JAUNUMI

Uzsākta Demokrātijas akadēmijas izveide

Janvāra beigās Vidzemes Augstskolā tika parakstīts līgums ar Latvijas Lauku forumu par Vidzemes Augstskolas iesaisti piecu nevalstisko organizāciju izveidotā iniciatīvā "Demokrātijas akadēmija". Akadēmija ir īpaši izstrādāta mācību programma pilsoniskās kompetences stiprināšanai un iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai. Iniciatīvas rezultātā 2023. gadā šo, unikāli izveidoto licencēto mācību programmu, apgūs vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem.

30. janvārī Rīgas pilī tika atklāta Demokrātijas akadēmija ar pirmo mācību dienu "Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā". Pirmo nodarbību akadēmijas studentiem vadīja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka un Valsts kancelejas pārstāvji. Mācību laikā izskanēja apgalvojums, ka atbalsts Ukrainai, ko pašlaik lielos apmēros sniedz ne vien valsts, bet arī Latvijas sabiedrība, uzņēmēji un dažādas nevalstiskās organizācijas, ir lielākā pilsoniskā aktivitāte, kāda piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem. Tas apliecina, ka Latvijā iedzīvotāji ir motivēti un vēlas darboties sabiedrības labā, ir jāatrod veidi, kā šo motivāciju un vēlmi virzīt un atbalstīt.

Iniciatīva par Demokrātijas akadēmijas mācību programmu tapusi, zinot, ka samērā maz iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu balsi spēj ietekmēt lēmumus un ka viņu balsij ir nozīme. Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone komentē: "Vidzemes Augstskolā īstenotie pētījumi par pilsonisko līdzdalību norāda uz lielo plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. Ikdienā gan vārdos, gan darbos jācenšas šo plaisu mazināt. Demokrātijas akadēmija ir svarīga platforma, kurā satiksies gan vietējo pašvaldību, gan valsts pārvaldes darbinieki, gan aktīvie iedzīvotāji. Šobrīd aktuāli ir runāt par sabiedrības dzīves spēka jeb noturības stiprināšanu. Akadēmija ir viens no būtiskiem soļiem dzīvesspēka virzienā."

Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.

Informāciju sagatavoja:
Marta Deņīsova
Digitālā mārketinga speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Viļņas universitātes kiberdrošības profesors Linas Bukauskas uzsācis viesdocētāja darbu Vidzemes Augstskolā

Kopš 2021. gada augusta Vidzemes Augstskola (ViA) kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) un Ventspils Augstskolu (VeA) īsteno projektu “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās RTA, VeA un ViA” (Nr.8.2.2.0/20/I/005). Projekta mērķis ir atbalstīt jaunos zinātniekus, iekļaujot viņus augstskolas pētnieciskajā darbā doktorantūras studiju laikā. Projektā iesaistītie ViA doktoranti līdzās promocijas darba izstrādei strādā ViA pētniecības projektos, kas tematiski saistīti ar promocijas darbu tēmām. Tādējādi doktoranti gūst pieredzi pētniecībā un jau studiju laikā uzsāk sadarbību ar zinātnisko institūciju personālu Eiropas līmeņa pētījumos dažādās nozarēs. Projektā darbojas 3. kursa doktoranti Krišjānis Zaķis (promocijas darba zinātniskā nozare saistīta ar ekobūvju energoefektivitāti) un Santa Lemša (nozare: risku pārvaldība sabiedriskās organizācijās), kā arī 2. kursa doktorants Kristaps Felzenbergs (nozare: kiberdrošība). Kristapa promocijas darba konsultanti ir ViA docente Ginta Majore un Viļņas universitātes (Lietuva) asociētais profesors Linas Bukauskas.

Screen Shot 2024 02 01 at 20.33.13

Profesors Bukauskas strādā Viļņas universitātē kopš 2006. gada. Viņš ir Matemātikas un informātikas fakultātes docētājs, Datorzinātņu institūta pētnieks un Kiberdrošības laboratorijas vadītājs. ViA projektā Linas Bukauskas uzsācis darbu no 2023. gada 1. februāra. Piecu mēnešu nodarbinātības periodā līdz semestra beigām viņa pienākumi būs piedalīties Kristapa Felzenberga promocijas darba konsultēšanā un vadīt seminārus ViA doktorantūras studentiem par kiberdrošības tēmu.

Saskaņā ar projekta “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās RTA, VeA un ViA” nosacījumiem arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā pagājušajā gadā strādāja ārvalstu viesprofesors no Bulgārijas Marin Nenchev. Lai sasniegtu projekta mērķus, trīs doktoranti no partneru augstskolām (RTA, ViA un VeA) līdz 2023. gada beigām iesniegs pētījuma manuskriptu promocijas padomei un, iegūstot doktora zinātnisko grādu, tiek ievēlēti zinātniskā personāla sastāvā, lai turpinātu darbu pētnieciskajos projektos vēl vismaz vienu gadu.

Linas Bukauskas jaunākās publikācijas kiberdrošības jomā:

Agne Brilingaite, Linas Bukauskas, Aušrius Juozapavicius, and Eduardas Kutka. “Overcoming information-sharing challenges in cyber defence exercises”. In: Journal of Cybersecurity 8.1 (2022-01). tyac001, DOI: 10.1093/cybsec/tyac001, Journal Citation Index: 2021–1.62 (Q1).

Mahmoud E. Hodeish, Linas Bukauskas, and Vikas T. Humbe. “A New Efficient TKHC-based Image Sharing Scheme over Unsecured Channel”. In: Journal of King Saud University – Computer and Information Sciences 34.4 (2022). DOI: 10.1016/j.jksuci.2019.08.004, Journal Citation Index: 2020–1.38(Q1), Journal Impact Factor: 2020–13.473 (Q1), pages 1246–1262.

Aušrius Juozapavicius, Agne Brilingaite, Linas Bukauskas, and Ricardo Gregorio Lugo. “Age and Gender Impact on Password Hygiene”. In: Applied Sciences 12.2 (2022). DOI: 10.3390/app12020894, Journal Citation Index: 2020–0.61 (Q2), Journal Impact Factor: 2020–2.679 (Q2).

Ingrida Domarkiene, Laima Ambrozaityte, Linas Bukauskas et al. “CyberGenomics: Application of Behavioral Genetics in Cybersecurity”. In: Behavioral Sciences 11.11 (2021). DOI: 10.3390/bs11110152 Journal Citation Index: 2020–0.89 (Q2), Journal Impact Factor: 2021–2.286 (Q3).

Tiek turpināts īstenot digitalizācijas projektu studiju kvalitātes uzlabošanai

Latvijas Jūras akadēmijā šī gada 27.janvārī aizvadīts studiju digitālo prasmju apguves kvalitātes uzlabošanai veltīts seminārs projekta “Augstskolu digitālās kapacitātes celšana ar tiešsaistes mācību resursu un analītikas viedu integrāciju” (EduAim) ietvaros. 

Iesaistītie projekta partneri klātienes seminārā dalījās pieredzē par projekta īstenošanas aktualitātēm, metodiskā satura izstrādi, studiju procesa transformācijas pieejām, kā arī tika veikta digitālo studiju procesa atbalsta rīku apskate. Semināra dalībnieki izvērtēja studiju kursu izstrādes progresu un izvēlēto integrēto studiju procesa kvalitātes uzlabošanas pieeju atbilstību turpmākai projekta īstenošanai. Uzmanība tika pievērsta aktualitātēm saistībā ar studējošo digitālo prasmju progresa novērtēšanas metodiku un digitālo rīku pielāgošanu. 

Semināra ietvaros projekta eksperti diskutēja par projekta laikā izveidojamā portāla EduAim konceptu, izveides gaitu un tā lomu atvērtā studiju satura risinājuma Latvijas augstskolām un mācību iestādēm nodrošināšanā. Turpmākā diskusijā tika pārrunāta valsts pētījumu programmas projekta "ARTSS: “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”" ietvaros radītās zināšanu apguves uzraudzības sistēmas un zinātības elementu integrācija EduAim portālā. 

Kopš projekta īstenošanas sākuma ir noslēgti līgumi ar starptautiski atpazīstamiem digitālo prasmju apguves procesa atbalsta pakalpojumu nodrošinātājiem, tajā skaitā, masīvo atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) platformām, “Coursera” un “EdX”, kā arī ar digitālo prasmju pārbaudes rīka metodoloģijas izstrādātāju “Fit4Internet”. Projektā iesaistītie partneri pielāgos "Coursera" un "EdX" platformu digitālo mācību saturu piecās galvenajās digitālo prasmju kompetenču jomās atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātam “DigComp 2.2” ietvaram. Katram izglītojamam piemērots kursu saturs tiks piedāvāts EduAim e-izglītības portālā pēc individuāla digitālo prasmju līmeņa testa veikšanas.  

Projekta mērķis ir ieviest digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes uzlabošanai Latvijas augstskolās. Digitālās prasmes ir svarīgas ikvienam iedzīvotājam, lai iekļautos mūsdienu darba tirgū. Digitālo prasmju jomas ietver informācijas un datu pratību, komunikācijas un sadarbības prasmes, digitālā satura radīšanu, digitālo drošību un problēmu risināšanas prasmes.  

Projekta vadošais partneris ir Liepājas Universitāte, savukārt projekta īstenošanā līdziesaistītie partneri ir Vidzemes Augstskola, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā esošā Latvijas Jūras akadēmija.    

Projekts “Augstskolu digitālās kapacitātes celšana ar tiešsaistes mācību resursu un analītikas viedu integrāciju” (EduAim), projekta Nr. 8.2.3.0/22/A/003, tiek īstenots no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada decembrim, un tā  kopējās izmaksas ir 1 321 314,82 EUR, no kurām 28,4% ir valsts budžeta un 71,6% Eiropas Sociālā fonda līdzekļu finansējums. Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai.

Screen Shot 2024 02 01 at 20.36.51

Jaunieši rada biznesa inovācijas un risinājumus uzņēmumu sniegtajiem izaicinājumiem

Vidzemes inovāciju programmas studentiem (VIPs) 2. cikla dalībnieki, kopskaitā 59 - studenti, vidusskolu pēdējo klašu skolēni un tehnikumu audzēkņi no visas Latvijas, 20. janvārī Vidzemes Augstskolā prezentēja cikla pirmo 3 mēnešu laikā paveikto darbā pie 8 uzņēmumu sniegtajiem izaicinājumiem un 8 savām biznesa idejām.

VIPs Inovāciju laboratorijā strādā 8 komandas, kas ar radošu un inovatīvu pieeju meklē risinājumus dažādu Latvijas uzņēmumu un organizāciju sniegtajiem izaicinājumiem. Tiek veidota mārketinga stratēģija “Piedzimt Vidzemes slimnīcā!”, top taksometru izsaukšanas rīks Vidzemes reģionam, bet sadarbībā ar SIA “ZAAO” jaunieši pēta kā veikt “Atkritumu apsaimniekošanas institucionālā modeļa optimizēšanu”. Tāpat tiek meklēti jauni risinājumi kā pārtikas ražošanas sektoram piesaistīt jauniešus kā potenciālos darbiniekus, kā integrēt TV saturu sociālajos medijos, kā popularizēt dabai draudzīgākus iepirkšanās paradumus u.c..

Savukārt, 8 komandas VIPs Biznesa laboratorijā sper pirmos soļus sava uzņēmuma virzienā. Jaunieši, praktiski darbojoties, apgūst dažādas prasmes kā attīstīt produktu, veidot biznesa modeļus un plānot sava biznesa attīstību. Idejas tiek attīstītas tādās aktuālās jomās, kā koģenerācija, ūdeņradis, veselīga pārtika, efektīva laika plānošana un citas.

