JAUNUMI

Tiek turpināts īstenot digitalizācijas projektu studiju kvalitātes uzlabošanai

Latvijas Jūras akadēmijā šī gada 27.janvārī aizvadīts studiju digitālo prasmju apguves kvalitātes uzlabošanai veltīts seminārs projekta “Augstskolu digitālās kapacitātes celšana ar tiešsaistes mācību resursu un analītikas viedu integrāciju” (EduAim) ietvaros. 

Iesaistītie projekta partneri klātienes seminārā dalījās pieredzē par projekta īstenošanas aktualitātēm, metodiskā satura izstrādi, studiju procesa transformācijas pieejām, kā arī tika veikta digitālo studiju procesa atbalsta rīku apskate. Semināra dalībnieki izvērtēja studiju kursu izstrādes progresu un izvēlēto integrēto studiju procesa kvalitātes uzlabošanas pieeju atbilstību turpmākai projekta īstenošanai. Uzmanība tika pievērsta aktualitātēm saistībā ar studējošo digitālo prasmju progresa novērtēšanas metodiku un digitālo rīku pielāgošanu. 

Semināra ietvaros projekta eksperti diskutēja par projekta laikā izveidojamā portāla EduAim konceptu, izveides gaitu un tā lomu atvērtā studiju satura risinājuma Latvijas augstskolām un mācību iestādēm nodrošināšanā. Turpmākā diskusijā tika pārrunāta valsts pētījumu programmas projekta "ARTSS: “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”" ietvaros radītās zināšanu apguves uzraudzības sistēmas un zinātības elementu integrācija EduAim portālā. 

Kopš projekta īstenošanas sākuma ir noslēgti līgumi ar starptautiski atpazīstamiem digitālo prasmju apguves procesa atbalsta pakalpojumu nodrošinātājiem, tajā skaitā, masīvo atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) platformām, “Coursera” un “EdX”, kā arī ar digitālo prasmju pārbaudes rīka metodoloģijas izstrādātāju “Fit4Internet”. Projektā iesaistītie partneri pielāgos "Coursera" un "EdX" platformu digitālo mācību saturu piecās galvenajās digitālo prasmju kompetenču jomās atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātam “DigComp 2.2” ietvaram. Katram izglītojamam piemērots kursu saturs tiks piedāvāts EduAim e-izglītības portālā pēc individuāla digitālo prasmju līmeņa testa veikšanas.  

Projekta mērķis ir ieviest digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes uzlabošanai Latvijas augstskolās. Digitālās prasmes ir svarīgas ikvienam iedzīvotājam, lai iekļautos mūsdienu darba tirgū. Digitālo prasmju jomas ietver informācijas un datu pratību, komunikācijas un sadarbības prasmes, digitālā satura radīšanu, digitālo drošību un problēmu risināšanas prasmes.  

Projekta vadošais partneris ir Liepājas Universitāte, savukārt projekta īstenošanā līdziesaistītie partneri ir Vidzemes Augstskola, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā esošā Latvijas Jūras akadēmija.    

Projekts “Augstskolu digitālās kapacitātes celšana ar tiešsaistes mācību resursu un analītikas viedu integrāciju” (EduAim), projekta Nr. 8.2.3.0/22/A/003, tiek īstenots no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada decembrim, un tā  kopējās izmaksas ir 1 321 314,82 EUR, no kurām 28,4% ir valsts budžeta un 71,6% Eiropas Sociālā fonda līdzekļu finansējums. Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai.

Screen Shot 2024 02 01 at 20.36.51

Jaunieši rada biznesa inovācijas un risinājumus uzņēmumu sniegtajiem izaicinājumiem

Vidzemes inovāciju programmas studentiem (VIPs) 2. cikla dalībnieki, kopskaitā 59 - studenti, vidusskolu pēdējo klašu skolēni un tehnikumu audzēkņi no visas Latvijas, 20. janvārī Vidzemes Augstskolā prezentēja cikla pirmo 3 mēnešu laikā paveikto darbā pie 8 uzņēmumu sniegtajiem izaicinājumiem un 8 savām biznesa idejām.

