E-grāmatā un video sižetos iekļauti tādi temati kā Latvijas valsts ideja un konstitucionālais pamats, Latvijas valsts neatkarības izcīnīšana – Latvijas Neatkarības karš (1918-1920), bruņota pretošanās okupācijas režīmiem, nevardarbīgā pretošanās padomju okupācijai un Latvijas neatkarības atjaunošana, valsts nepārtrauktības doktrīna, stratēģiskā komunikācija Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā un mūsdienās, Latvijas bruņoto spēku atjaunošana un attīstība, starptautiskās sadarbības nozīme valsts aizsardzībā vēsturiski un mūsdienās, visaptveroša valsts aizsardzība un sabiedrības līdzdalība valsts aizsardzībā.

E-grāmatas un video sižetu autori ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš un Vidzemes Augstskolas Multimediju laboratorijas vadītāja Iveta Auniņa.

Sagatavotajos materiālos pētnieki iekļāvuši 30 sarunas ar nacionālās pretošanās kustības, Trešās atmodas un Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas procesa aculieciniekiem, dalībniekiem un līderiem.

Ar projekta “Latvijas valsts ideja un aizsardzība: no dibināšanas līdz mūsdienām” video sižetu ciklu aicinām iepazīties Latvijas armijas YouTube kanālā, bet e-grāmata vairāk nekā 270 lappušu apjomā pieejama Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.

Projektu 2022. gadā pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma īstenoja Vidzemes Augstskola. Projekta sagatavošana finansēta no Kārļa Vīra un Annas Trēziņas-Vīras dāvinājuma līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja:

AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vadītāja vietniece
Vita Briže

Februāra beigās pilotēšanai tika nodoti kopskaitā 14 studiju kursi, tostarp Latvijas Universitātes izstrādātie kursi - “Civilā aizsardzība” ar pirmajām divām no kopskaitā četrām plānotajām “Minecraft” spēlēm, “Digitālu risinājumu izstrāde, izmantojot bez-koda un mazkoda (no-code/low code) platformas” un “Biznesa un datu analīze ar Power BI”, SIA “Datorzinību centrs” izstrādātie kursi - “Darbs ar teksta dokumentiem: Microsoft Word”, “Prezentāciju veidošana: Microsoft PowerPoint” un “Kopīga dokumentu veidošana: OneDrive un GoogleDrive”, SIA “Baltijas datoru akadēmija” kursi – “Attēlu apstrāde”, “Microsoft 365: Teams darbs grupās, kopīgas dokumentu mapes”, “Blogi un sociālie tīkli” un “Digitālā satura publicēšana”, kā arī Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” izstrādātie kursi - “Interneta vietnes izveide”, “Informācijpratība un kritiskā domāšana”, “Informācijpratība un informācijas telpas drošība” un “Uzņēmējdarbības vadība digitālā vidē un biznesa digitālā transformācija”. 2022. / 2023. gada pavasara semestrī kursu pilotēšanu nodrošinās Latvijas Universitāte, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA”, AS “Transporta un sakaru institūts” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Pārskatā periodā SIA “Tilde” uzsākusi darbu pie kursa “Civilā aizsardzība” virtuālā asistenta, kā arī trešo pušu veidota digitāla mācību satura, t.sk. specializētu kursu no dažādām mācību mākoņplatformām un zināšanu bāzēm, izmantošanai augstskolu e-studiju vidēs paredzētas mākslīgā intelekta iespējotas neironu mašīntulkošanas tehnoloģijas izstrādes.

Projekta partneri:
Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Vidzemes augstskola, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”” un A/S “Transporta sakaru institūts”, SIA “Tilde”, SIA “Baltijas datoru akadēmija” un SIA “Datorzinību centrs”.

Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai

Informācija atjaunota: 01.03.2023.

UNESCO katedras “Biosfēra un cilvēks” vadītāja Agita Līviņa pirms jautājumu kaldināšanas aicināja dalībniekus pārdomāt, vai vienmēr attīstība ir jāskata kā “augstāk, tālāk, vairāk” vai arī jādomā par pilsētu un lauku noturību, par esošo resursu un infrastruktūras saglabāšanu, uzturēšanu ar esošo  noslodzi.

Otrajā daļā koprades dalībniekiem bija iespēja balsot par visaktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem, lai pēc tam tiem meklētu risinājumus, darbojoties improvizācijas grupās. Trīs visvairāk balsu saņēmušie jautājumi bija: 1) Kā radīt vēlmi jauniešiem pēc 12. klases studēt tālāk? 2) Kā samazināt nevienlīdzības plaisu starp cilvēkiem Latvijas reģionos? 3) Kādi ir galvenie izaicinājumi/ problēmas Vidzemes reģionā?

“Pozitīvas pārmaiņas un izaugsme ir labs indikators,  kas norāda, ka ir mēģināts, apgūts un ir jātiecas uz augšu. Vidzemes Augstskola gada laikā ir izzinājusi Vidzemes reģiona izaicinājumus šaurākā un plašākā mērogā, apzinājusi savu un kopienas dalībnieku spēku. ViA apzinās, ka kopā darot var sasniegt vairāk un tam ir nepieciešams līderis, tāpēc ir izveidots Atvērtais Ilgtspējas centrs,” norāda Līga Jupatova, ViA zinātniskā viesasistente un maģistra studiju programmas “Biznesa vides vadība” absolvente.

L. Jupatova skaidro, ka Atvērtā Ilgtspējas centra misija ir “radīt, uzkrāt un apmainīties ar zināšanām un pieredzi reģiona ilgtspējīgai attīstībai.” Centra vīzija ir būt dinamiskai un jebkuram kopienas biedram sasniedzamai vietai, kur kopā tiek radīti risinājumi, sadarbojoties, eksperimentējot un izmantojot vietējās un starptautiskās zināšanas.

Centrs vecinās uzņēmējdomāšanu kopienā, studiju procesā integrējot izaicinājumus, organizējot un piedaloties uzņēmējspēju aktivitātēs, kā arī piedāvājot ViA pētnieku kompetencē esošus pakalpojumus.

Koprades improvizācija “Jautājumu fabrika par ilgtspēju” notika Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros.

Pasākums īstenots ViA projekta E.I.N.S. ietvaros: E3UDRES2 uzņēmējdarbības un inovāciju sadarbības tīkls viediem un ilgtspējīgiem reģioniem (E3UDRES2 Entrepreneurship and Innovation Network for Smart and Sustainable European Regions, Nr. 10043, https://eudres.eu/eins ). Projektu finansē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (European Institute of Innovation and Technology, EIT, https://eit-hei.eu/ ), kas ir Eiropā lielākais un ietekmīgākais inovāciju tīkls. Šī ir jauna iniciatīva, kas paredz lielu lomu augstākās izglītības iestādēm, lai stiprinātu inovācijas reģionos.

Projekta mērķis ir veidot spēcīgu inovāciju atbalsta mehānismu reģionos, izmantojot Eiropas Universitātes E3UDRES2 (Austrija, Beļģija, Portugāle, Rumānija, Ungārija, Latvija, https://www.eudres.eu/ ) un Universitāšu Industrijas inovāciju tīkla (University Industry Innovation Network, UIIN, Nīderlande, https://www.uiin.org/ ) profesionālos, akadēmiskos un zinātniskos kontaktus.
 

Informāciju sagatavoja:

Iveta Auniņa
Vidzemes Augstskolas
Multimediju laboratorijas vadītāja
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Projekta “Baltic 100” zinātniskais vadītājs, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš komentē: “Jūlijas pievienošanās mums ir svarīga un tas ļauj mums paplašināt mūsu darbības lauku – iegūt vēl vairāk datus un jo īpaši par sarežģīto PSRS okupācijas periodu. Lielākā daļa šī laika posma dokumentu, kas satur mums nepieciešamo informāciju, ir tikai krievu valodā un tas rada grūtības piesaistīt jaunās paaudzes Baltijas valstu pētniekus. Jūlija krievu valodu pārvalda un viņai ir pieredze ar darbu arhīvos. Šobrīd kopīgi ar Jūliju un ViA doktoranti Baibu Kļaviņu strādājam pie Latvijas lauksaimniecību raksturojošajiem datiem par 1945.-1960. gadu. Jau šobrīd ir redzams, ka iegūto datu analīze ļaus citādi palūkoties uz šī laika posma vēsturi, īpaši reģionālā griezumā. Kā kolektivizācija ietekmēja dažādus Latvijas reģionus, piemēram, Latgali un Vidzemi, un kādas bija demogrāfiskās, sociālekonomiskās sekas – ar šo mēs spēsim atrast arī vienu otru atbildi uz jautājumiem, kuriem atbildes meklējam mūsdienu un pat nākotnes kontekstā.” Līdzīgi darba uzdevumi Jūlijai būs, arī analizējot dokumentus no Lietuvas un Igaunijas.

Jūlija ne tikai ir uzsākusi pētniecisko darbu Latvijas arhīvos, bet, pateicoties ViA pētnieces Ievas Ginteres gādībai, iejutusies Latvijas vidē, arī apmeklējot koncertu Cēsu koncertzālē. Jūlija turpina uzturēt saikni ar Ukrainu un dalās pieredzē, kā notiek lekciju process viņas universitātē – visas lekcijas notiek attālināti un to grafiks ir neparedzams, jo Krievijas īstenoto uzbrukumu civilajai infrastruktūrai dēļ bieži ir elektrības un interneta sakaru pārtraukumi. Tomēr studijas notiek un studējošo motivācija ir pat pieaugusi.

Projekts “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” Nr. EEA-RESEARCH-174 @ViA @EEANorwayGrantsLatvia #standforukraine