Kā uzsver projekta vadītāja Līga Vecā: "Inovāciju atbalsta programma VIPs ir viens no veidiem, kā tiek sekmēta valsts kopējā inovāciju ekosistēmas attīstība. Studējošie ar savām idejām, entuziasmu un mērķtiecību pierāda, ka atbilstošos apstākļos spēj atrast vai radīt pārsteidzošus, inovatīvus risinājumus gan jau esošu uzņēmēju izaicinājumiem, gan realizējot savas biznesa idejas. "

Latvijā ir salīdzinoši mazs skaits uzņēmumu, kuriem ir iespēja veidot savus privātos pētniecības un attīstības centrus ar tehnoloģiju pārnesi un inovācijām nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta sistēmām, tāpēc būtiski vecināt savstarpējo sadarbību valsts, pašvaldību, uzņēmumu un izglītības nozares starpā. Vidzemes Augstskola izsaka pateicību SIA “Vidzemes slimnīca”, Valmieras novada pašvaldība, SIA “Baltma”, SIA “ Valpro”, SIA “ZAAO”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, AS “Smiltenes piens”, kas raduši iespēju līdzfinansēt šo reģionam būtisko inovāciju programmu.

16 studējošo komandas, ekspertu un mentoru pavadībā, darbu turpinās vēl 3 mēnešus un jau 21. aprīlī, Demo dienā - 2. cikla noslēguma pasākumā - prezentēs komandu darba gala rezultātus.

Projekta partneri: Vidzemes Augstskola, Valmieras Attīstības aģentūra, Ventspils Augstskola. ERAF līdzfinansēts projekts “Vidzemes inovāciju programma studentiem – VIPS” Nr. 1.1.1.3/21/A/009

Informāciju sagatavoja:
Līga Vilcāne
VIPs komunikācijas speciāliste

Skola sabiedrību vai sabiedrība skolu?

Vidzemes Augstskolas docente un pētniece, Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Anžela Jurāne-Brēmane sagatavojusi domāt rosinošu viedokļa rakstu “Skola sabiedrību vai sabiedrība skolu?”, kurā dalās ar pārdomām pēc vizītes augstskolā un divās skolās Igaunijā. 
 

Pērn decembrī medijos lasījām, ka Igaunijā skolotājiem minimālo algu paaugstinās līdz 1749 eiro. Iespējams, kā reakciju uz to īsu brīdi varēja manīt ziņu par zibakciju pie Saeimas šogad janvāra vidū, kur Latvijas skolotāji atgādinātu par sevi.  

Latviešiem Igaunija dažkārt ir kā sapņu zeme, kur piena upes ar ķīseļa krastiem. Protams, patiesībā jau saprotam, ka gan jau arī viņiem ne viss ir tik gludi un rožaini. Tomēr šoreiz būs diezgan pozitīvās noskaņās par to, ko pamanīju pie kolēģiem Igaunijā - vienā augstskolā un divās skolās.


““No child left behind” - amerikāņi skaļi deklarēja, bet mēs to vienkārši izdarījām un darām joprojām”, apgalvo izglītības pētnieks Igaunijā. Tas ir stāsts par kvalitatīvu izglītību ikvienam, nevienu neatstājot novārtā. Tā ir reāli un pilnvērtīgi iekļaujoša vide. Patiešām strādājoša atbalsta sistēma, kas sākas ar agrīnu diagnostiku un turpinās ar piemērotu atbalsta pasākumu nodrošināšanu ikvienam ikvienā skolā. Šajā procesā ir dažādi risinājumi, piemēram, pensionēto skolotāju iesaiste, studentu prakses un tamlīdzīgi. Šāda sistēma pamatā novērš Latvijā tik ierastos disciplīnas jautājumus, jo, kā zināms, lielākoties tie ir tikai sekas kādām dziļākām problēmām, kuras Igaunijā cenšas identificēt maksimāli agrīni.

 “Skolas gatavības testa” pamatideja ir novērtēt bērna attīstību dažādās jomās. Tas paredzēts, lai saprastu katra bērna mācīšanās vajadzības, dažreiz arī talantus un spējas, piemēram, ir skolas, kuras pēc šī testa iedala skolēnus atbilstošās ievirzes mācību programmās. Protams, šajā testā tiek identificētas arī iespējamās problēmas, kam jāpievērš uzmanība turpmākajā attīstībā.

Par skolotāju un skolēnu proporciju - nebūs salīdzinošu skaitļu, bet par šo pieminu, jo laiku pa laikam dzirdam, ka Igaunijā esot “pareizāk”, uz skolotāju esot vairāk skolēnu nekā Latvijā. Gan pati pamanīju, gan direktori stāstīja, ka nav milzīgu klašu (pamatā līdz 20 skolēniem klasē, dažkārt vairāk, bet nepārsniedzot 30), skolotāju darba organizācija un uzskaite ir citāda, tiesa, detaļās nevarēšu komentēt. Atšķirības, kas iezīmējās: vienā no skolām nav tāda datorikas vai tamlīdzīga mācību priekšmeta, jo katrs skolotājs savās stundās palīdz apgūt nepieciešamo, protams, tas ir sasakņots ar pārējiem skolotājiem, visas nepieciešamās zināšanas un prasmes ir kartētas pārējos mācību priekšmetos. 

Skolās nav arī IT speciālistu, jo nepieciešamo atbalstu skolotājiem un skolēniem sniedz katras klases (sākot no 4. klases) “IKT skolēns”, kurš ir ieinteresēts tehnoloģijās (pats pieteicies), piedalījies mācībās un tagad var palīdzēt pārējiem. Vēl viena interesanta nianse - vecāko klašu skolēni iesaistīti mācību materiālu gatavošanā jaunākajiem skolēniem. Vadmotīvs, ko cenšas uzturēt - svarīgi ir ne tikai tas, ka tu māki, bet ka tu māki arī palīdzēt citiem. Uz sadarbību vērsta mācīšanās ir noteicošā. 

Nākamais būtiskais, ko vēlos uzsvērt, ir atbildība - kādā skolā tā arī teica - mēs mācām atbildību. Ikdienā, ikdienas darbībās un norisēs. Skolēnos pamazām izveidojas apziņa: mācīšanās ir mana atbildība, mana rīcība arī ir mana atbildība. Vienā no skolām nebija bibliotēkas, bet grāmatas bija - katrā no četriem stāviem vairākos plauktos izvietotas un brīvi pieejamas ikvienam. 

Jā, un skolēni lasa, pati redzēju un igauņu kolēģi stāstīja. Tam tiek pievērsta milzīga uzmanība, jo lasīšana ir viena no pamatprasmēm, bez kā mācīšanās nav iespējama. 

Par digitalizāciju - skolās ir dažādas tehnoloģiskās ierīces (planšetes, portatīvie datori utt.), bet mācību darbā tos izmanto tikai tad, kad tās ir patiešām nepieciešamas. Daudz raksta ar pildspalvu uz papīra vai zīmē. Moodle Igaunijā tiek centralizēti uzturēta visām izglītības iestādēm, katrai skolai vai pašvaldībai nav jāvelta resursi tās uzturēšanai un attīstībai (jāpiebilst, Latvijā skolo.lv ir mazs solītis vēlamajā virzienā). Skolēni telefonus vismaz vienā no skolām neizmanto. Viņi ir pārāk aizņemti ar citām nodarbēm, protams, pamatā tā ir mācīšanās daudzveidīgos formātos.

Skolās ir “educational technologist”, kas darbojas kā izglītības inovators, atbalstot skolotājus gan tehnoloģiju, gan metodikas jautājumos.

Skolu autonomija - skolas direktors nosaka katra skolotāja slodzi, pilsētas izglītības pārvalde vairāk ir kā pakalpojuma sniedzējs. Direktoru ievēl skolas padome, pie tam nav stingri noteiktu amata prasību. 

Pēcgarša Igaunijas izglītības vērojumiem - sabiedrība pelnījusi tādu skolu, kādu pelnījusi. Man ir pārliecība, ka Igaunijā ir būtiski citādāka visas sabiedrības attieksme pret izglītību, sabiedrība uzticas skolai, līdz ar to vērojams uzplaukums. Nevienā brīdī negribu apgalvot, ka Igaunijas sabiedrība ir izcili labāka, tomēr tā ir citādāka. Par to būtu cita diskusija. 

Arī mums Latvijā būtu jāvirzās gan uz labāku izglītību, gan labāku sabiedrību. Nauda ir būtisks, bet nav vienīgais faktors. Diezgan daudz no pieminētā var īstenot skolās, negaidot papildu finansējumu vai “rīkojumu no augšas”. Izglītība vai sabiedrība - kurš kuru mainīs?

Autore ir Vidzemes Augstskolas docente un pētniece, 
Neatkarīgās izglītības biedrības biedre 

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI