus, iepazīt jaunu kultūru un izmēģināt, kā tad ir - dzīvot jaunā vietā. Mēs esam priecīgi par katru jauno studentu un arī tiem, kuri izvēlas atgriezties Vidzemes Augstskolā”. 

Vidzemes Augstskolas mācībspēki aktīvi iesaistās Erasmus+ programmā un sadarbojās ar vairāk kā 100 augstskolām visā pasaulē, lai uzņemtu Valmierā apmaiņas studentus, kā arī ViA  studentiem sniegtu iespējas ne tikai doties apmaiņas studijās, bet arī praksē uz sevis izvēlētu valsti un vietu. 

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI