Atvērtā zinātne nozīmē brīvu piekļuvi pētniecības iespējām un rezultātiem, iesaistot ne tikai zinātniekus, bet arī sabiedrību pētniecībā un jauninājumu radīšanā. 2021. gadā UNESCO pieņemtajā Rekomendācijā par atvērto zinātni ir definētas atvērtās zinātnes vērtības – kvalitāte un integritāte, kopējs labums, taisnīgums un godīgums, daudzveidība un iekļautība.

• Vidzemes Augstskolas (ViA) docente, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) vadošā pētniece Linda Veliverronena un ViA lektore, HESPI zinātniskā asistente Liene Ločmele sniegs ieskatu E3UDRES2 Ent-r-e-novators projekta partneru – St.Peltenes lietišķo zinātņu augstskolas Austrijā, Setubalas politehniskā institūta Portugālē, Timišuāras politehniskās universitātes Rumānijā, Ungārijas lauksaimniecības un dzīvības zinātņu universitātes, Lēvenas – Limburgas lietišķo zinātņu augstskolas Beļģijā un ViA atvērtās zinātnes pieredzē, iesaistot sabiedrību zinātnes projektos. Eiropas Universitāšu alianses E3UDRES2 ietvaros darba ņēmēji, pedagogi, pētnieki un inovatori-uzņēmēji tiek skatīti kā indivīdi, kuri risina problēmas, kuriem ir uzņēmēja un izzinātāja domāšanas veids, ar izteiktu sociālo un sociālās atbildības izjūtu un kuri savu enerģiju un pūles izmanto plašākas sabiedrības interešu labā. 

• Latvijas Universitātes asociētā profesore, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece Signe Mežinska pievienosies semināram tiešsaistē, lai stāstītu par atbildīgas atvērtās zinātnes mācību materiālu izstrādi projekta ROSiE ietvaros. Attīstoties atvērtās zinātnes iespējām, jāveicina arī izpratne par pētniecības ētiku, atbildīgu rīcību ar informāciju un datiem. Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020  projekta ROSiE mērķis ir analizēt atvērtās zinātnes ētiskos aspektus un izstrādāt praktiskus instrumentus, lai iedzīvinātu pētniecības ētikas principus atvērtajā zinātnē un amatierzinātnē.
• Savukārt OpenAIRE Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta koordinatore, LibOSC projekta vadītāja, LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga seminārā skatīs tēmu “Atvērtā zinātne - inovāciju šūpulis”. Arī šī prezentācija norisināsies tiešsaistē. Nacionālais atvērtās piekļuves dienests Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu personālam, studentiem, pētījumu projektu vadītājiem u.c. zinātniskajā darbībā iesaistītajiem, sniedz informāciju un atbalstu jautājumos, kas saistīti ar zinātnisko rezultātu publiskošanu atvērtā piekļuvē.

Seminārs norisināsies klātienē Valmierā, Cēsu ielā 4, un tam būs iespēja pievienoties arī tiešsaistē.

Aicinām interesentus pieteikties līdz 29. februārim, aizpildot pieteikuma formu šajā saitē: ej.uz/atzin
 

Uz sociālās stipendijas “Studētgods” saņemšanu var pretendēt visu kursu Latvijas augstskolu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas programmu studenti līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot):
•    “Jaunietis 3+” – Fizisko personu reģistrā vismaz vienam no studējošā vecākiem reģistrēti trīs bērni vai vairāk;
•    “Vecāks 3+” – Fizisko personu reģistrā pašam studējošajam reģistrēti trīs bērni vai vairāk;
•    “Bārenis/bez vecāku gādības” – studējošais līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai Fizisko personu reģistrā reģistrēts kā bārenis vai bez vecāku apgādības palicis jaunietis;
•    “I vai II grupas invalīds” – studējošais ar I vai II invaliditātes grupu,
kuri atbilst stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem.

Stipendijas “Studētgods” piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi. Iestājoties augstskolā, centralizēto eksāmenu rezultātiem optimālajā līmenī matemātikā jābūt ne zemākiem par 30%, bet latviešu valodā ne zemākiem par 40%. Savukārt studiju laikā vidējai svērtajai atzīmei jābūt ne zemākai par sešām ballēm, studentam jābūt sekmīgam un bez akadēmiskiem parādiem u.c. kritēriji. Visi nosacījumi lasāmi šeit: Noteikumi par stipendijām.

Sīkāka informācija pieejama VIAA mājaslapā.
 

Urbānā lauksaimniecība ir viena no ilgtspējīgas pilsētvides izpausmēm. Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs tās popularitāte pieaug līdz ar aktīvāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Urbānās lauksaimniecības taustāmā izpausme ir pārtikas produktu, arī garšaugu audzēšana, pārstrāde un izplatīšana pilsētās, taču tā iet rokrokā ar tādiem aspektiem kā ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, tīrāks gaiss pilsētās, sociālā iekļautība un kopienu veidošana.

Urbānie dārzi ir brīnišķīga vide dažādības un daudzveidības kultivēšanai gan sabiedrībā, gan apkārtējā vidē. Tie ir arī vieta domām par nākotni: kāda izskatīsies nākotnes pilsēta un kur tajā būs vieta bioloģiskajai daudzveidībai un sabiedrības dažādībai? 

Lai skaidrotu atbildes šiem jautājumiem, pasākuma laikā eksperti, pētnieki un praktiķi dalīsies ar personīgajiem pieredzes stāstiem par dažādību, nākotni un bioloģisko daudzveidību.
Līdztekus stāstiem kopā ar zīmējumu teātri varēs vērot ilustrāciju, kur satiksies bioloģiskā daudzveidība, dažādība un nākotne.
Pasākuma valoda: latviešu. 
Seminārā aicināts piedalīties ikviens interesents; iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Programma:

10.00   Atklāšana

10.05  Ieskats urbānās lauksaimniecības nākotnes projektā un šajā pasākumā sasniedzamie mērķi

10.10. “Cik plaši mums jāskatās uz dažādību un bioloģisko lauksaimniecību?”
Inese Suija-Markova, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece

10.20 Īss ieskats dažāda mēroga urbānajās vidēs
Luciane Aguiar Borges

10.30 Ko par mums pasaka veids, kā domājam par nākotni?
Kyösti Lempa

10.40-11.00 Pauze

11.00-11.30 Zīmējumu teātris “Bioloģiskā daudzveidība, dažādība un nākotne”
Varis Klausītājs un Lote Vilma Vītiņa

11.30-12.00 Tīklošanās