VIPs Inovāciju laboratorijā strādā 8 komandas, kas ar radošu un inovatīvu pieeju meklē risinājumus dažādu Latvijas uzņēmumu un organizāciju sniegtajiem izaicinājumiem. Tiek veidota mārketinga stratēģija “Piedzimt Vidzemes slimnīcā!”, top taksometru izsaukšanas rīks Vidzemes reģionam, bet sadarbībā ar SIA “ZAAO” jaunieši pēta kā veikt “Atkritumu apsaimniekošanas institucionālā modeļa optimizēšanu”. Tāpat tiek meklēti jauni risinājumi kā pārtikas ražošanas sektoram piesaistīt jauniešus kā potenciālos darbiniekus, kā integrēt TV saturu sociālajos medijos, kā popularizēt dabai draudzīgākus iepirkšanās paradumus u.c..

Savukārt, 8 komandas VIPs Biznesa laboratorijā sper pirmos soļus sava uzņēmuma virzienā. Jaunieši, praktiski darbojoties, apgūst dažādas prasmes kā attīstīt produktu, veidot biznesa modeļus un plānot sava biznesa attīstību. Idejas tiek attīstītas tādās aktuālās jomās, kā koģenerācija, ūdeņradis, veselīga pārtika, efektīva laika plānošana un citas.

Kā uzsver projekta vadītāja Līga Vecā: "Inovāciju atbalsta programma VIPs ir viens no veidiem, kā tiek sekmēta valsts kopējā inovāciju ekosistēmas attīstība. Studējošie ar savām idejām, entuziasmu un mērķtiecību pierāda, ka atbilstošos apstākļos spēj atrast vai radīt pārsteidzošus, inovatīvus risinājumus gan jau esošu uzņēmēju izaicinājumiem, gan realizējot savas biznesa idejas. "

Latvijā ir salīdzinoši mazs skaits uzņēmumu, kuriem ir iespēja veidot savus privātos pētniecības un attīstības centrus ar tehnoloģiju pārnesi un inovācijām nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta sistēmām, tāpēc būtiski vecināt savstarpējo sadarbību valsts, pašvaldību, uzņēmumu un izglītības nozares starpā. Vidzemes Augstskola izsaka pateicību SIA “Vidzemes slimnīca”, Valmieras novada pašvaldība, SIA “Baltma”, SIA “ Valpro”, SIA “ZAAO”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, AS “Smiltenes piens”, kas raduši iespēju līdzfinansēt šo reģionam būtisko inovāciju programmu.

16 studējošo komandas, ekspertu un mentoru pavadībā, darbu turpinās vēl 3 mēnešus un jau 21. aprīlī, Demo dienā - 2. cikla noslēguma pasākumā - prezentēs komandu darba gala rezultātus.

Projekta partneri: Vidzemes Augstskola, Valmieras Attīstības aģentūra, Ventspils Augstskola. ERAF līdzfinansēts projekts “Vidzemes inovāciju programma studentiem – VIPS” Nr. 1.1.1.3/21/A/009

Informāciju sagatavoja:
Līga Vilcāne
VIPs komunikācijas speciāliste

Skola sabiedrību vai sabiedrība skolu?

Vidzemes Augstskolas docente un pētniece, Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Anžela Jurāne-Brēmane sagatavojusi domāt rosinošu viedokļa rakstu “Skola sabiedrību vai sabiedrība skolu?”, kurā dalās ar pārdomām pēc vizītes augstskolā un divās skolās Igaunijā. 
 

Pērn decembrī medijos lasījām, ka Igaunijā skolotājiem minimālo algu paaugstinās līdz 1749 eiro. Iespējams, kā reakciju uz to īsu brīdi varēja manīt ziņu par zibakciju pie Saeimas šogad janvāra vidū, kur Latvijas skolotāji atgādinātu par sevi.  

Latviešiem Igaunija dažkārt ir kā sapņu zeme, kur piena upes ar ķīseļa krastiem. Protams, patiesībā jau saprotam, ka gan jau arī viņiem ne viss ir tik gludi un rožaini. Tomēr šoreiz būs diezgan pozitīvās noskaņās par to, ko pamanīju pie kolēģiem Igaunijā - vienā augstskolā un divās skolās.


