Lai uzlabotu sabiedrības izpratni par izziņas procesiem, kas saistīti ar medijpratību un to, kā mākslīgais intelekts un mūsdienu tehnoloģijas ietekmē mediju satura veidošanu un patērēšanu, otrdien, 12. decembrī, Valmierā norisināsies starptautiska sarunu laboratorija, ko organizē Vidzemes Augstskola sadarbībā ar UNESCO Nacionālo komisiju un ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.

Latvijā tas būs pirmais šādu nozaru starpdisciplinārais pasākums, kas vienkopus pulcēs neirokognitīvās un komunikācijas pētniecības jomas ekspertus un praktiķus no Latvijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas, Marokas, veicinot kvalitatīvas informācijas apmaiņu un rosinot profesionālu diskusiju. Sarunu laboratorijā aicinām piedalīties ikvienu, kas strādā ar informācijas vākšanu un apstrādi, īpaši mediju un komunikācijas jomās strādājošos. Tāpat šis pasākums būs noderīgs dažādos izglītības posmos strādājošajiem skolotājiem, bibliotekāriem, jaunatnes speciālistiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri nodarbojas ar medijpratības stiprināšanu, un augstāko izglītības iestāžu mācībspēkiem, pētniekiem un studentiem.

Pasākumu atklās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks – Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē (2026–2027) sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs, Vidzemes Augstskolas rektore Phd. Agnese Dāvidsone, kā arī UNESCO komunikācijas un informācijas ģenerāldirektore vietnieks Tawfik Jellasi.

Sarunu laboratorijā būs iespēja dzirdēt stāstījumus un pieredzes par mākslīgā intelekta izmantošanu Ziemeļvalstu žurnālistikas izglītības programmās, par mākslīgā intelekta lomu informācijas karā – informācijas uztveri un kognitīviem aspektiem, psiholoģijas perspektīvu, kopienu lomu un digitālo prasmju nozīmi medijpratībā. Savukārt diskusijā, kurā piedalīsies gan eksperti, gan praktiķi, tiks spriests par to, kā labāk pētīt medijpratību un kognitīvos aspektus un kā labāk izglītot lietotājus. Diskusijas vadīs Kaspars Rūklis (Baltijas medijpratības programma “IREX”) un Gunta Sloga (Baltijas mediju izcilības centrs).

Sarunu laboratorijas noslēgumā tiks atklāta UNESCO katedra Mediju un informācijas pratības un zinātnes pratības jautājumos, kas ViA darbojas no 2022. gada, kā studējošajiem, tā mācībspēkiem paplašinot iespējas šo tēmu izzināšanā un pētniecībā.

Vidzemes Augstskolas Mediju un komunikācijas studiju virziena direktore Māra Arāja:
“Iegūtās UNESCO Mediju un informācijas pratības un zinātnes pratības katedras tiesības ir ļoti nozīmīgs novērtējums līdzšinējam Vidzemes Augstskolas aktīvajam un mērķtiecīgajam darbam medijpratības pētniecības un arī izglītošanas jomā. Katedra augstskolā darbojas no 2022. gada, bet aktivitātes medijpratības jomā sniedzas jau krietni ilgāk. Aktīvi strādājam dažādos medijpratības projektos, tai skaitā pērn organizējām mācības reģionu medijiem, regulāri mūsu eksperti dodas uz skolām, lai par jaunākajām tendencēm izglītotu skolēnus, kā arī skolotājus, tāpat sniedzam komentārus medijiem, organizējam un piedalāmies dažādos citos medijpratības projektos. Gan bakalaura, gan maģistra studiju līmenī medijpratībai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, tā veidojot nākotnes medijpratības ekspertus, jo skaidrs, ka šī joma kļūst tikai arvien aktuālāka. Katedra ļauj šīs dažādās aktivitātes apvienot vienā kopumā, kā arī sniegs jaunas pētniecības un studiju satura nodrošināšanas iespējas, piesaistot tīkla ekspertus un to zināšanas.”

Sarunu laboratorija klātienē norisināsies no plkst. 13.00 līdz 17.00 Valmierā, Tērbatas ielā 16A (viesnīcas “Wolmar” telpās), kā arī būs vērojama tiešsaistē. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu un angļu valodās.

Piedalīšanās pasākumā ir bez maksas. Bet lai plānotu pasākuma norisi, interesentus aicinām līdz 10. decembrim pieteikties šeit: https://ej.uz/12_12_2023.

Tiešraidē ikviens interesents varēs sekot pasākumam “LSM.lv” un Vidzemes Augstskolas Facebook un YouTube kontā.

Sarunu laboratorijas programma apskatāma ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupa
Tālr: 26418755

“Lai mēs varētu sagatavot darba tirgum un nozarēm augsti kvalificētus darbiniekus, sadarbība ar darba devējiem ir viens no svarīgākajiem stūrakmeņiem. Vidzemes Augstskolas studiju programma “Ilgtspējīga ēku būvniecība” ir piemērs, kā esam spējuši elastīgi piemēroties ne vien lokālajām, bet globālajām tendencēm un norisēm, sagatavojot uzņēmumiem un organizācijām darbiniekus, kas iemieso laikmetīgas kompetences. Lai to paveiktu, studiju procesā ir svarīgi nodrošināt darba vidē balstītas zināšanas, tāpēc sadarbība ar darba devējiem ir ļoti nozīmīga,” pauž ViA rektore Agnese Dāvidsone.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Vidzemes Augstskolas studentiem uzņēmums “CLT Profi” nodrošinās prakses vietas, kā arī studiju laikā būs iespēja doties mācību ekskursijās. Studējošie savu mācībspēku vadībā, sadarbojoties ar uzņēmumu, varēs veidot kvalifikācijas un noslēguma darbus, nākotnē – arī zinātnes un pētniecības projektus, kā arī īstenot citas iniciatīvas un projektus. “Eiropas Zaļais kurss arvien biežāk veicina koksnes plašāku izmantošanu nekustamā īpašuma būvniecības projektos. Raugoties nākotnē, lielākais izaicinājums koka būvniecības attīstībai būs atbilstošu tehniķu un inženieru sagatavošana, jo šobrīd diemžēl augstskolu beidzēji labāk pārzina betona un tērauda konstrukciju projektēšanas principus nevis koku kā pilnvērtīgu būvniecības izejmateriālu. Lai Latvijas uzņēmēji spētu piedāvāt ārvalstu tirgos jaunākās paaudzes risinājumus un kvalitāti, mums ir nepieciešami augsti kvalificēti inženierzinātņu speciālisti.

"Esam ļoti gandarīti ar Vidzemes Augstskolas un tās izveidotās studiju programmas “Ilgtspējīga ēku būvniecība” (Jaunās būvniecības skola) aktivitātēm. Tāpēc nākotnē skatāmies ar pozitīvu skatu un esam gandarīti par šī sadarbības līguma noslēgšanu ar Vidzemes Augstskolu,” Andris Dlohi, “CLT Profi” valdes loceklis.

Informāciju sagatavoja:
Komunikācijas grupa
Tālr: 26418755
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Aija Cunska Vidzemes Augstskolā strādā jau no 2015. gada, un šajā laikā strādājusi kā viesdocente Inženierzinātņu fakultātē, pētniece Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūtā (SSII) un ViA senatore. Arī šobrīd Aija Cunska docē kursu "Pielietojamā matemātika" studiju programmu "Informācijas tehnoloģijas","Mehatronika"  un "Ilgtspējīgas ēku būvniecība" studentiem. 

No 2020. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. martam ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu A. Cunska realizējusi pēcdoktorantūras pētniecības projektu "Mākslīgā intelekta atbalsts paātrinātai matemātikas apguves pieejai (AI4Math)", izveidojot tehnoloģiju prototipu aizraujošākai matemātikas apguvei sākumskolas skolēniem, un to ārvalstu eksperti novērtējuši ar visaugstāko iespējamo 100% novērtējumu.Šobrīd A. Cunska jaunuzņēmumā "ACR4edu" izveidoto prototipu centīsies attīstīt līdz ražošanai un eksportam.

Aija Cunska, uzsākot darbu dekānes amatā, atzīst: 
"Apziņa, ka varu dot pienesumu Vidzemes reģiona un Latvijas izglītības jomas stiprināšanai, sniedz lielu gandarījumu. Vidzemes Augstskolā strādāju jau devīto gadu un priecājos, ka varu realizēt arī savus sapņus, lasot lekcijas studentiem, īstenojot savu zinātnisko ideju, eksperimentējot, iesaistoties pētnieciskajā darbā un pat radot jaunus produktus." 

Nākamajos gados, strādājot šajā amatā, A. Cunskas mērķis ir realizēt labu pārvaldību Inženierzinātņu fakultātē un būt par virzītājspēku Vidzemes reģiona attīstībai, sadarbībā ar industriju veidot kvalitatīvas studijas, izcilu zinātni un ilgtspējīgas inovācijas. Lielākais izaicinājums būs palielināt atpazīstamību un studentu skaitu, jo mazā, bet ņiprā Vidzemes Augstskola ir kļuvusi gan par Eiropas Universitāšu alianses sastāvdaļu, gan nozīmīgu dalībnieku inženierzinātņu un IT jomu attīstībā, īpaši tādās nišās kā virtuālā un papildinātā realitāte, mehatronika, kiberdrošība un ilgtspējīga būvniecība. 

Pasākuma programmas dienas kārtībā iekļauts arī zinātniski - prakstiskas konferences "Is the Smart City losing traction – and what may come next?" apmeklējums: Programme Smart City Symposium v26112023.pdf (uis.no)

Tas ir nākošais solis, ekspertiem analizējot daudzskaitlīgu izveidoto "viedpilsētu" pieredzi Āzijā, Eiropā, ASV un Āfrikā, saprast, kas notiks tālāk. Un šī pieredze nav viennozīmīga, jo, tradicionāli, process notiek sekojoši- tiek identificēta kāda sociāla vai humāna problēma un tai tiek piedāvāts kāds IT vai tehnoloģisks risinājums, kā šo problēmu risināt. Diemžēl, jau šobrīd parādās problēmas, ka sociālas un humānas problēmas, savā dziļākajā būtībā, ne vienmēr ir iespējams atrisināt ar tehnoloģiju palīdzību. Bieži tas izraisa jaunas, vēl dziļākas problēmas cilvēku kopienās,  pārvēršot viņus par "ekrānu vergiem", iepriekš neparedzētā veidā samazinot reālos starpcilvēku kontaktus, vairojot sociālo izolētību un bezjēdzīgi, stundām ilgi patērējot digitālo saturu, nevis radot jaunas, paliekošas vērtības. 

Domājam, analizējam, izvēlamies savu ceļu nākotnē un darām!