EduAim projekta vadītāja Anita Jansone norāda, ka “projekts deva labu iespēju sadarboties kopā piecām augstskolām un veidot ilgtermiņa sadarbību arī turpmāk. Kopīgos darba semināros dalījāmies ar pieredzi un projekta laikā kopā veidojām e-studiju materiālus un vidi. Paši daudz mācījāmies un iepazinām pasaulē vadošo e-studiju organizatorus, kā Coursera un edX.” 

“Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš reģistrējies EduAim kursiem, ir iespēja bezmaksas un patstāvīgi apgūt digitālās prasmes atbilstoši vienotam Eiropas savienības digitālo kompetenču standartam. Pie tam, apgūt tās profesionālās lietošanas līmenī. Par šiem tiešsaistes kursiem tiek izsniegts arī sertifikāts, kas garantē šo zināšanu apguves apstiprinājumu no kursu izstrādājošās augstskolas konkrētu stundu un kredītpunktu apjomā,” stāsta viens no projekta tiešsaistes kursu autoriem, Daugavpils Universitātes mācību satura eksperts Kārlis Apalups. 

Mūsdienu strauji mainīgajos apstākļos ir būtiski veicināt gan sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu līmeņa paaugstināšanu par iedzīvotajiem pieejamiem digitālajiem rīkiem darbam digitālajā vidē, gan pilnveidot valsts pārvaldes darbinieku profesionālo kompetenci, lai speciālisti, kuri strādā ar klientiem, spētu motivēt un atbalstīt klientus digitālās vides sniegto priekšrocību izmantošanai. Tāpat arī digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības noteiktajos darba tirgus apstākļos darba ņēmējiem nepieciešamas digitālās kompetences, kā arī prasme un spēja strādāt nemitīgām pārmainām pakļautā vidē. 

Projektā piesaistītais eksperts Didjē Luzaraga (Didier Luzarraga) no Francijas vērtē, ka “jaunā EduAim mācīšanas un mācīšanās pieeja ir paredzēta ļoti daudzveidīgai mērķa grupai: studentiem un mūžizglītības dalībniekiem bez formālās IT izglītības. Projektā izstrādātā jaunā EduAim vērtēšanas koncepcija ir oriģināla, jo tā nevērtē izglītojamo pēc absolūtā līmeņa, bet gan pēc apmācību laikā iegūtajām zināšanām. Tā ir interesanta ideja, ņemot vērā zināšanu detalizāciju un ļaujot zināt studenta reālo līmeni saistībā ar uzdevumiem, kas viņam jāveic profesionālās vai akadēmiskās darbības ietvaros. Tas ir ievērojams solis uz priekšu nākotnes kapacitātes palielināšanas efektivitātē.” 

Kārlis Apalups apgalvo, ka “tiešsaistē ir pieejami ļoti daudz, dažādu resursu, ar kuru palīdzību formāli vai neformāli apgūt dažādas zināšanas, taču EduAim sniedz Latvijas iedzīvotājiem vispilnīgāko piedāvājumu – kursi ir izstrādāti un pielāgoti, ņemot vērā Latvijas situāciju, tos ir izstrādājuši un pielāgojuši augstskolu docētāji un zinātnieki. Kā liels bonuss ir tas, ka par šiem kursiem izsniegtais sertifikāts tiek pielīdzināts apgūtam augstskolas studiju kursam un to ir iespējams vēlāk pielīdzināt arī savām studiju vajadzībām.” 

Lai pilnveidotu progresīvu digitālo izglītību, piecās Latvijas partneru augstskolās kursi ir integrēti studiju procesā. Izglītojamie piedalījušies dažādās izmēģinājuma sesijās un kopumā izsniegti vairāk nekā 250 sertifikāti. Projekta rezultātā ir izveidots portāls, kas ir pieejams arī citām Latvijas augstskolām un mācību iestādēm: https://www.eduaim.eu/   

Projekts “Augstskolu digitālās kapacitātes celšana ar tiešsaistes mācību resursu un analītikas viedu integrāciju” (EduAim), projekta Nr. 8.2.3.0/22/A/003, tiek īstenots no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada decembrim, un tā  kopējās izmaksas ir 1 321 314,82 EUR, no kurām 28,4% ir valsts budžeta un 71,6% Eiropas Sociālā fonda līdzekļu finansējums. Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai. 

ViA rektore Agnese Dāvidsone stāsta:
“Vidzemes Augstskola kā vienīgā valsts augstskola Vidzemes reģionā ir nozīmīgs attīstības virzītājspēks. Arī Latvijas augstākās izglītības nākotnes modelī ViA novērtēta kā spējīga autonomi attīstīties, neiekļaujoties kādā no plašajām zinātnes universitāšu ekosistēmām. Tas, protams, augstskolai izvirza papildu uzdevumus nākotnei. Teju visa gada garumā gan komandā, gan ar sadarbības partneriem, nozaru pārstāvjiem un darba devējiem veidojām jauno ViA attīstības stratēģiju 2023. –2028. gadam. Decembris ir atnācis ar ziņu, kas Izglītības un zinātnes ministrija ir to saskaņojusi, un varam oficiāli teikt, ka augstskolas vēsturē ir sācies jauns periods, kurā mēs ViA virzīsim kā starptautisku, reģionāli nozīmīgu un ilgtspējīgu zināšanu, pētniecības un inovāciju kopienas virzītāju nākotnes sabiedrības dzīvesspēkam un izaugsmei. Augstskolas prioritātes šajā periodā būs: kvalitatīva un pieprasīta izglītība mūža garumā, izcilība un sadarbība pētniecība, inovāciju veicināšana tautsaimniecības izaugsmei un ViA kā organizācijas attīstība.”

Nozīmīga 2023. gada tēma un ViA daļa kopš 2020. gada ir dalība E³UDRES², kas ir Eiropā izveidots deviņu augstskolu tīkls, kas cieši sadarbojas pētniecības, studiju, inovāciju veicināšanas u.c. jomās. Šī gada rudenī Eiropas Komisija apstiprināja finansējuma piešķiršanu tīkla darbības nodrošināšanai nākamajiem četriem gadiem. ViA rektore decembra sākumā ievēlēta par E³UDRES² asociācijas viceprezidenti.

Turpina A. Dāvidsone: “E³UDRES² ir unikāla starptautiska iespēja ne tikai mūsu mācībspēkiem, bet arī studentiem. Studējot ViA, jaunietis vienlaikus iegūt izglītību Eiropas Universitātē. Tā ir iespēja saņemt starptautisku praksi un zināšanas. Savukārt mācībspēkiem un darbiniekiem E³UDRES² nodrošina jaunu pieredzi, inovācijas, kopīgus – Eiropas mēroga – projektus un iniciatīvas. Darbojoties E³UDRES² asociācijas vadībā kā viceprezidente, es ceru attīstīt šo augstskolu un universitāšu aliansi kā globāli ietekmīgu spēlētāju augstākās izglītības jomā, un caur to turpināt stiprināt Vidzemes Augstskolas lomu un iespējas starptautiski.”

Saskaņā ar E³UDRES² stratēģiskajiem virzieniem, ViA uzsākusi darbu pie Atvērtās ilgtspējas centra darbības attīstības, kura nolūks ir radīt, uzkrāt un apmainīties ar zināšanām un pieredzi reģiona ilgtspējīgai attīstībai, kā arī Cēsu ielā 4 top Inovāciju kvartāls. To Vidzemes Augstskola veido kopā ar partneriem: Valmieras biznesa un inovāciju inkubatoru, Valmieras attīstības aģentūru, Valmieras integrēto bibliotēku un citiem.

“Visas minētās iniciatīvas apliecina ViA lomu reģiona attīstībā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, kuras pamatā ir zināšanas un inovācijas. Gan mūsu mācībspēku kompetence, gan pētniecība, gan starptautiskā dimensija nodrošina to, ka spējam būt virzošs un vadošs partneris.”

Augstskola nebūtu augstskola, ja tajā nebūtu studentu, kas meklē darba tirgum un karjeras izaugsmei piemērotas studiju iespējas. 2023. gadā nodibinājums “Akadēmiskās informācijas centrs” uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem – akreditējis Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju virzienus “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” un “Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija”. Ar šo ir noslēgusies apmēram četrus gadus ilgušais process visu piecu ViA īstenoto studiju virzienu kvalitātes novērtēšanai.

“Šāds Studiju kvalitātes komisijas vērtējums norāda, ViA piedāvātās studiju programmas atbilst augstākajiem standartiem un nodrošina teicamu izglītību. Tas ir novērtējums mūsu augstskolai, kas apliecina ne vien studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, bet izcilu mācībspēku darbu un paveikto pētniecībā. Maksimālais akreditācijas termiņš sniedz uzticību un stabilitāti esošajiem un potenciālajiem studentiem, nozarei un darba devējiem un sadarbības partneriem – ikvienā no mūsu piedāvātajām studiju programmām.”

Gada noslēgums ViA ienesis pārmaiņas vadības komandā – Inženierzinātņu fakultāte ieguvusi jaunu dekāni – Aiju Cunsku. Savukārt ViA akadēmiskā un zinātņu prorektora amatā no decembra vidus darbu uzsācis Kārlis Krēsliņš. ViA komanda ir gatava drošiem soļiem kopā ar saviem studentiem, aktīvo absolventu kopienu iesoļot jaunajā gadā – pārliecināti un ar ambīciju: esam maza, bet stipra augstskola ar eiropeisku vērienu, kas var kļūt par jūsu partneri jaunu zināšanu ieguvei, pētniecībai, inovāciju radīšanai jebkurā dzīves posmā!

Vidzemes Augstskolas Mediju un komunikācijas studiju virziena direktore Māra Arāja:
“Vidzemes Augstskola jau ilgstoši piedalās dažādos projektos, kas saistīti ar medijpratības veicināšanu sabiedrībā kopumā. Bet, protams, viena no mūsu nozīmīgākajām auditorijām ir vidusskolēni, kuriem iegūt zināšanas par medijpratību pēc iespējas agrākā vecumā ir svarīgi. Ir aizraujoši apmeklēt dažādas skolas un sastapt dažādus vidusskolēnus, uzzināt viņu viedokli par medijpratības jautājumiem un to nozīmīgumu. Priecē, ka redzam - jaunieši ir apzinīgi un uzmanīgi šajos jautājumos, ko ne vienmēr var novērto jau pieaugušo vidū. Šogad esam apmeklējuši vien mazāko daļu no skolām, tādēļ arī nakamajā semestrī - pavasarī, skolām ir iespēja pieteikties šīm nodarbībām. Redzam, ka jauniešus interesē tie medijpratības jautājumi, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, tā ģenerētiem attēliem un video, kā arī influenceru jeb ietekmētāju veidoto saturu, kas ir arī šī projekta nodarbību pamatā. Skolēniem un skolotājiiem tā ir iespēja uzzināt par jaunākajām tendencēm, kas var tikt ļaunprātīgi izmantotas sociālajos medijos, lai neuzķertos uz krāpnieku āķa. Redzam, ka tikpat ļoti cik tēmā ir ieinteresēti jaunieši, nodarbībās iesaistās arī pedagogi, pēc tam atzīstot šīs informācijas būtiskumu.” 

Projekta mērķis ir sekmēt Latvijas jauniešu medijpratību un informācijpratību, vadot izglītojošas nodarbības Latvijas izglītības iestādēs un tajās padziļināti aplūkojot trīs medijpratības šābrīža aktualitātes – sociālo mediju TikTok kā informācijas meklētājrīku un tā radītos riskus, slavenību identitāšu izmantošanu maldinošās publikācijās un mākslīgā intelekta radītu saturu. 

Pētnieki līdz šim paviesojušies jau 30 skolās visā Latvijā. Ikviena vispārizglītojošā Latvijas skola, kurā pētnieki var tikties ar 9.–12. klašu audzēkņiem un kura šajā iniciatīvā vēl nav piedalījusies, medijpratības nodarbībām var paspēt pieteikties pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

Foto: No M. Arājas personīgā arhīva pēc nodarbības Rīgas valsts klasiskajā ģimnāzijā

Doktorantūras grantu veido divas daļas - doktoranta atalgojums, kas paredzēts iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa, kā arī finansējums pētniecības veikšanai.

Doktoranta iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā būs jānodrošina vismaz 12 mēnešus, nepārsniedzot 50% no pilnas darba slodzes mēnesī. Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, finansējuma saņēmējiem būs jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25% no pilnas darba slodzes.

Līdz 2029.gada nogalei atbalstītajās struktūrās plānots izveidot 66 pilna laika slodzes darbvietas, visvairāk no tām - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektos, vismaz 22 katrā no tām. Savukārt Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam saņems 264 doktoranti.

Pēc doktorantūras granta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējam vai attiecīgajam sadarbības partnerim, pie kura projekta laikā ir izveidota jaunā amata vieta, būs jānodrošina tās saglabāšana un finansēšana no pašu līdzekļiem vismaz vienu gadu, tai skaitā iespēju robežās finansējot arī pētniecības izmaksas.

Plānotais kopējais finansējums ir 19,14 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 16,27 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 2 871 000 eiro. Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 16 121 138 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 13 702 967 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums. Ventspils Augstskolai, kas projektu īstenos ar Vidzemes Augstskolu, būs pieejami 305 324 eiro.

IZM vērš uzmanību uz nepietiekamo zinātnisko darbinieku skaitu, kas esot tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku - mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu.

Par būtisku iemeslu doktorantu lielajam atbirumam IZM sauc doktoranta zemo ienākumu apmēru - stipendiju 113,83 eiro mēnesī. Lai segtu savus izdevumus, doktoranti un grāda pretendenti paralēli strādā citur, un nevar pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi.

IZM pārstāvji norādīja, ka vidēji Eiropā zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā nodarbinātības struktūrā ir 1,53 iepretim Latvijas rādītājam, kas ir 0,74. Ja valsts vēlas pietuvoties Eiropas līmenim, tad būtu jādomā par speciālistu piesaistīšanu no ārvalstīm.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: "Šis ir būtisks pagrieziens tajā, vai izglītība ir vērtība. Vai mēs novērtējam datus, analizējam tos. Tā ir arī finansējuma novirzīšana. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka mums vajag doktorus valsts pārvaldē, un tad to nefinansēt," pārliecināta ir Čakša.

Raksta autors: LETA