““No child left behind” - amerikāņi skaļi deklarēja, bet mēs to vienkārši izdarījām un darām joprojām”, apgalvo izglītības pētnieks Igaunijā. Tas ir stāsts par kvalitatīvu izglītību ikvienam, nevienu neatstājot novārtā. Tā ir reāli un pilnvērtīgi iekļaujoša vide. Patiešām strādājoša atbalsta sistēma, kas sākas ar agrīnu diagnostiku un turpinās ar piemērotu atbalsta pasākumu nodrošināšanu ikvienam ikvienā skolā. Šajā procesā ir dažādi risinājumi, piemēram, pensionēto skolotāju iesaiste, studentu prakses un tamlīdzīgi. Šāda sistēma pamatā novērš Latvijā tik ierastos disciplīnas jautājumus, jo, kā zināms, lielākoties tie ir tikai sekas kādām dziļākām problēmām, kuras Igaunijā cenšas identificēt maksimāli agrīni.

 “Skolas gatavības testa” pamatideja ir novērtēt bērna attīstību dažādās jomās. Tas paredzēts, lai saprastu katra bērna mācīšanās vajadzības, dažreiz arī talantus un spējas, piemēram, ir skolas, kuras pēc šī testa iedala skolēnus atbilstošās ievirzes mācību programmās. Protams, šajā testā tiek identificētas arī iespējamās problēmas, kam jāpievērš uzmanība turpmākajā attīstībā.

Par skolotāju un skolēnu proporciju - nebūs salīdzinošu skaitļu, bet par šo pieminu, jo laiku pa laikam dzirdam, ka Igaunijā esot “pareizāk”, uz skolotāju esot vairāk skolēnu nekā Latvijā. Gan pati pamanīju, gan direktori stāstīja, ka nav milzīgu klašu (pamatā līdz 20 skolēniem klasē, dažkārt vairāk, bet nepārsniedzot 30), skolotāju darba organizācija un uzskaite ir citāda, tiesa, detaļās nevarēšu komentēt. Atšķirības, kas iezīmējās: vienā no skolām nav tāda datorikas vai tamlīdzīga mācību priekšmeta, jo katrs skolotājs savās stundās palīdz apgūt nepieciešamo, protams, tas ir sasakņots ar pārējiem skolotājiem, visas nepieciešamās zināšanas un prasmes ir kartētas pārējos mācību priekšmetos. 

Skolās nav arī IT speciālistu, jo nepieciešamo atbalstu skolotājiem un skolēniem sniedz katras klases (sākot no 4. klases) “IKT skolēns”, kurš ir ieinteresēts tehnoloģijās (pats pieteicies), piedalījies mācībās un tagad var palīdzēt pārējiem. Vēl viena interesanta nianse - vecāko klašu skolēni iesaistīti mācību materiālu gatavošanā jaunākajiem skolēniem. Vadmotīvs, ko cenšas uzturēt - svarīgi ir ne tikai tas, ka tu māki, bet ka tu māki arī palīdzēt citiem. Uz sadarbību vērsta mācīšanās ir noteicošā. 

Nākamais būtiskais, ko vēlos uzsvērt, ir atbildība - kādā skolā tā arī teica - mēs mācām atbildību. Ikdienā, ikdienas darbībās un norisēs. Skolēnos pamazām izveidojas apziņa: mācīšanās ir mana atbildība, mana rīcība arī ir mana atbildība. Vienā no skolām nebija bibliotēkas, bet grāmatas bija - katrā no četriem stāviem vairākos plauktos izvietotas un brīvi pieejamas ikvienam. 

Jā, un skolēni lasa, pati redzēju un igauņu kolēģi stāstīja. Tam tiek pievērsta milzīga uzmanība, jo lasīšana ir viena no pamatprasmēm, bez kā mācīšanās nav iespējama. 

Par digitalizāciju - skolās ir dažādas tehnoloģiskās ierīces (planšetes, portatīvie datori utt.), bet mācību darbā tos izmanto tikai tad, kad tās ir patiešām nepieciešamas. Daudz raksta ar pildspalvu uz papīra vai zīmē. Moodle Igaunijā tiek centralizēti uzturēta visām izglītības iestādēm, katrai skolai vai pašvaldībai nav jāvelta resursi tās uzturēšanai un attīstībai (jāpiebilst, Latvijā skolo.lv ir mazs solītis vēlamajā virzienā). Skolēni telefonus vismaz vienā no skolām neizmanto. Viņi ir pārāk aizņemti ar citām nodarbēm, protams, pamatā tā ir mācīšanās daudzveidīgos formātos.

Skolās ir “educational technologist”, kas darbojas kā izglītības inovators, atbalstot skolotājus gan tehnoloģiju, gan metodikas jautājumos.

Skolu autonomija - skolas direktors nosaka katra skolotāja slodzi, pilsētas izglītības pārvalde vairāk ir kā pakalpojuma sniedzējs. Direktoru ievēl skolas padome, pie tam nav stingri noteiktu amata prasību. 

Pēcgarša Igaunijas izglītības vērojumiem - sabiedrība pelnījusi tādu skolu, kādu pelnījusi. Man ir pārliecība, ka Igaunijā ir būtiski citādāka visas sabiedrības attieksme pret izglītību, sabiedrība uzticas skolai, līdz ar to vērojams uzplaukums. Nevienā brīdī negribu apgalvot, ka Igaunijas sabiedrība ir izcili labāka, tomēr tā ir citādāka. Par to būtu cita diskusija. 

Arī mums Latvijā būtu jāvirzās gan uz labāku izglītību, gan labāku sabiedrību. Nauda ir būtisks, bet nav vienīgais faktors. Diezgan daudz no pieminētā var īstenot skolās, negaidot papildu finansējumu vai “rīkojumu no augšas”. Izglītība vai sabiedrība - kurš kuru mainīs?

Autore ir Vidzemes Augstskolas docente un pētniece, 
Neatkarīgās izglītības biedrības biedre 

Latvijā pēta pieaugušo prasmes; respondenti saņem uzaicinājuma vēstuli

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Latvijā turpinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskais pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums (PIAAC). Sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Universitātei un pētījumu centram SKDS, līdz 2023. gada pavasarim plānots iegūt 7700 iedzīvotāju atbildes. Pētījumā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš janvārī saņēmis uzaicinājuma vēstuli savā pastkastītē.

Pētījuma norisei ir svarīgs ikviens uzrunātais respondents

“Dalība pētījumā ir brīvprātīga, tomēr tieši jūsu iesaiste šajā starptautiskajā pētījumā ir ļoti svarīga, tāpēc neatsakiet dalību tajā. Katra izlasē iekļuvusī mājsaimniecība pārstāv vairākas citas sev līdzīgas mājsaimniecības. Jūsu atteikums rada risku, ka tiks iegūti nepilnīgi dati un var tikt izdarīti kļūdaini secinājumi par patieso situāciju Latvijā,” norādīts uzaicinājuma vēstulē, kas izlasē iekļautajiem respondentiem nosūtīta 2023. gada janvārī.

Pētījuma centra SKDS intervētāji ierodas pie tiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, kuri iekļauti pētījuma izlasē un saņēmuši uzaicinājuma vēstuli:

  • nodarbinātie, bezdarbnieki un pensionāri,
  • tie, kuri vēl mācās un tie, kuri jau sen beiguši skolu,
  • iedzīvotāji ar dažādu izglītību – gan tie, kuri ieguvuši universitātes diplomu, gan tie, kas izglītošanos pabeiguši zemākās pakāpēs.

Uzrunātie respondenti aicināti informēt par mājsaimniecības dalību, zvanot vai rakstot uz vēstulē norādīto kontaktinformāciju: +371 27741893, +371 27741903, +371 25000911, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Pētījumu veido aptaujas anketa, kuru aizpilda intervētājs, fiksējot dalībnieka atbildes, un uzdevumi, kurus dalībnieks veic patstāvīgi speciāli tam paredzētā planšetdatorā.

Pētījums pieaugušo prasmju attīstībai

OECD PIAAC pētījumā aplūko iedzīvotāju prasmes galvenajās informācijas apstrādes jomās, tostarp lasītpratībā, rēķinātpratībā un problēmu risināšanā. Tās ir prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai dalībai sabiedrības dzīvē, spējai iekļauties darba tirgū, parūpēties par sevi un saviem tuvajiem.

Pamatojoties uz OECD PIAAC rezultātiem, Latvija līdz ar vairāk nekā 40 pētījumā iesaistītajām valstīm varēs izstrādāt izglītības un apmācības programmas pieaugušajiem, lai palīdzētu apgūt trūkstošās prasmes.

Latvijā OECD PIAAC īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.

Uzziniet vairāk par OECD PIAAC

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
67047704 ; 67047834 ; 67047893

Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI